Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Skopje

Maķedonijas galvaspilsēta.

Vēsture. 1963.gada 26.jūlijā zemestrīcē sagruva 80% Skopjes celtņu, palika neskarts vienīgi albāņu kvartāls. Pēc tam pilsētas atjaunošanai tika rīkots konkurss, kurā iespēju realizēt savas ieceres ieguva japāņu arhitekts Kendzo Tange - tādēl pilsēta ir visai ekscentriska.

Lidosta nosaukta Maķedonijas Aleksandra vārdā.

Skopjes rajoni.
Debar Malo - rajons, kas pirms zemestrīces bijis visai jauks, vēl tagad slejas dažas jūgendstila ēkas.

Šuto Orizari (Šutka) - rajons, ko paši maķedonieši uzskata par bīstamu un neinteresantu vietu. Te vienkopus dzīvo 13 000 čigānu un tā ir lielākā čigānu kopiena Eiropā. Liels un ļoti lēts tirgus, turīgu čigānu krāsainas mājas. Dažas no Emīla Kusturicas filmām filmētas tieši Šutkā.

Vecpilsēta. Saukta par Čaršiju ("tirgus" - turku val.), ar senu Austrumu tirgu. Tagad to apdzīvo galvenokārt albāņi. Šauras ieliņas, minereti, turku pirtis. Vakarā rajons pārvēršas līdz nepazīšanai un kļūst par ballīšu rajonu. Diskotēkas tiek rīkotas nedaudz slēptās vietās - ap 400 gadu vecās tirgotāju viesnīcās Kapan An un Kuršumli An.

Aplūkojamie objekti.
Vodno kalns. Slejas pāri Skopjei, tajā uzsliets milzu Tūkstošgades krusts, kas naktī spīd.
Tverdina Kale cietoksnis.
Galvenais laukums. Nesen tajā iekārtota 24 m augsta Maķedonijas Aleksandra strūklaka.
Statujas. To pilsētā ir ārkārtīgi daudz - 2000 gadu seni karavadoņi, kara partizāņi, dzīvnieki.
XV gs. tilts. Akmens tilts pār Vardaras upi. Savieno galveno laukumu pilsētas modernajā daļā ar turku vecpilsētu.
Mātes Terēzes memoriāls un muzejs. Viņa dzimusi Skopjē un vietējie ar to ļoti lepojas.
Daudpašā termas. Tagad mākslas galerija.
Sveti Spas baznīca.

Skopjes muzejs. Iekārtots bijušajā dzelzceļa stacijā, kas daļēji tikusi izpostīta zemestrīcē. Tā fasādē redzams liels pulkstenis, kas apstājies 1963.gada 26.jūljā 05:17, skumji atgādinot par 1000 bojāgājuso dzīvībām.

Tito kreiso spēku partijas birojs. Blakus muzejam. Ar vadoņa plakātiem apkarināta istabiņa.
Maķedonijas revolucionāru muzejs. Divas stundas vaska leļļu pasaulē, izstāsta visu Maķedonijas vēsturi maķedoniešu versijā.
Matkas kanjons un ezers - ezers mākslīgi izveidots. Te var noīrēt laiviņu, apskatīt sikspārņu pilnās alas (ap 70 skaitā), dažas pat 400 m dziļas. Ūdens vienmēr ledusauksts.

Saites.
Maķedonija.
Maķedonijas Aleksandrs (356.-323.g.pmē.).
Māte Terēze (?-1997.g.).