Trojas zirgs
Termins "Trojas zirgs" apzīmē bīstamu dāvanu vai kādu negodīgu rīcību vispār.
Vēsturiski tas cēlies no notikuma sengrieķu mitoloģijā Trojas kara desmitajā gadā, kad pilsētu ielenkušo ahajiešu meistars Epejs uzbūvēja milzīgu koka zirgu ar dobu vidu. Tā iekšienē noslēpās aplencēju izlases vienība, bet pārējie tikām izlikās dodamies uz dzimteni - dedzināja nometni līdzenumā, flote devās jūrā un patvērās Tenēsas salā. Krastā pamestais Sināns iedrošināja trojiešus koka zirgu ar atstāto vēstījumu - "Dāvana dievei Atēnai" kā dāvanu Atēnai ievest pilsētā. Par spīti gaišreģes Kasandras un pravieša Laokonta brīdinājumam, trojieši tā arī izdarīja.
Naktī grieķi izgāja no koka zirga, nokāva apsardzi un atvēra pilsētas vārtus pārējiem, kas bija atgriezušies. Pārsteigtie trojieši tika noslepkavoti un gāja bojā visi vīriešu kārtas pilsētnieki, arī ķēniņš Priāms. Pati Troja gāja bojā baismīgā ugunsgrēkā.
Vēsturnieki izteikuši domu, ka šāds zirgs bijis tikai dzejnieka iztēles auglis, bet Trojas mūri tikuši sagrauti ar tarānu - baļķi ar zirga galvu.
"Trojas zirgs" IT jomā. Par trojāniem nosauktas kaitīgas programmas (piem., The Beast), kas izplatās datorlietotājiem pašrocīgi atverot nepārbaudītus elektroniskos sūtījumus. Šie vīrusi nespēj sevi pavairot, bet paredzēti inficētā datora datu zagšanai un cietā diska saturu iznīcināšanai.
Par šādiem "Trojas zirgiem" mūsdienās dēvē, piemēram, Putina sūtītās "humanitārās kravas" okupētajam Austrumukrainas apgabalam.
Saites.
Troja.
Sengrieķu mitoloģija.
