Smoļenskas kņazi (?-1441.g.)
1044.-1063.gados Pleskavas krīviču kņaza Vseslava Bratislavoviča valdīšana Smoļenskā. Viņa pakļautībā nonāca Oršas un Kopisas kopienas. Nodibinājušās Okas, Vereju, Vorovku, Dobrjatinu, Bobrovņiču, Toropecu, Rostislavu, Mstislavu, Izjaslavu, Dragoslavu, Jeļiņčevu, Vjazmičevu un citu atdalījušos kņazu dēlu cietokšņi Valdaja augstienēs, bet Minskas, Polockas, Izborskas kņazistes nonāca Smoļenskas kņaza pakļautībā.
Vseslavs (1068.-1069.g.). Всеслав Брячиславич. Polockas kņazs Vseslavs, kurš valdīja Smoļenskā, iekaroja un pakļāva Kijevas kņazisti un tās satelītus, kļuva par Kijevas, Smoļenskas un Polockas lielkņazu uz diviem gadiem. Jaroslava Gudrā dēls Izjaslavs, kurš bija atradis patvērumu pēc Kijevas dumpja Suzdaļā, ieradās viesībās Kijevā, noslepkavoja kņazu Vseslavu, sagrāba varu savās rokās, pakļāva Smoļenskas, Polockas, Suzdaļas, Čerņa un Perejeslavļas kņazistes.
Rūriks Rostislavovičs (~1203.g.).
Krieviski - Рюриком Ростиславичем.
Dzīvesgājums. 1203.gadā sagrāva Kijevu. Agrāk bija savienībā ar Vsevolodu Lielo Ligzdu, taču tad sarājās.
Svjatoslavs Mstislavovičs (?-1238.g.). Святослав Мстиславич.
Radniecība. Brālis - Vsevolods.
Dzīvesgājums. Nomira 1238.gad;a.
Vsevolods (1238.-1239.g.). Всеволод.
Radniecība. Brālis - Svjatoslavs Mstislavovičs, iepriekšējais kņazs.
Dzīvesgājums. Kāpa tronī 1238.gadā, bet valdīja neilgi, jo 1239.gadā to visai viegli padzina leiši. 1236.gadā 19 gadu vecumā devās karagājienā uz Smoļensku Aleksandrs Ņevskis (vēl nebija Ņevskis), kurā pirmo reizi nospēlēja nozīmīgu lomu. Vsevolods Mstislavovičs tika atjaunots tronī un leišu karavadonis krita gūstā. Smoļenskas kņazi sāka atzīt Vladimiras kņazu virsvadību.
Pēc tam, izpildot tēva dotos norādījumus, uzcēla vairākus cietokšņus, lai aizsargātos pret leišu sirojumiem.
Jurijs (1440.-1441.g.). 1440.gadā smoļenskieši padzina leišu garnizonu un vara pilsētā pārgāja večes rokās. Tā vērsās pēc palīdzības pie Mstislavļas ķēniņa Jurija, ko uzaicināja par kņazu. Jurijs spēja arī sakaut leišus, kas tobrīd jau bija savākuši armiju, lai atjaunotu savu varu Smoļenskā. Tomērbija skaidrs, ka bez palīdzības tālākā pretošanās Lietuvai nebūs iespējama.
1441.gada pavasarī Smoļenska atsita vēl vienu leišu uzbrukumu. Jurijam neizdevās saņemt Maskavijas atbalstu. Tās kņazs Vasīlijs II nespēja palīdzēt iekšējo cīņu dēļ.
Tā paša 1441.gada rudenī pie Smoļenskas ieradās vēl viena leišu armija, vislielākā no armijām, kas jebkad stāvējusi pie Smoļenskas sienām. To vadīja jaunais Lietuvas dižkunigaitis Kazimirs. Šoreiz leišiem veicās, pilsēta triecienā tika ieņemta un no tiem laikiem Smoļenskas kņazistes neatkarība vairs nekad netika atjaunota. Jurijs bēga uz Novgorodu.
Saites.
Smoļenskas kņaziste.
