Reņjona
- Detaļas
- Publicēts 30 Marts 2015
- Skatīts: 2368
Francijai piederoša aizjūras teritorija Indijas okeānā, 200 km no Maurīcijas un 800 km no Madagaskaras.
Iedzīvotāji - 700 000, pamatā kreoli, kas ir pēcteči baltajiem francūžiem, melnajiem afrikāņiem un algotajam darbaspekam no Indijas. Dzīvo arī liela eiropiešu un aziātu kopiena.
Galvaspilsēta - Sendenī.
Vēsture. Sala kļuva pasr Francijas koloniju XVII gs. Smagajiem darbiem franči no Āfrikas un Madagaskaras ieveda nēģeru vergus,ar kuriem salā ienāca nēģeru cilšu reliģijas. Francūži gan mēģināja tās izskaust, taču velti.
Ģeoloģiski Reņjonas sala parādījusies pirms vairāk kā 3 miljoniem gadu vulkāna izvirduma rezultātā. Galvenās virsotnes - Pitona de Neža un snaudošais vulkāns Pitons de Furnēzs.
Tūristam.
Mistiskā Renjona. Sala pazīstama ar lielo burvju, dziednieku un ekstrasensu skaitu. Tūristi lielā skaitā ar degsmi apmeklē to seansus un ved mājās dažādus talsmanus. Interesenti var griezties pie pareģiem.
Kanjonings. Ekstrēma nodarbošanās - rāpšanas ar tauvām pa ūdenskritumiem. Desmitiem salas ūdenskritumi piedāvā rāpšanos ar dažādu fizisko sagatavotību.Instruktori melš, ka kāpelējot rādoties vīzijas - no Āfrikas ievestais čūsku dievs Damballahu, vai arī viņpasaules vārtu sargātājs Legba. Vīzijas izzūdot, tiklīdz kāja pieskaroties cietam pamatam.
Objekti.
Tamula svētnīca. Sendenī, skaista.
Mošeja.
Budistu svētnīca.
