Tveras kņazi (?-1485.g.)
Tveras kņazu virsvadības periods Novgorodā (1308.-1327.g.).
Mihails Jaroslavičs (1308.-1314.g.). Михаил Ярославич, князь тверской, Святой Михаил. Maskavas kņaza cilvēki 1318.gadā ar Zelta Ordas ziņu un piedalīšanos nogalināja viņa tēvu - Tveras kņazu Mihailu Jaroslaviču.
Afanasijs Daņilovičs (1314.-1315.g.). Афанасий Данилович, князь новгородский.
Mihails Jaroslavičs (1315.-1316.g.). Atkārtoti.
Afanasijs Daņilovičs (1318.-1322.g.). Atkārtoti.
Jurijs III Daņilovičs (1322.-1325.g.). Юрий III Данилович.
Aleksandrs Mihailovičs (1325.-1327.g.). Александр Михайлович Тверской.
Dzīvesgājums. 1327.gada augustā Tverā sākās sacelšanās pret Zelta Ordas varu. Paši sacēlušies, protams, tādu lielu mērķi sev neuzstādīja, pilsētniekus bija saniknojusi bezkaunīgā Čolhana (tverieši viņu sauca par Ščolkanu) vienības uzvedība pilsētā. Iespējams, "Čolhans būtu uzvedies pieklājīgāk, ja nebūtu bijis Zelta Ordas hana Uzbeka brālēns.
Ieradies Tverā, vispirms Čolhans izdzina no pils (kāda nu bija!) kņazu Aleksandru Mihailoviču (Александр Михайлович), kas nepilnu gadu atpakaļ no Uzbeka bija saņēmis lielkņaza jarliku un vismaz nomināli skaitījās visu krievu kņazistu galva.
Šo pazemojumu kņazs piecieta un pierunāja paciesties arī tveriešus. Vinš labi saprata, ka pretdarbība var izprovocēt ordiešu soda karagājienu, ko izmantos arī Tveras nedraugi, piemēram maskavietis Ivans Kaļita (kā arī vēlāk notika).
Sacelsanos izprovocēja sīks iemesls - ordieši mēģināja atņemt ķēvi diakonam Dudko (дьякон Дудко) un vadzis bija pilns un lūza. Ordieši tika sisti visā pilsētā. Čolhans un viņa vienības atliekas tika nodedzinātas ar visu pili.
Kņazs Aleksandrs Mihailovičs pat nemēģināja organizēt kņazistes aizstāvēšanu,ko 1328.gadā pilnībā sagrāva hana Uzbeka sūtītais karaspēks. Vispirms viņš bēga uz Novgorodu, pēc tam uz Pleskavu, tad pavisam prom uz Lietuvu. Svešumā viņš pavadīja vairāk ka 10 gadu, tad atgriezās Tverā, bet pēc dažiem mēnešiem tika izsaukts uz Ordu,kur kopā ar dēlu Fjodoru gāja bojā.
1317.gadā Borteņevas kaujā hans Uzbeks sakāva Maskavas kņazu (Juriju III???), tad arī Jurija sieva (hana Uzbeka māsa) nomira Tverā.
Toktamišs atgrieza Maskavas kņazam Donas Dmitrijam virsvaldības jarliku, lai gan to saņemt cerēja gan Tveras, gan Ņižegorodas kņazi. Vienlaikus Toktamišs arī izveda no Maskavas varas Tveras Mihailu, pie reizes tam nododams arī Kašinas pilsētu un apkārtējās zemes - tās iepriekš viņam bija atņēmis Donas Dmitrijs.
Dmitrijs, Mihaila dēls (~1325.g.). Дмитрий Михайлович. Iesauka - "Bargās acis" ("Грозные Очи").
Dzīvesgājums. 1325.gada 21.novembrī Zelta Ordas hana Uzbeka mītnē Tveras kņazs Dmitrijs Mihailovičs, saticis Juriju, izrāva zobenu no maksts un nogalēja to. Dmitriju saķēra, lai gan viņš bija cerējis uz Uzbeka piedošanu, jo iemesli neieredzēt Juriju viņam bija dibināti - tieši Maskavas kņaza cilvēki 1318.gadā ar Zelta Ordas ziņu un piedalīšanos nogalināja viņa tēvu - Tveras kņazu Mihailu Jaroslaviču (Михаил Ярославич).
