Sakramenti, riti
„Mistērija.”
Kristietības rašanās laikā bija ļoti izplatītas austrumu dievību mistērijas - Ozīrisa, Izīdas, Kibeles, Sabazija un it īpaši mistērijas par godu senpersiešu dievībai Mitram.
Kristietības sakramenti jeb riti, kam tiek piedēvēta kāda īpaša, sakramentāla nozīme, izveidojās pagānu mistēriju ietekmē. Baznīca uzņēma daudzus pagānu ritus savā kultā paskaidrojot, ka tos noteicis Jēzus Kristus. Tā deva jaunus izskaidrojumus vecajiem pagānu ritiem, nosauca senos ticējumus maģiskā spēka iegūšanai no gariem par "sakramentiem svētā gara atklāsmei cilvēkiem."
Sākumā kristieši pārņēma no pagāniem un pielāgoja savām vajadzībām tikai 2 sakramentus - svēto vakarēdienu un kristību, bet IV un V gs. to jau bija 4 un ar laiku sasniedza 7.
Septiņus sakramentus galīgi noteica katoļu koncils Lionā 1279.gadā, bet pēc tam tos pieņēma arī pareizticīgo baznīca.
Sakramenti katoļiem un pareizticīgajiem. Tā nu lielās baznīcas - katoļi un pareizticīgie atzīst 7 sakramentus: kristību, svaidīšanu ar mirrēm, svēto vakarēdienu, grēku sūdzēšanu, laulību, priesterību un pēdējo svaidīšanu ar eļļu.
Sakramenti protestantiem. Protestantisms noraida lielāko daļu katoļu sakramentu - piecus no septiņiem: svaidīšanu, laulību kā sakramentu, priesterību, iesvaidīšanu, grēku piedošanu, kā arī visu katolicisma nebiblisko simboliku. Protestantisms atzīst tikai kristību un svētā vakarēdiena sakramentu, pie tam protestantismā svētā vakarēdienā sniedz tikai maizi un vīnu visiem ticīgajiem, bet katoļu baznīcā vīnu sniedz tikai garīdzniekiem.
Luterāņi no sakramentiem atzīst tikai kristību un svēto vakarēdienu, pie kam svētā vakarēdiena sakramentu luterāņi tulko savdabīgi.
7 sakramenti.
Kristības.
Svētais vakarēdiens.
Svaidīšana ar mirrēm. Skatīt pie Kristībām.
Laulība.
Grēku sūdzēšana.
Priesterība.
Pēdējā svaidīšana.
Saites.
Reliģijas un reliģiozitāte.
