Psihogrāfija
- Detaļas
- Skatīts: 2489
No grieķu vārda psychē - "dvēsele."
Automātiska, neapzināta rakstīšana - neparasts fenomens, kad cilvēki transa stāvoklī raksta tekstus.
Spējas uz šādu rakstīšanu parasti piemīt zema intelekta cilvēkiem, jo tie neesot apgrūtināti ar zināšanu bagāžu, ir "tīri" un vieglāk ieiet transā. Atrodoties šādā stāvoklī, psihogrāfiskie mēdiji parasti pat neapzinās, ka raksta, jo viss notiek automātiski, it kā pats par sevi.
Senie raksti. Uzskata, ka senākie psihogrāfiskie raksti varētu būt Bībeles Vecā derība, īpaši piecas Mozus grāmatas - Tora un tās mistiskās grāmatas, tādas ka Daniela vai Jeremijas grāmatas, kas satur daudz pareģojumu.
Visdrīzāk, psihogrāfijas pazīmes var saskatīt daudzos senos rakstos.
Nostradama psihogrāfiskie katrēni. Viņš bija pārliecināts, ka pareģošanai ir gaismas iedaba un spēja pareģot ir kā sekas gaismas uzplaiksnījumam. Neparasta uguns esot skārusi viņu no maģiskā spoguļa - ja vienu reizi ietrāpīties šai gaismā, pareģis turpmāk strādās pilnīgi automātiski.
Katrēnu rakstīšanas brīdī Nostradama spalva pati esot slīdējusi pa papīru un apziņa bijusi atslēgta. Centūriju autors uzskatīja, ka viņa rakstītais ir pārvedums no citas realitātes uz cilvēku valodu. Tieši tādēļ tās pilnībā nav iespējams atšifrēt. Tos izprast varot tikai īpaši apgaismotie mistiķi.
Jēkaba Lorbera raksti. 1840.gada 15.martā Austrijas pilsētā Grācā turienes mūzikas skolotājs Jēkabs Lorbers izdzirdēja balsi, kas lika tam rakstīt. Balss diktēja un Lorbers uzrakstīja vismaz 25 sējumus par astronomiju, Jauno un Veco Derībām un dabaszinībām. Viņam ir vairāki simti tūkstoši sekotāju.
Tomēr nav klasisks psihogrāfijas piemērs.
Perlas Karenas pieredze. Viss sākās no spiritiskā seansa, kas notika šīs dāmas mājā 1913.gadā. Tas nebūt nebija pirmais seanss viņas dzīvē, un, lai gan Karenas attieksme pret tiem bija viegli ironiska, šis seanss viņas dzīvi izmainīja uz visiem laikiem.
Kontaktam ar gariem tika izmantots ta saucamais Oudža dēlis (Ouija board). Kontakts notika ļoti ātri un visai drīz tika izlasīts ziņojuma teksts: "Es dzīvoju pirms daudziem mēnešiem. Es nākšu atkal. Man vārds ir Peitinsa Verta."
Gars ar šo vārdu pastāstija, ka viņa dzimusi 1649.gada Anglijā, nabadzīgā ģimenē. Nekad nav bijusi precējusies, devusies uz amerikāņu kolonijām, kur tikusi nogalināta kādā sadursmē ar indiāņiem. Pēč tā gars sāka diktēt kaut ko stāstam vai novelei līdzīgu. No šī brīžā tādi rakstīšanas seansi mājsaimniecei Perlai Karenai kļuva pastāvīgi.
Un tā, šādā veidā kontaktējot ar garu, sieviete pierakstīja desmitiem poēmu, lugu, stāstu, epigrammu, alegoriju un 4 vēsturiskus romānus. Visi šie darbi tika izdoti 29 sējumos un tajos ir ap 4 miljoni vārdu. Dienā Karena speja pierakstīt 22 dzejoļus. Kāds gan dzejnieks to varētu izdarīt?
Sakari ar viņpasauli P.Karenai turpinājās līdz 37 gadu vecumam, kad viņa palika stāvoklī. Tā bija pirma grūtniecība un norisa visai smagi. Organisms novājinājās un vairs nespeja saņemt signālus no viņpasaules.
