Sokrāts (470.-399.g.pmē.)
Sengrieķu filozofs, Platona skolotājs, kam bija liela nozīme dialektikas un apziņas analīzes attīstībā.
Dzīvesgājums. Viņu nogalināja atēnieši, piespriežot nāvessodu noindējoties. Par vietējo polisu dievību noliegšanu Sokrātu notiesāja uz nāvi.
Sokrāta nāve. Atēnu tiesa nosprieda, ka zinātnieks sajucis, tādēļ piesprieda nāvessodu.
Lielbritānijā veiktais pētījums liecina, ka Sokrāta tiesas prāva notika saskaņā ar tā laika likumiem, atspēkojot pieņēmumu, ka sengrieķu filozofa nāve bija viena no lielākajām tiesas kļūdām.
Gadsimtu garumā vēsturnieki attēlojuši 399.g.pmē. notikušo Sokrāta tiesas prāvu kā nejēdzību, kurā viņa neizglītotie līdzpilsoņi izvirzīja viņam pašu izdomātas apsūdzības. Sokrāts tika atzīts par vainīgu bezdievībā un jaunatnes samaitāšanā, un viņam piesprieda nāvessodu, kuru viņš izpildīja, iedzerot velnarutka indi. Leģenda tomēr vēsta, ka tas noindējies ar suņastobru.
Uzskatīja, ka tautas gribai ir jāietekmē politika, tomēr uzstājās pret demokrātiju, jo uzskatīja to par pagrimušu iekārtu. Viņu neapmierināja vēlēšanu sistēma un tas, kā valsts izmantoja tirgotāju atbalstu. Viņš uzskatīja, ka komercija „grūž postā dvēseli.”
"Mākoņi." Šai Aristofāna komēdijā parādīts Sokrāts, lielais Atēnu komēdiju rakstnieks liek Sokrātam pielūgt mākoņus kā dievus un apspriest, no kurienes sīkam odam rodas tik skaļa balss.
Sokrāta ideja par personības pašizziņas lomu iekšējā brīvības attīstībā ir antīkā eidemonisma pamatā.
Platons un Sokrāts. Platons viņu uzskatīja par savu skolotāju, tādēļ bieži padarīja Sokrātu par savu dialogu dalībnieku, tai skaitā arī "Valstī."
Dialogs "Eititrons." ("Par dievbijību") Tēlots Sokrāta dialogs ar savu draugu gaišreģi Eititronu.
Nezināmais Sokrāts. Šķiet, pirmais no "pozitīvajiem" balsu dzirdēšanas gadījumiem, kas nāk prātā ir Sokrāts, viņš taču arī dzirdēja balsis (ātrumā piemirsu, kā viņš tās sauca), kuras viņu brīdināja par iespējamām briesmām. Taču, ja viņš uzskatīja, ka tās iesaka pret viņa sludinātajiem principiem - nepakļāvās.
Sokrātiskā metode. Sākumā Sokrāts esot uzdevis vienkāršus jautājumus, bet vēlāk arvien sarežģītākus. Tas viņa oponentus noveda situācijā, kad tie sāka runāt pretim sevis iepriekš teiktajam. Tāds dialoga vešanas veids vēlāk ieguva nosaukumu "Sokrāta metode."
