Tonga
Tonga.
Valsts nosaukums - Tongas karaliste (Kingdom of Tonga), vienīgā karaliste Okeānijā.
Salu valsts Okeānijā, Tongas salās, Polinēzijā.
Raksturlielumi. Platība - 699 km2.
Iedzīvotāji - 95 600 (1973.g.), mazliet virs 100 000 (2020.g.), ap 105 000 (2022.g.), galvenokārt tongieši.
Galvaspilsēta - Nukualofa (Nuku Alofa).
Oficiālā valoda - tongiešu un angļu.
Nauda - paanga.
Tongas sala ir 18 jūdžu gara.
Vēsture. Salas atklājis holandietis V.Šautens 1616.gadā.
Holandiešu jūrasbraucējs Tasmāns vēlreiz atklāja lielākās salas 1643.gadā.
1773.gadā Dž.Kuks salas nosauca par Draudzības salām.
No 1900.gada Lielbritānijas protektoriāts.
Kopš 1970.gada 4.jūnija neatkarīga valsts.
Britu sadraudzības locekle.
Salas līdz 2022.gadam tā arī nebija skārusi kroņgripas epidēmija - reģitrēts tikai 1 saslimšanas gadījums.
2020.gada 28.oktobrī Ņujorkā Latvijas pilnvarotais pārstāvis ANO Andrejs Pildegovičs un Tongas pastāvīgais pārstāvis ANO Viliami Vainga Tonē parakstījuši kopīgu komunikē, ar kuru starp abām valstīm nodibinātas diplomātiskās attiecības.
2022.gada janvārī pāri salām brāzās zemūdens vulkāna izraisīts cunami. Visvairāk cieta ziemeļu salas, kurām pāri nāca līdz 10 m augsts vilnis - Fonojas (69 iedz.) un Mango (36 iedz.) salām.
Politiskā uzbūve. Konstitucionālā monarhija, vienīgā no tādām Kusā okeāna salās. Likumdevēja asambleja, valdība.
Ģeogrāfija. Ap 800 km garā meridiānā virknē dienvidu-ziemeļu virzienā uz zemūdens grēdas ir 176 salas, galvenokārt koraļļu veidotas. No tām 36 ir neapdzīvotas. Rieteņos arī vulkāniskas, augstas salas (Kao sala, līdz 1029 m).
Galvenās grupas: Tongatapas salas uz dienvidiem, Nomukas un Haapajas salas vidū, Vavauas salas uz ziemeļiem.
Krāšņākā sala - Vava'u.
Klimats. Tropu pasātu klimats. Vidējā temperatūra februārī 26o, augustā 20,3o.
Nokrišņi ap 2000 mm gadā.
Daba. Meži 13% teritorijas.
Eksportam ražo kopru - 13 500 t 1974.gadā.
Audzē banānus (4000 t), ananāsus, patēriņam - batātes dioskorejas, manioku, augļus.
Zveja, tūrisms.
Tirdzniecība ar Jaunzēlandi, Austrālija.
Aplūkojamie objekti.
Tongas vārti.
Niautoputapu sala.
Tradīcijas.
Tapa apģērbs. Tas darināts no zīdkoka mizas un ir būtisks dažādu tongiešu rituālu elements.
Niautoputapas sala. Neliela saliņa Tongas arhipelāgā. Slavena ar to, ka ir visātrākais zemes garozas fragments - tas pārvietojas ar ātrumu 25,4 cm/gadā.
Saites.
Tongas ķēniņi.
