Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Velns

Interesants folkloristisks un mitoloģisks tēls gandrīz visu pasaules tautu priekšstatos.

Velni alu mākslā. Netālu no Harāres Zimbabvē zīmēti 3 dīvaini radījumi ar spārniem, ragiem un cilvēcīgām sejām.
Ciedru kalnos Seviljastreilā DĀR atrodas „Apmetne Nr.2,” kurā redzami tā saucami „briesmoņi,” zīmēti ar sarkano okru: diviem ir gari kakli un žokļi kā dinozauriem, bet trešais radījums ir pētnieku nosaukts par „velnu” – tas dēļ šķeltajiem kāju nagiem, dzelkšņaino muguru un kaut ko līdzīgu ragiem uz galvas.
Iespējams, tie ir senākie velnu attēlojumi cilvēces mākslā, tomēr šai gadījumā – teriantropi, kādi rodas izmainīta apziņas stāvokļa vīzijās, saskaņā ar Deivisa Luīsa-Viljama „neiropsiholoģisko teoriju.”

Devonšīras Velns. 1855.gada 8.februāra rītā tūkstošiem Devonšīras un tās apkaimes iedzīvotāju no rīta atklāja, ka kāds dīvains apmeklētājs lēcis, skrējis vai šļūcis pa viņu jumtiem, laukiem un mūriem. Atstātās pēdas bija skaidri saskatāmas, tās bija līdzīgas zirga nagiem, pa laikam tās izskatījās šķeltas, tādēļ tās piedēvēja pašam Velnam. Tas izraisīja paniku un iedzīvotāji sāka bruņoties. Radījumu nokristīja par Devonšīras Velnu.
The Times 1855.gada 16.februāra numurs vēsta: „Drīzāk tie pieder divkājainim, nevis četrkājainim... Attālums starp soļiem bija caurmērā kādi 20 cm. Pēdu nospiedumi ļoti atgādināja ēzeļa pēdas, un to garums bija 4–6 cm.”
Lai kas šīs pēdas būtu atstājis, tas bija spējis dažās stundās pārvarēt simtiem jūdžu attālumu. Tā klejojumi varēja būt sākušies 7.februāra vakarā ap 19.00, proti, pēc tam, kad bija beidzis snigt. Pastaigas beigušās vēl pirms nākamajā rītā pēdu nospiedumi tika atrasti. Savādais radījums bez tam vēl bija šķērsojis divus lielus ūdens šķēršļus, tai skaitā Eksas upi Eksmutā. Tomēr Radījumu neviens netika redzējis, un šai apkaimē nekad vairs tādas pēdas nav atrastas.
1855.gada 8.februārī maiznieks Džordžs Fērlijs no Topshemas Anglijā pie sava veikaliņa durvīm uzgāja neparastas pēdas. Zemi klāja tikko uzsnigusi sniega kārtiņa, tādēļ pēdas bija lieliski saskatāmas. To atstājējs bija gājis gar mūri, tad uzrāpies uz tā, balansējis, tad nolēcis lejā un devies uz durvīm.

Antarktīdas Velns. Kapteiņa Džeimsa Rosa piezīmēs atrodamas ziņas par Devonšīras Velnam līdzīgu pēdu uziešanu kādā no salām Antarktīdas tuvumā. Pēdas uzgājusi kāda grupa, kas salā uzturējusies. Tās bija 7,5 cm garas un ap 6 cm platas: „Pēdas nospiedums zināmā mērā līdzinājās zirga naga nospiedumam.”

Izskalojums Kenfijas piekrastē. 1953.gada novembrī Kenfijas piekrastē Anglijā tika izskalots savāda radījuma līķis. Stipri sadalījies, ap 80 cm augumā.

Velna līķis ezerā. 1954.gada augustā garīdznieks Džozefs Overs kādā Anglijas ezerā uzgājis peldam savādas būtnes līķi. Būtnes garums 1,2 m, svars ap 11 kg. Tam bijušas divas īsas kājas, lielas acis, atveres deguna vietā, plata mute un žaunas, bet nav bijis klāts ar zvīņām kā zivs. Tieši kāju forma bija tā, kas atgādināja cilvēkiem 1855.gadā notikumu: katrai radījuma kājai bija pieci mazi pirkstiņi, kas pakava veidā izkārtoti ap izliektu pēdu.

Latviešu velns. Pasakās un teikās parasti tēlots kā visai padumjš radījums, ko viegli pieveic attapīgs ganiņš vai saimnieks.

Velns Viduslaikos. Pēc Viduslaiku ticējumiem velns var pārvērsties jebkurā dzīvniekā, tikai jērā un balodī ne.