Vientuļnieces zvaigznes
- Detaļas
- Skatīts: 1350
Noslēpumaini kosmiskie ķermeņi - sarkanie giganti, domājams, zvaigznes, ko astronomi uziet tālu aiz galaktiku robežām.
1990.gados Visuma dzīlēs tādu zvaigzni-vientuļnieci uzgāja britu astronomi. To pētot, astronomi atklāja, ka supergigants atrodas tāļu aiz jebkuras galaktikas robežām. Zvaigznes neparastība izsauca daudz jautājumu: kā gan zvaigzne var parādīties ārpus galaktikas, jo tur taču nav zvaigznes veidošanās apstākļu? Kādi spēki "izmetuši" zvaigzni tik tālu, ja vien tā veidojusies galaktiskos apstākļos? Šis objekts izraisījis zinātniskas diskusijas un radījis daudzas hipotēzes - pat zvaigznes mākslīgu izcelsmi.
Notikuma turpinājums risinājās 1997.gadā, kad ar Hubble teleskopa palīdzību iespēja nofotografēt vairāk kā 600 "zvaigžņu-vientuļnieču" galaktiskajā telpā Jaunavas zvaigznāja tuvumā - apmēram 60 miljonu gg attālumā no mums. Amerikāņu masu mediji atklājumu pasniedza kā pirmo, lai gan pirmie šādu zvaigzni bija atklājuši briti pirms džiem gadiem. Atklājums pasaules zinātniskās domas priekšā nolika fundamentālu jautājumu: kā gan ārpus galaktikas spēj rasties zvaigznes, ja tur nemaz nav atbilstošu rašanās apstākļu? Pēc Baltimoras Astronomisko novērojumu institūta astronoma Harija Fergusa domām šie sakanie giganti atrodas vismaz 300 gg attālumā no tuvākajām lielajām galaktikām.
Atbilžu sekoja daudz. Starp tādām bija arī teorijas, kas piedāvāja uzskatīt vientuļās zvaigznes par mākslīgi radītiem objektiem. Pēc dažu astrofiziķu domām, tās būtu varējušas radīt augsti attīstītas ĀC. Tomēr, atklājot simtiem tāda tipa zvaigžņu, šī teorija atkrita, jo tāda apmēra celtniecības darbi Visumā nebūtu iedomājami.
Tagad, pēc daudzu simtu zvaigžņu-vientuļniežu uziešanas interese par pašu pirmo ir krasi mazinājusies. Zinātnieki uzskata, ka zvaigžņu-vientuļniežu izpēte ļaus mums precīzāk noteikt Visuma vecumu.
Saites.
Zvaigznes.
Visums.
