Aliens

Polipersonisms

Psiholoģiska parādība, ka vienā fiziskā ķermenī sadzīvo divas vai pat vairākas personas, iespējams, gari.
Senatnē šādi fakti piedēvēti sātanam, vai arī augstāko spēku iedarbībai. XX gs. atzīmēts vislielākais šādu gadījumu skaits. Šī parādība daudzos gadījumos robežojas ar reinkarnāciju teoriju.
Vēsturiskās personas: Žanna d’Arka.

Ivans. XX gs.40.gadu beigās jaunā Medicīnas institūta absolvente Marija Šteinberga saskaņā ar nosūtījumu ieradās darbā psihiatriskajā dispanserā. Viņu iepazīstināja ar kādu īpatnēju pacientu.
Pacients Ivans bija 50 gadu vecs, neparasti vājš un nīgrs vīrs. Viņu psihiskie traucējumi nomāca jau kopš bērnības. Pirmajā acu uzmetienā viņam bija tipiska personības dubultošanās: te viņš iztēlojās sevi par mazu kaprīzu zēnu, kurš pieprasa mātes maigumu, te pēkšņi pārtapa par noslēgtu un nerunīgu vīrieti, bez ierunām paciešot visas medicīniskās procedūras.
Taču drīzumā notika kas tāds, kas psihiatrei izsauca īstu šoku. Vakara apgaitas laikā Ivanam pēkšņi iestājās stupors ( sastingums ), vienlaicīgi viņš ļoti ātri runāja vāciski. Šteinberga labi prata vācu valodu, jo tās apgūšanai bija veltījusi daudzus gadus.Pēc monologa viņa saprata, ka Ivans kādam majoram ziņo par to, kāpēc viņa rota atkāpusies no pozīcijām pie Tisas upes. Jāpiebilst, ka pacients neprata lasīt un rakstīt pat krieviski. Mariju pārsteidza arī viņa balss dīvainais tembrs, kas no maiga baritona bija pārvērties par rejošu rīkles tenoru...
No šī brīža Marija nelaida garām nevienu izdevību līdzīgu lēkmju gadījumā parunāt ar Ivanu. No dialogiem, kas turpmāko divarpus gadu laikā atkārtojās ar apskaužamu regularitāti, Šteinberga varēja noteikt ka Ērihs (tā Ivans sevi sauca dīvaino lēkmju laikā) dzimis 1882.gadā nelielā Vācijas pilsētiņā Linenē kurpnieka ģimenē. Līdz 1914.gadam viņš, tāpat kā tēvs, strādājis par kurpnieku. Pēc tam viņš tika iesaukts Austrumu frontē, kur karoja gandrīz divus gadus. Ēriha/Ivana atmiņas katru reizi beidzās ar stāstu par kādu lietainu 1916.gada rudens dienu. Vīrietis ar šausmām sejā paziņoja Marijai, ka redzot spožu uzliesmojumu, jūt triecienu krūtīs, nespēj nostāvēt uz kājām uz muguras, iegrimstot smirdīgā vircā...
1951.gada ziemā Ivans pēkšņi saslima ar krupozo plaušu karsoni un pēc 4 dienām nomira.

Marijas Šteinbergas praksē bija arī vēl otrs līdzīgs gadījums.
Tas notika XX gs.90.gadu sākumā. Tolaik viņa jau bija apkopojusi visai bagātīgu materiālu par līdzīgiem cilvēka psihes fenomeniem.
1933.gadā ārstniecības iestādē nonāca atvaļināts virsnieks, kurš pirms 2 gadiem ticis atvaļināts sakarā ar štatu samazināšanu. Vīrietis bija mēģinājis nodarboties ar uzņēmējdarbību, taču zaudēja visu savu kapitālu un dzīvokli. No viņa aizgāja sieva, paņemot līdzi dēlu. Pārdzīvojumu rezultātā viņam attīstījās smagi psihiski traucējumi, visai īpatnēji.
Atvaļināto virsnieku bieži pārņēma dusmu lēkmes, bet reizēm viņš bija visai kluss un domīgs. Tad viņš rakstīja. Tieši šie raksti arī piesaistīja Marijas Šteinbergas uzmanību. Tajos viņš, kurš pārzināja vien bruņu tehniku un kura redzesloks bija visai aprobežots, atklāja visnotaļ neparastas zināšanas un spējas dažādās zinātnēs un mākslas nozarēs. Reiz dažās minūtēs viņš sacerēja atskaņu un arhitektonikas ziņā neparasti skaistu poēmu par mīlestību, kas sastāvēja gandrīz no 30 rokraksta lapaspusēm.
Citreiz vīrietis lapu izraibināja ar dīvainām matemātikas formulām. Pēc tam franču valodā radīja plašu traktātu par cilvēka izcelsmi, kurā Čārlza Darvina teorijas postulāti mijās ar visai oriģināliem uzskatiem par šo problēmu.
Taču pats neparastākais bija tas, ka laiku pa laikam atvaļinātais virsnieks noliecās pār papīru un sāka zīmēt dīvainas zīmes, kas attāli atgādināja žīdu alfabētu. Kad šie pieraksti tika parādīti Austrumu valodu speciālistiem tad noskaidrojās, ka vārds vārdā ir pārrakstīta Tora.
1996.gada vasarā pacients pabeidza rakstīt pirmo pievu VD grāmatas tekstu un pēc dienas pazuda. Vēl pēc nedēļas viņa ķermeni no upes izvilka vietējie makšķernieki. Tas notika 15 km no Novosibirskas.