Tuhačevskis, Mihails (1893.-1937.g.)
Krieviski - Михаил Николаевич Тухачевский.
Krievpadomju militārais darbinieks.
Dzīvesgājums. Cēlies no muižniekiem.
1914.gadā beidzis karaskolu.
I Pasaules kara dalībnieks, podporučiks.
No 1918.gada Sarkanās armijas rindās. Par sekmīgu karadarbību pret baltgvardiem, čehiem un Kolčaka armijas sagrāvi ticis apbalvots ar personālo ieroci, 1919.gadā ar Sarkanā karoga ordeni.
No 1920.gada februāra līdz 1921.gada maijam komandēja virknes frontu karaspēku, kas piedalījās karadarbībā pret Deņikina armiju, poļiem, kā arī apspieda Kronštates sacelšanos.
Karadarbība pret poļiem - "Vislas brīnums" (1920.g.). 1920.gada jūlija sākumā Mihaila Tuhačevska komandētā Rieteņu fronte devās uzbrukumā Polijai, tas sākās mūsdienu Baltkrievijas teritorijā. Virspavēlnieka pavēlē bija teikts: "Uz mūsu durkļiem mēs atnesīsim cilvēces darbaļaudīm laimi un mieru." Šoreiz karadarbība Sarkanajai armijai izvērtās ļoti sekmīga, dažu nedēļu laikā tā pavirzījās 600 km uz rieteņiem. 1920.gada augusta sākumā Sarkanā armija jau apdraudēja Varšavu.
Tikmēr poļu armija atradās uz sabrukuma robežas. Tomēr poļi ar franču militāro speciālistu palīdzību spēja organizēt tādu pretuzbrukumu, kura rezultātā Tuhačevska karaspēks tika pilnīgi sakauts. Poļi paši šo savu veiksmīgo pretuzbrukumu nodēvēja par "Vislas brīnumu."
Tomēr poļiem lieti noderēja arī Sarkanās armijas komandieru alošanās uzbrukuma plānošanā. Tuhačevski par to vēlāk kritizēja - ātrais uzbrukums bija stipri izstiepis Rieteņu frontes komunikācijas līnijas, kavējās papildspēku, pārtikas un munīcijas piegādes. Frontes armijas bija pilnīgi negatavas poļu pretuzbrukumam, īpaši to flangos. Tāpat poļu militārās iespējas nebija pienācīgi novērtētas. Poļiem bija izdevies arī pārtvert radiogrammas, kurās bija apspriests sarkankrievu Rieteņu frontes armiju stāvoklis. Bez tam sarkankrievu vadība ļoti cerēja uz poļu proletariāta atbalstu, saskaņā ar lielinieku teoriju tam noteikti būtu jāsaceļas pret saviem nacionālajiem apspiedējiem un jādarbojas uz vienu roku ar lielinieku uzbrucējiem pie Vislas.
Poļu prettrieciens bija ļoti smags.1920.gada oktobra sākumā poļi atkal ieņēma Minsku. Pēc tam puses noslēdza pamieru.
Kronštates dumpja apspiešana. Trockim nobrieda konflikts ar Kronštates matrožiem. Sarunas ar tiem nelīdzēja, tādēļ tika nolemts pielietot spēku. To uzdeva Tuhačevskim, kura militarā karjera karājās mata galā dēļ neveiksmes pie Varšavas. Pirmais izbrukums Kronštatei izgāzās. Tad Tuhačevskis pavēlēja uz dumpiniekiem mest aviācijas bumbas. Pēc kronštates ieņemšanas Tuhačevskis ievainotos matrožus hospitālī pavēlēja nodurt ar durkļiem, lai netērētu munīciju.
Zemnieku apspiešana Tambovā. 2 mēnešus pēc Kronštates ieņemšanas Tuhačevskis tika nosūtīts uz Tambovas guberņu apspiest zemnieku neapmierinātību. Tuhačevskis pavēlēja ņemt par ķīlniekiem dumpīgo zemnieku vienības un ievietot tās koncentrācijas nometnēs. Tur ievietoja pat grūtnieces un mazus bērnus. ieņēmis kādu no dumpīgajiem rajoniem, Tuhačevskis vietējiem iedzīvotājiem deva 2 stundas laika, lai izdotu buntavniekus un ieročus. Ja tas nenotika, tad visu acu priekšā tika nošauti ķīlnieki. Mežos patvērušos zemniekus Tuhačevska sarkanarmieši dedzināja ar iprītu.
PKKA štāba priekšnieks 1925.-1928.gados.
No 1934.gada Aizsardzības tautas komisāra 1.vietnieks.
Padomju Savienības maršals no 1935.gada.
Sāka gatavot sazvērestību pret J.Staļinu.
Nogalināts 1937.gada lielajās represijās, pēc nāves reabilitēts. Saskaņā ar aizsardzības tautas komisāra Klimenta Vorošilova teikto, mirkli pirms nāves Tuhačevskis nokliedzies: "Lai dzīvo Staļins! Lai dzīvo komunisms!" Nav zināms vai šie vārdi bijuši teikti ar melnu ironiju vai bijušais karavadonis patiesi domājis, ka "Staļins neko nezina," un teroru veic bez viņa ziņas.
Saites.
Krievu-poļu kari.
Lielās represijas (1937.g.).
