Tules sala
- Detaļas
- Skatīts: 1413
Pusmītiska sala Galējos ziemeļos, pirmo reizi to minējis grieķu ģeogrāfs Masālijas Pītijs (IV gs.pmē.). Tules nosaukums vairākkārt uzrodas vecos vēsturiskos pierakstos, lai gan tās atrašanās vieta tā arī netiek precizēta.
Piteja sniegtais Tules salas apraksts. Pitejs raksta, ka Tulē klimats ir bargs un neviesmīlīgs, un vietējie iedzīvotāji sakot, ka viņu zeme ir „vieta, kur saule guļ.” Ziemā saule pat neparādās pie apvāršņa, bet vasarā nakts ilgst tikai divas trīs stundas. To Pitejs pats novēroja uzturēdamies Tules salā. Pitejs apgalvo, ka Tule ir ļoti liela sala un esot „bagāta ar augļiem.” Tules iedzīvotāji sēj rudzus un kuļ tos „lielās slēgtās telpās, kurp aizved graudus, jo šajā zemē maz skaidru un saulainu dienu.” No medus salas iedzīvotāji gatavo reibinošu dzērienu. Pavasarī un vasarā salas iedzīvotāji pārtiek no augļiem un labības, bet ziemā dzer pienu un ēd gaļu. Salinieki dzīvo no baļķiem celtās mājas ar salmu jumtiem. Pār Tules salas iedzīvotājiem valdot daudzi virsaiši, bet „sievas ir visiem kopīgas, un laulības viņi nepazīst.” Aiz šīs salas „nav vairs ne sauszemes, ne jūras, pat ne gaisa, bet tur atrodas dīvains visa tā sajaukums, kurā jūra un zeme, vispār viss liekās karājamies gaisā, un tur nevar ne kājām iet, ne ar kuģi izbraukt.”
Pitejs atpakaļceļā apmeklēja Dumnas un Vergas salu, Berikas un „Svēto dzintara salu” Abalu, „Ziemeļu stabu” un „Sudraba kalnu”, Gadiras pilsētu un Tanaidas upi, gutonu, skitu un citas ciltis. Piteja atpakaļceļa rekonstrukcija ir atkarīga no tā, kur lokalizē Tuli un kā identificē viņa sacerējumā minētās vietas.
Teorijas un hipotēzes. Tules apraksts pārsteidz ģeogrāfijas vēsturniekus ar savu lietišķo konkrētību un aculiecinieka vērojuma precizitāti. Nav šaubu, ka te runa ir par reālu salu vai zemi Atlantijas okeāna ziemeļos, kuru IV gs.pmē. apmeklēja grieķu ceļotājs Pitejs. Taču pētniekiem galvas sāpes rada jautājums: kur tieši lokalizējās Tule? XIX gadsimtā vairums zinātnieku Tuli identificēja ar Šetlandes vai Farēru salām, taču tām Piteja apraksts neatbilst. Tules salas apraksts Piteja sacerējumā ir līdzīgs Īslandes dabai, augu un dzīvnieku valstij. Tomēr nav iespējama Tules identifikācija ar Īslandes salu, jo tā līdz pat VIII gs.mē. nebija apdzīvota, bet Pitejs raksta par to, ka Tulē dzīvojuši zemkopji un lopkopji. Aprakstīdams tālo ziemeļu zemi, Pitejs lieto sengrieķu vārdu nēsos, kas nozīmē „sala” vai „pussala.”
Slavenais norvēģu polārpētnieks Nansens, vadīdamies pēc šī un citiem apsvērumiem pierādīja, ka PitejaTule lokalizējama Norvēģijas vidusdaļā.
Tam ne visi, protams, piekrīt. Vācu (bijušās VDR) vēsturnieks Štihtennots domāja citādāk. Viņš, pretēji citu zinātnieku viedoklim, uzskatīja, ka masīlietis vienmēr ļoti precīzi noteicis apmeklēto zemju un jūru izmērus. Piteja sniegtie Bretanikes izmēri ir pareizi, ja atzīst, ka ar vārdu Bretanike ceļotājs apzīmējis Lielbritānijas salu kopā ar salu grupām ziemeļos no tās un Skandināvijas pussalu. Štihtennots secināja, ka Tule lokalizējama nevis Norvēģijā, bet atradās uz ziemeļaustrumiem no tās. Viņaprāt Piteja Tule aptvēra plašu teritoriju starp Botnijas līci, Somijas līci un Balto jūru, t.i., mūsdienu Somijas ziemeļos un bijušās PSRS, tagad Krievijas ziemeļrietumos. Tomēr vairākums pētnieku piekrīt Nansena hipotēzei.
Visai radikālu hipotēzi 1969.gadā izvirzīja krievpadomju pētnieks Boldakovs. Viņš lokalizēja Tuli Norvēģijā.
Saites.
Pitejs (IV gs.pmē.).
"Tules" okultā organizācija.
