Starptautisko attiecību padome
Council of Foreign Relations - CFR.
"Starptautisko attiecību padome" (SAP) ir lielākā mondiālistu organizācija, kas apvieno visas pasaules vienotas valdības piekritējus. Tās biedri ir ietekmīgākie ASV un citu Rietumu valstu cilvēki: bijušie un esošie prezidenti, ministri, vēstnieki, parlamentārieši, finansisti, biznesmeņi, ģenerāļi, profesori utt.
Kopš 1945.gada organizācijas mītne atrodas Ņujorkā Brodveja 155.ielā, namā, kas nosaukts brīvmūrnieka Harolda Prata vārdā (Harold Pratt House).
Vēsture. Dibināta 1921.gadā pēc Parīzes miera konferences, kur tika veikts I Pasaules kara kopsavilkums. SAP dibinātāju mērķis bija iedalīt organizācijai it kā aizkulišu lomu Ženēvā izvietotajai legālajai un progresīvajai Nāciju līgai (Tautu savienībai) un britu Karaliskajam starptautisko attiecību institūtam.
No SAP dibinātājiem īpaši jāizceļ ir Edvards Mendels Hauss (Edward Mandell House), kurš spēlēja pelēkā kardināla lomu ASV prezidenta Vudro Vilsona pārvaldē un Pols Barburgs (Paul Warburg), kas ir viens no ASV Federālās rezervju sistēmas dibinātājiem.
Sākotnēji SAP pārvaldes pamatā bijis korporācijas princips: priekšsēdētājs un vicepriekšsēdētājs; prezidents un daži viceprezidenti.
Kārtējie darbi bija izpilddirektora un sekretāra pārziņā. Viņu pilnvaras bija ļoti lielas. Bez izpilddirektora organizācijā bija vismaz 30 direktoru, kas atbildēja par noteiktu darbu nozari. Atsevišķas struktūras iecēla mantzini un zinātnisko pētījumu lietu direktors.
Pirmais SAP prezidents bija augsta ranga brīvmūrnieks Džons Viljams Dēvis.
Alēns Velšs Daless (Allen Welsh Dulles). Karjeru SAP sāka 1927.gadā kā viens daudzajiem direktoriem. 1944.gadā Dalless kļuva par viceprezidentu. Laikā posmā 1946.-1950.gadam bija šās organizācijas prezidents. Paralēli tam Daless nodarbojās ar izlūkošanas jautājumiem.
II Pasaules kara laikā viņš vadīja amerikāņu pretizlūkošanas centru Bernē (atcerieties seriālu par Štirlicu!). Viņš faktiski bija „slepenās frontes pret Otro fronti” līderis un vadīja separātas sarunas ar nacistisko Vāciju. Lielu lomu spēlēja Dalesa sarunas 1945.gadā. Šo sarunu rezultātā vācu armija kapitulēja Ziemeļitālijā.
Pēc II Pasaules kara viņš organizēja tā saukto „Dalesa plānu,” kura mērķis bija Padomju Savienības sagraušana no iekšienes.
Kādā SAP sēdē Daless izklāstīja savu graujošās darbības doktrīnu pret PSRS: „Beigsies karš, viss kaut kā nokārtosies, nomierināsies. Un mēs metīsim visu, kas mums pieder, visu zeltu, visu materiālo palīdzību vai resursus cilvēku apmuļķošanai un apstulbināšanai.
Cilvēka smadzenes, cilvēka apziņa spēj mainīties. Iesējot tur haosu, mēs nemanot apmainīsim viņu vērtības pret viltojumiem un piespiedīsim viņus šiem viltojumiem ticēt. Kā? Mēs atradīsim savus domubiedrus, savus palīgus un sabiedrotos Krievijā...
Godīgumu un kārtīgumu apsmies, un tie nevienam nebūs vajadzīgi, tie pārvērtīsies pagātnes atliekās. Rupjība un nekaunība, meli un krāpšana, žūpošana, narkomānija, dzīvnieciskas bailes vienam no otra un bezkaunība, nodevība, nacionālisms un tautu ienaids - visu to mēs ieviesīsim veikli un nemanāmi... Mēs ķersimies pie cilvēkiem jau no bērnu, jaunības gadiem, galveno likmi vienmēr liksim uz jaunatni, sāksim to sadalīt, sabojāt, apgānīt. Mēs viņus padarīsim par spiegiem, kosmopolītiem. Lūk, kā mēs to izdarīsim!” Paklau, vai tas nav Cionas gudro protokolu sekond edišn!?
Daless darbojās SAP, arī tad, kad ieņēma CIP direktora amatu, līdz pat savai nāvei 1969.gadā. Viņš bija arī komisijas sastāvā, kas izmeklēja prezidenta Džona Kenedija slepkavību.
Deivids Rokfellers. XX gs. 50.gados SAP par galveno personu kļuva Deivids Rokfellers (David Rockfeller). 1949.gadā ieņēma direktora posteni, bet no 1950.gada viceprezidents un priekšsēdētājs. 1970.gadā Rokfellers kļuva par organizācijas galveno koordinatoru. Viņš arī iniciēja Bilderbergeras kluba un Trīspusējās komisijas dibināšanu.
