Pārvietošanās kosmosā
- Detaļas
- Skatīts: 2809
Ir vispārzināms, ka kosmiskie attālumi ir gradiozi, tādēļ pārvietošanās kosmiskajā telpā ar pašreiz cilvēku lietoto iekšdedzes dzinēju palīdzību ir iedomājama vienīgi Saules sistēmas robežās, bet ne tālāk.
Teorētiskus pārvietošanās veidus ar dažādu mākslīgu telpu izkropļojumu palīdzību teorētiski ir pamatojuši kvantu fiziķi, taču praktiski šie mehānismi darbojas vien zinātniskās fantastikas žanrā, piemēram, seriāls "Zvaigžņu ceļš" u.c.
Saskaņā ar Einšteina Relativitātes teoriju neviens ķermenis nevar pārspēt gaismas ātrumu (300 000 km/s): jo vairāk materiālā objekta ātrums tuvojas gaismas ātrumam, jo vairāk pieaug tā masa, un tātad vajag vēl vairāk enerģijas, lai tā ātrumu palielinātu vēl. Tādejādi konvenciālā nozīmē gaismas ātrums ir lielākais iespējamais Visumā.
Tomēr teorētiski iespēju pārvarēt kosmiskos attālumus dod jau Einšteina izveidotais laiktelpas modelis - precīzāk, tās spēja izliekties, kas ir pierādīta eksperimentāli. Einšteina vienādojumos nekas neaizliedzot tādai laiktelpai izliekties pat ar gaismas ātrumu. Bez tam zinātnieki uzskata, ka Vismus vismaz vienu reizi tā jau ir darījis - Lielais sprādziens, kas uzskatāms par ārkārtēji strauju izplešanos.
Jau 1994.gadā meksikāņu fiziķis Migels Alkubjērs piedāvāja matemātiskos vienādojumus. No tiem ir secināms, ka kosmosa kuģis iespētu pārvietoties ātrāk par gaismu, ja atrastos tādā savdabīgā laiktelpas vilnī. Tādam pasākumam būtu nepieciešama īpaša ierīce, kas spētu savērpt laiktelpu. Alkubjērs ierīci nodēvēja par "vērpes dzinēju," pateicoties jau minētajam seriālam "Zvaigžņu ceļš."
Ja zinātnieki spētu salocīt laiktelpu un iegūt tunelim līdzīgu eju - tā saukto tārpeju, tad, iespējams, ceļojumi Visumā varētu sākties.
Tomēr šī M.Alkubjēra hipotēze ir tik teorētiska, ka praktiskas jēgas tai varētu arī nebūt vispār. Galvenais fundamentālais šķērslis varētu būt relativitātes teorijas (darbojas makrokosmosā) un kvantu fizikas (darbojas mikrokosmosā) nesavienojamība.
Ufologu teorētiķiem jau "nagi ir niezējuši" un tie aprēķinājuši iespējas nonākt pie tuvākās zvaigznes ar eksoplanētu - tā ir Centaura alfas B zvaigzne:
- ceļojums ar iekšdedzes dzinēju - 77 000 Zemes gadi;
- ceļojums ar kodolenerģijas vai antivielas dzinējiem - 60 Zemes gadi;
- ceļojums ar teorētisko "vērpes dzinēju" - 14 Zemes dienas.
"Kaut arī gribētos, lai mums ir iespēja ceļot ātrāk par gaismu, man intuitīvi šķiet, ka tas ir fizikāli neiespējami, jo ir tādas robežas, ko daba nepārkāpj." (Ilgonis Vilks, astronoms)
Saites.
Kosmoss.
Tārpejas.
