Volgas-Kamas Bulgārija
Agrā feodālisma tjurku valsts pie Volgas.
Pilsētas - Biļara, arī Bulgāra, galvaspilsēta.
Vēsture. Radās X gs., to izveidoja Volgas-Kamas bulgāri un vietējās somugru ciltis - mordvieši, udmurti u.c. Ziņas par to sniedz galvenokārt arābu un persiešu vēstures avoti.
X gs. beigās pēc Hazāru kaganāta sagrāves Volgas-Kamas Bulgārijā nostiprinājās feodālās attiecības. Pilsētas kļuva par ievērojamiem amatniecības un tirdzniecības centriem, tirgojās ar Arābu kalifātu, Bizantiju un Kijevas Krievzemi.
XII gs. Volgas-Kamas Bulgārija ietvēra zemes no Samāras loka līdz Čuvašijas ziemeļiem un Dienvidurāliem. Galvaspilsētas - Bulgāra, vēlāk Biļara.
Mongoļu iebrukums Volgas Bulgārijā (1223.g.). Mongoļu karavadoņi Džebejs un Subedejs pēc uzvaras pār krieviem un polovciešiem kaujā pie Kalkas 1223.gada maijā tomēr kaut kādu iemeslu dēļ nedevās uz Krievzemi un pagriezās atpakaļ. Iespējams, ka tādam karagājienam tiem trūka spēku un kaujā tie bija cietuši jūtamus zaudējumus. Tomēr savās zemēs tie neatgriezās pa ceļu, kuru bija nākuši šurpu - cauri Kaukāzam un tālāk uz Irānu un Centrālāziju. Mongoļi pagrieza uz ZA - Volgas-Kamas Bulgārijas virzienā.
Ir zināms, še mongoļi cieta sakāvi, lai gan notikušā apstākļi ir visai neskaidri. Zināms, ka kauja notika, zināms arī, ka mongoļi cieta smagu sakāvi - it kā esot paglābušies vien 4000 karotāju, to starpā arī abi karavadoņi. Iespējams, ka mongoļus piemānīja tieši ar tādu pašu paņēmienu kā tie nupat bija izmantojuši Kalkas kaujā - ar viltus atkāpšanos iemānīja lamatās, pēc tam uzbruka un sakāva.
Nav saprotams, kāda tad bija mongoļu armija, kas iebruka Volgas-Kamas Bulgārijā. Ja mongoļi tiešām pie Kalkas bija cietuši jūtamus zaudējumus, tad iebrukums kara neskartajā Bulgārijā, izskatījās pēc avantūras. Ne Džebejs ne Subedejs nebija avantūristi, bet gan pieredzējuši un talantīgi karavadoņi, kas labi izprata realitāti. Iespējams, tā bija izlūkošana ar kauju un mongoļi tādā veidā pētīja savus iespējamos pretiniekus. Gadījumā ar polovciešiem un krieviem pie Kalkas izpēte bija veiksmīga, bulgāru gadījumā - ne.
Nākamais mongoļu iebrukums (1235.g.). Lai kā arī nebūtu, bet tieši Subedejs pēc 12 gadiem atgriezās Bulgārijā ar 30 000 vīru lielu armiju. Šoreiz mongoļi rīkojās daudz uzmanīgāk, jo atcerējās iepriekšējo pieredzi. Galu galā mongoļi Volgas-Kamas Bulgāriju iekaroja (teikts arī, ka tas noticis 1241.gadā) un pievienoja Zelta Ordai.
Zelta Ordas sastāvā. Būdama Zelta Ordas sastāvdaļa, Volgas-Kamas Bulgārija tomēr saglabāja zināmu patstāvību. Zelta Ordas novājinata tā sašķēlās 2 daļās - Bulgārā un Žukotinā.
1370.gadā Suzdaļas karaspēka vienība palīdzēja Zelta Ordas temnika Mamaja ieliktenim nostiprināties Volgas-Kamas Bulgārijā.
Krievu karagājiens uz Volgas Bulgāriju (1376.g.). 1376.gadā Ņižņenovgorodā un Suzdaļā valdošais kņazs Dmitrijs, Konstantīna dēls (Дмитрий Константинович) vērsās pēc palīdzības pie Maskavas kņaza. Tika nolemts organizēt karagājienu uz Mamajam piederošajām zemēm, kas tāds nebija noticis kopš Batija laikiem. Nosprieda uzbrukt Volgas-Kamas Bulgārijas zemēm. Ar tām krievi naidojās jau izsenis, periodiski rīkodami sirojumus viens pret otru. Abu kņazu rīkotais uzbrukums bija negaidīts. Krievu vienību komandēja Dmitrijs Bobroks-Volīnietis (Дмитрий Боброк-Волынский), kuram pieraksta ideju izdalīt atsevišķu slēpņa pulku Kuļikovas kaujā, un Ņižņegorodas kņaza dēli Vasīlijs un Ivans. Hronikās teikts, ka krievu vienības izposījušas daudz ciemu. Pēc tam pie Bulgāras pilsētas sienām sakāvuši vietējo valdnieku savākto armiju. Toreiz krievi pirmo reizi iepazinušies ar uguni spļaujošajiem ieročiem, no Bulgāras sienām pa viņiem šāvuši ar dižgabaliem. Šos ieročus izveda uz Maskavu un uzstādīja turienes Kremļa sienās.
XV gs. 30.gados Volgas-Kamas Bulgāriju iekaroja krievi un pievienoja savai toposajai impērijai. Neatkarību saglabāja tikai Kazaņa, kas kļuva par Kazaņas hanistes galvaspilsētu.