Dmitrijs uzskatīja, ka hans Uzbeks negribēs izjaukt līdzsvaru un viņam Jurija nogalināšanu piedos. Tomēr viņš līdz galam nebija ņēmis vērā apstākli, ka Jurijs hana galmā svarīgumā krietni apsteidzis Tveras kņazus un ar viņu rēķinās vairāk nekā ar Maskavas kņaziem agrāk. Kā nekā kādu laiku bijis pat Uzbeka svainis. Naskatoties uz to, ka hans Uzbeks neko dikti nemīlēja Juriju pāec tam, kad tas bija centies viņu apmānīt 1326.gadā ar nodevu naudu (to hanam neaizmirsa pavēstīt Tveras kņazs), Dmitriju 1326.gadā sodīja ar nāvi. Viņa rīcība paša hana mītnē bija pārlieku izaicinoša.
Dmitrijs par savu spējo raksturu bija iemantojis iesauku Bargās Acis (Грозные Очи). Viņa rīcībai bija arī citas un daudz nopietnākas sekas - tieši pēc šī notikuma sāka jaušami iezīmēties Maskavas pārsvars sacensībā ar Tveru.
Ivans Mihailovičs (~1408.g.). Иван Михайлович. 1408.gadā uzbrukuma laikāMaskavai Jedigejs pieprasīja Tveras kņazam Ivanam Mihailovičam atvest karaspēku un artilēriju pie Maskavas, taču tas atteicās. Jedigejs tur neko nevareja mainīt.
Mihails (?-1485.g.). Pēdējais Tveras kņazs.
Ivans III savas valdīšanas laikā ap Maskavu savāca krievu zemes - kā pirmo Jaroslavļas kņazisti 1463.gadā, tad Novgorodu 1478.gadā. Pēc būtības, Tveras kņaziste nonāca zināmā izolācijā pret agresīvo un spēcīgo Maskaviju. Kņazs Mihails (Михаил Борисович) saprata, ka drīzumā pienāks arī Tveras laiks, tomēr saviem spēkiem kņazisti nosargāt nespēja. Tādēļ sāka meklēt sabiedrotos.
Ivans III tolaik bija aizņemts ar citām, viņprāt svarīgākām problēmām. Sākumā pret to izgāja paša brāļi Boriss un Andrejs Lielais, kas nebija apmierināti ar to, ka Ivans III ar tiem nedalījās kara laupījumā un baidījās zaudēt savus valdījumus. Pēcāk Ivanam III bija jāatvaira Lielās Ordas hana Ahmada karaspēks no krievu zemēm. Tādēļ formālu ieganstu pievērsties Tveras iekarošanai Ivans III saņēma tikai 1483.gadā. Tveras kņazam Mihailam nomira sieva un viņš lūdza Lietuvas un Polijas karaļa Kazimira IV mazmeitas roku. To uzzinājis, Ivans III sašuta, jo Kazimirs IV bija tam ienaidnieks - pie viņa pēc palīdzības bija vērsušies novgorodieši, tā sabiedrotais bija hans Ahmads (Kazimirs IV gan viņam nekādi nepalīdzēja, par ko Ahmads atkāpjoties papostīja poļu zemes).
Tomēr orientēšanās uz poļu karali tveriešiem nepalīdzēja. 1485.gada ziemā Maskava pieteica Tverai karu. Kņazs Mihails bija spiests noslēgt vienošanos, kas būtiski ierobežoja viņa tiesības dibināt attiecības ar citām valstīm. Tomēr Ivans III bija uzņēmis kursu uz pilnīgu Tveras pakļaušanu, tādēļ visādi demonstrēja, ka Mihails vairs nav nekāds aizstāvis saviem padotajiem, atšķirībā no viņa - Ivana. Maskavas ķēniņa pusē sāka pārbēgt vietējie Tveras kņazi un bajāri. 1485.gada septembrī pēc neilga aplenkuma Tvera padevās maskaviešiem. Mihails bēga pie Kazimira IV, taču tas atteicās sākt karu ar Ivanu III.
Saites.
Tveras kņaziste.
