Plūstošās smiltis
- Detaļas
- Skatīts: 1495
Kustīga smilšaina virsma, kas spēj iesūkt jebkuru nepiederošu priekšmetu, dzīvnieku vai cilvēku, nokļuvušu uz tās.
Iesūkšanas ātrums mēdz būt dažādās vietās dažāds, tas atkarīgs no priekšmeta lieluma, uzbūves un kustībām. Plūstošās smiltis var būt visai bīstamas cilvēkiem, tomēr pārsvarā to bīstamība tiek pārspīlēta. Parasti cilvēki visai viegli var no tām aiziet - tā tas notiek samērā nekaitīgajās Baikāla "dziedošajās smiltīs" vai arī ar daudzajām katastrofām pazīstamajā Seiblas salā Atlantijas okeānā, kur ekipāža spēja pamest krastā izmesto kuģi, kas 1-2 mēnešu laikā bez pēdām pazuda smiltīs.
Tādas plūstošās smiltis, kas dažu minūšu laikā iesūc cilvēku, ir pasaulē sastopamas ārkārtīgi reti. Daudzas tādas vietas, piemēram Anglijā, ir izraktas un aizbērtas. To darbības mehānisms palicis neizprasts, jo parasti grunts iekšējo kustību rezultātā izspiež virspusē mazāk blīvus priekšmetus.
Interesantu hipotēzi šai sakarā izvirzījis fiziķis Vitālijs Frolovs (Виталий Фрoлoв), ka smilšu plūstamību nosaka elektriski efekti. Ir zināms, ka mēs dzīvojam elektriskā laukā. Elektriskā potenciāla lielums pie mūsu kājām ir augstāks nekā galvas līmenī (atrodoties stāvus) vidēji par 200 V. Reizumis šī starpība sasniedz pat miljonus voltu. Ja zem kājām ir sauss elektrību necaurlaidošs iezis, piemŗam smilts, tad tāds pat lauks ir zem zemes, t.i. elektriskais potenciāls dziļumā ir lielāks nekā uz virsmas. Tāpat ir arī zināms, ka gaisā atrodas brīvie joni un elektroni, kas sadalīsies elektriskajā laukā. Elektroni ies lejup, bet pozitīvi lādētie joni - augšup.
Pavisam citāda ir aina zem zemes. Joni stabilāk "sēd" uz smilšu daļiņu vismām nekā elektroni, kas pamazām notek lejup līdz elektrīnu vadošam slānim vai gruntsūdeņiem. Rezultātā smilšu daļiņas izrādās pozitīvi uzlādētas. Uz tām, tāpat kā uz visām pozitīvi lādētām daļīnām, iedarbosies elektrostatiskais spēks, kas vērsts augšup. Protams, šī spēka ir nepietiekami lai paceltu smilšu graudu, tomēr tās spiediens uz apakšā esošajām daļiņām tiks mazināts. Pie tam vienas zīmes lādiņi centīsies smilšu graudus pašķirt, rezultātā tās tik stipri savstarpēji nesaspiežas. Citiem vārdiem - starp daļiņām mazinās berze un smiltis kļūst plūstošas. Pat vājš vējelis spējīgs tādus smilšu graudus pārvietot.
Ja tāda plūstamība izplatās lielā dziļumā, tad smiltis kļūst plūstošas. Smilšu graudi zem kājām pašķirsies un, atgrūžoties no ķermenim pielipušajiem tāda pat lādiņa smilšu graudiņiem, "palaidīs" blīvāku ķermeni lejup. Tādā gadījumā visas kustības un pūles "nenoslīkt" tikai samazinās berzi un paātrinās "noslīkšanu."
