Spānijas Mantojuma karš (1701.-1714.g.)
Karš no 1701.-1714.gadam, kas izvērsās par Spānijas troni starp Francijā valdošajiem burboniem un Austrijas hābsburgiem un to sabiedrotajiem.
Politiskais un militārais stāvoklis pirms kara. 1700.gadā nomira Spānijas karalis Kārlis II, kurš pārstāvēja Hābsburgu dinastiju, bet neatstāja aiz sevis troņmantnieku. Savā testamentā viņš bija novēlējis troni burbonim Francijas karaļa Ludviķa XIV mazdēlam Anžujas Filipam, kurš tad arī kāpa Spānijas tronī 1700.gadā.
Ar to nebija apmierināti Austrijas hābsburgi, un šis notikums kalpoja par ieganstu Mantojuma kara sākumam.
Kara gaita. 1702.gadā kaujā pie Frīdlengenes franču hercogs Vilārs komandēja korpusu, kas kaujā sagrāva austriešus.
Kaujā pie Hohštetas 1703.gadā no jauna viņš sakāva austriešus.
1707.gadā notika Anglijas un Skotijas apvienošanās vienā karaļvalstī - izveidoja Lielbritāniju. Pēc tam jau visa Lielbritānija iesaistījās karā par Spānijas mantojumu (1701.-1714.g.).
Vilārs sakāva austriešus arī kaujā pie Denenes 1712.gadā.
1713.gadā saskaņā ar Ūtrehtas miera līgumu Spānija atdeva Lielbritānijas valdījumā Gibraltāru.
Kara rezultāti. Karā Lielbritānija sagrāba Gibraltāru un dažas koloniālās teritorijas Ziemeļamerikā. Pēc kara par Spānijas mantojumu (1701.-1714.g.) Sicīlija tika pievienota Savojas hercogistei, bet Dienviditālija - Hābsburgu monarhijai.