1962.gadā Rokfellers uzstājās Hārvardas universitātē, kur klātesošos iepazīstināja ar programmu „Federālisms un brīvā pasaules kārtība.” Tās izvirzītais mērķis bija cīnīties par vispasaules valsts izveidošanu, ko pārvaldītu federāla valdība. Savās nostādnēs Rokfellers balstījās uz ideju apvienot visu pasauli vienā kopībā.
XX gadsimta 70.gadu beigās SAP jau apvienoja apmēram 2000 ietekmīgāko rūpnieku, finansistu, politiskos un sabiedriskos darbiniekus.
1978.gadā žurnāls WWW Magazine citējis Padomes prezidentu lordu Vinstonu: „Trīspusējā komisija pasauli nepārvalda slepus, ar to nodarbojās SAP.”
Rokflellers palika visu mondiālisko struktūru neredzamais valdnieks arī tad, kad 80.gados viņa un Vinstona vietā augstos amatus SAP ieņēma citas figūras no brīvmūrnieku un baņķieru pasaules.
Nesavtīgā politika. Jau 1939.gadā SAP praktiski bija pakļāvusi sev ASV Valsts departamentu, kas ir ASV ārpolitikas orgāns. Turpmākajās desmitgadēs Padome bez jebkādas demokrātiskas kontroles izstrādāja Valsts departamenta ilgtermiņa stratēģiju un meklēja atbalstītājus amerikāņu elites vidū.
1950.gada 17.februārī SAP biedrs Džeims Verburgs atklāti izteicies: „Patīk jums vai nē, bet pasaules valdība būs noorganizēta. Ja cilvēce nepiekritīs labprātīgi - nāksies pielietot spēku.”
Tieši SAP ir tā organizācija, kas noteikusi visu konfliktu mērķus, kuros iesaistījusies ASV. No SAP nākusi arī saskaņotā „Nacionālā vēsture,” kas izplata mītu, ka iejaukšanās politika citu valstu iekšējās lietās vienmēr ir nesavtīgu un labu nodomu motivēta un noliedz negatīvās šādas politikas sekas, ko izraisījuši amerikāņu militāristi. Piemēri jau nav tālu jāmeklē: Afganistāna, Irāka un humānā intervence Lībijā, pilsoņu karš Sīrijā un rindas kārtībā Irāna.
Preses kontrole. Rietumu pasaulē SAP pārstāv tādas varenas starpnacionālas kompānijas kā General Motors, Boeing, Chrysler, Coca-Cola, Johnson&Johson, Shell, Lockheed, Kodak, Levi Strauss. Minētās korporācijas ir ļoti svarīgs finansējuma avots organizācijai.
Kaut kāda saistība ar šo organizāciju ir Kolumbijas, Hārvardas, Jēlas, Stenfordas un Kalifornijas universitātēm, kā arī Masačūsetas Tehnoloģiskajām institūtam.
SAP pārstāvošie masu informācijas līdzekļi: CBS, Brīvā Eiropa, New York Times, Wall Street Journal un Amerikas izdevēju asociācija.
Amerikāņu publicists Eliots Bernšteins uzskata, ka Hitlers nācis pie varas Vācijā, izmantojot to pašu taktiku, kuru izmanto SAP ASV. Mondiālistu organizācija noteikusi preses kontroli. Jau nacistu propagandas meistars Gēbelss zināja, ka bez preses kontroles nevar tikt realizēts neviens apvērsums. Bernšteins pievērsis uzmanību faktam, ka Amerikā praktiski izzudis žurnālistikas politiskās izmeklēšanas žanrs.
1939.gadā ietekmīgākie SAP redaktori izpelnījās D.Rokfellera pateicības vārdus par to, ka viņi 40 gadus spējuši turēt lasītājus neziņā par mondiālistu pārliecību, kas „pārstāv mūsu gadsimta vēsturisko nākotni.”
SAP attieksme pret ASV. Madlēna Olbraita, būdama valsts sekretāre, apmeklējusi manevrus, kuros ASV teritorijā tika izspēlēta Eiropas NATO valstu miera nesēju operācijas ASV pilsoņu nemieru gadījumā.
Eiropas nodaļas SAP direktors Čārlzs Kaphens uzrakstījis grāmatu „Amerikas noriets.”
Admirālis Česters Bards, bijušais ASV Jūras kara flotes ģenerāltiesnesis-advokāts, kurš vairāk kā 20 gadus bijis SAP biedrs, savā grāmatā rakstīja: „Padomes vadošā galotne jau sen nolēma, ka Amerikas valdības politikai jāatbalsta jaunas kārtības izveidošana pasaulē, ko veido baņķieri un jādiskreditē jebkuru opozīciju. SAP neapstāsies, kamēr pasaulē nebūs izveidota vienota valdība un deklarētā ASV pilsoņu „neatkarība” viņiem nespēs traucēt.”
Saites.
Pasaules valdība.
