Sinopas kauja
Jūras kauja Krimas kara laikā pie Sinopas 1853.gada 30.janvārī, kurā krievu flote sagrāva turku floti, pēdējā lielā buru kuģu kauja cilvēces vēsturē.
Politiskā situācija pirms kaujas. Krimas karš sākumā attīstījās krieviemtīri labvēlīgi, to pretinieks bija vienīgi Osmaņu impērija. Pēc tam kad 1853.gadā turki sagrāba Sv.Nikolaja posteni, viceadmirāļa Nahimova vadībā nolēma Sinopas līcī bloķēt turku floti. Novembrī krievu pavēlniecība saņēma ziņas, ka pie Sinopas savācas turku eskadra, kura grasās izsēdināt desantu Gruzijā. Tika nolemts šo plānu izjaukt.
Pirms kaujas. - no Sevastopoles tika nosūtīti vairāki līnijkuģi viceadmirāļa Pāvela Nahimova (Павeл Нахимов) vadībā. Jau pie Turcijas krastiem viņam pievienojās kontradmirāļa Fjodora Novosiļska (Федор Новосильский) eskadra. Vēl vēlāk pienāca arī trīs viceadmirāļa Vladimira Korņilova (Владимир Корнилов) tvaikoņfregates.
Tehniskais pārsvars bija krievu flotes pusē, jo krievu līnijkuģiem pretim stāvēja korvetes un fregates. Tiesa gan, turku kuģi atradās Sinopas līc', kur tos ar uguni atbalstīja krasta artilērija. Viena alga bija 720 krievu dižgabali pret 520 turku, t.i. pusotras reizes vairāk.
Kaujas gaita. Kauja ilga mazāk par divām stundām.
Nahimovs devās kaujā uz kuģa "Imperatrise Marija," ko turki sagaidīja ar spēcīgu uguni. Izmetis enkuru, tas sāka dueli ar turku flagmani Auni Allah, kas aizdegās pēc pusstundas un izmetās krastā. Nākamā cīņa izcēlās ar Fazli Allah („Dieva dotais”), kas arī izmetās krastā un sadega.
Rezultātā turku eskadra tikapilnīgi iznīcināta.
Kaujas rezultāti. Kopumā Sinopas kaujā tika iznīcināti 13 turku kuģi, visa turku eskadra sastāvēja no 14 kuģiem, bet tikai viens aizbēga no kaujas lauka. No 4200 ekipāžas locekļiem 3200 tika nogalināti vai ievainoti. Daudz turku nonāca gūstā, arī eskadras komandieris Osmans pašā. Daļu gūstekņu, pārsvarā ievainotos, noveda krastā, par ko turki bija pateicīgi.
Krievu eskadra nezaudēja nevienu kuģi. Nogalināti tika 38, bet ievainoti – 235 jūrnieki, t.i. 12 reizes mazāk kā turkiem.
Tik spožu krievu flotes uzvaru ir visai grūti izskaidrot racionāli, bet fakts paliek fakts. Nahimovs pēc kāda laika par šo kauju saņēma admirāļa dienasta pakāpi.
Kaujas nozīme. Pēc uzvaras jūras kaujā krievu eskadra devās uz Sevastopoli, un tai nācās pārciest arī stipru vētru. Pats Nahimovs nelabprāt runāja par šo uzvaru, jo jutās vainīgs, ka Sinopas kauja izsaukusi vēlāko Sevastopoles aplenkumu.
Rietumu presē šī kauja izsauca lielu saviļņojumu, tika mēģināts kaujas rezultātus noniecināt. Īpasi izcēlās britu prese, tā dēvēja kauju par "Sinopas slaktiņu," pret Krievijas impēriju tika noskaņota rietumnieku sabiedriskā doma. Šī krievu uzvara pamudināja Angliju un Franciju iestāties Krimas karā pret Krieviju.