Šis apbrīnojamais notikums tika rūpīgi pētīts. Literatūrzinātnieki, skrupulozi izpētījusi uzrakstīto, secināja, ka tas ir vecangļu valodā, kas bijusi lietošanā līdz 13.gs. Bez tam tekstos tika uzietas apbrīnojami precīzas detaļas, par kurām mazizglītota sieviete, kas mācījās tikai līdz 14 gadu vecumam, diezin vai varēja zināt.
"Edvīna Drūda noslēpums" (The Mystery of Edwin Drood). Šis Čārlza Dikensa romāns palika nepabeigts, jo rakstnieks mira tā sarakstīšanas laikā 1870.gada 9.jūnijā. Taču pat viņpasaulē slavenais rakstnieks nevarēja nomierināties un no Viņpasaules "piesējās" kādam mehāniķim Džemsam (nu takš atkal spiritiska seansa rezultātā!) ar lūgumu darbu turpināt. Mehāniķis Džems nekādi nevarēja atteikt slavenajam rakstniekam - turpmākajos 7 mēnešos tika uzrakstītas veselas 400 mašīnraksta lappaspuses un romāns tika pabeigts. Mehāniķis ar savu romana nobeigumu ieradās un pārsteidza izdevniecību.
Zīmīgi, ka tas sākās no tā paša vārda, kas bija beidzamais iesāktajā, bet vēl neizdotajā grāmatā. Džems nu nekādā veidā nevarēja būt ticis iepazīstināts ar nepabeigto grāmatu iepriekš. Sižets tika attīstīts tieši Dikensa stilā, varoņu uzvedības loģika un izteiksmes veids - viss gluži ka Dikensam. Bija saglabāts pat viņā slavenais izteiksmes veids - pāreja no pagātnes uz tagadni. Viss, vārdu sakot, nevainojami.
Te nu jāatzīmē, ka pats Dikenss savas dzīves laikā bija visai sensitīvs: laiku pa laikam krita transā, redzēja dažādas vīzijas un izjuta deja vu.
Gētes psihogrāfija. Tāpat arī slavenais vācu dzejnieks Gēte savu darbu "Jaunā Vertera ciešanas" radījis absolūti neapzināti, automātiski. Pats izlasot pēc tam brīnījies par tā sižetu un stilu.
Križanovska. Parīzes Zinātņu akadēmija apbalvoja ar īpašu prēmiju krievu rakstnieci Križanovsku par viņas darbiem, kur aprakstītas senas ēgiptiešu ceremonijas un paražas. Liekas, ka pati autore stāvējusi klat un visu novērojusi, tik precīzi bija attēloti sadzīves sīkumi. Tadi varētu būt pazīstami tikai rūdītiem eģiptologiem.
Džordžija Haida Lila (~1917.g.).
Viljams Bleiks (1757.-1827.g.). Viņam dzejoļus esot diktējuši "eņģeļi."
Iespējams, kādas psihogrāfijas deva ir arī Helēnas Blavatskas darbos, taču viņas avantūriskā dzīves veida dēļ par to grūti spriest ticami.
Psihogrāfija un iedvesma. Jautājums par iedvesmu paliek atklāts, jo savās spilgtākajās izpausmēs tā robežojas ar psihogrāfijas fenomenu. Tādas iedvesmas piemēru ir bezgala daudz - tā pati Bičera Stova, grāmatas "Tēvoča Toma būda" autore stāsta, ka romāna sižets tai nācis " no augšas" spilgtu tēlu veidā un atlicis tikai tos aprakstīt.
Par šādas "iedvesmas" avotiem aizdomājušies arī musulmaņi. Viņi uzskatīja, ka dzejniekus (arī pareģus) iedvesmojuši džini no paralēlās pasaules. Muhameda laikabiedri uzskatīja, ka iedvesma viņa sprediķiem tāpat bijusi džinu inspirēta.
Ir dzirdēts, ka arī krievu Dostojevskis rīkojies līdzīgi Dikensam. Pa naktīm modies kāds Krievijas guberņas zemnieks - rakstītnepratējs, un to romānu viņam pabeidzis.
