Saites.
Lapzeme.
Imperatora Konstanta II karavadonis, kas ar karavīriem ieradās Romā, naktī sagūstīja pāvestu Mārtiņu I un nogādāja to Naksas salā Egejas jūrā. Te ieslodzījumā Mārtiņš I pavadīja gadu un ieslodzījums sagrāva pāvesta veselību.
Saites.
Egejas jūra.
Grieķija.
Interesanti likumi. Ņūdžersijas pavalstī apgabalā ateistu sniegtās liecības tiesā netiek ņemtas vērā.
Saites.
Amerikas Savienotās valstis.
Atrašanās vieta. DR Francija, Arjēžas departaments.
Apraksts. Nio ala ir daļa no daudz lielākas pazemes dobumu sistēmas, kas ietver arī Sabārtas alu (Sabart Cave) un Lombrīvas alu (Lombrives Cave) Kapdelaleses pakalnā (hill of Cap de la Lesse de Bialac).
Atradumi.
Vēl viena interesanta detaļa redzama zirgu zīmējumos divās dažādās alās – Rufiņjakas un Nio. Zirgiem uz kājām virs apakšējām locītavām ir garo matu „sukas," kas sargā cīpslas un locītavas no traumām. No mūsdienu zirgiem šī pazīme saglabājusies tikai Prževaļska zirgam Equus przewalskii, kas vienīgais no mūsdienu zirgu sugām dzīvo apstākļos, kuros ir iespējamas ļoti aukstas ziemas. Tātad, var secināt, ka zīmējumi tapa ziemas laikā. Pētot paleontoloģisko materiālu, izrādījās, ka ir zināmas mumificētas zirgu atliekas ar pastiprinātu apmatojumu, piemēram, kāda zirga kājas glabājas muzejā-teātrī „Leduslaikmets" Maskavā. Iespējams, šeit vērojama pazīmes dažāda izpausme normas reakcijas ietvaros, atkarībā no vides apstākļiem. Tātad zirgiem no zīmējuma kāju apmatojums varēja būt arī vasarā, ja viņi dzīvojuši auksta klimata apstākļos, bet Prževaļska zirgiem šis veidojums parādās tikai ziemā.
NLO attēls. "Lidojošā šķīvja attēls." Tāds arī atrasts alā. Zem tā divas rindas ar punktiem.
Saites.
NLO attēls no Nio alas.
Alas un grotas.
Vēsture. Arābi VII gs. pēc Ziemeļāfrikas iekarošanas vairākkārt šķērsoja Sahāras un Lībijas (Sahāras tuksneša austreņu daļa) tuksnešus, atklāja Nigēras lejteci.
Nigēras upes lejteces apvidū edo XII gs. izveidoja Seno Benīnas valsti.
XV-XVI gs. Nigēras vidustecē. uzplauka Songaju valsts, kas bija varenākā Rietumāfrikā.
Skots M.Pārks sasniedza Nigēru no rieteņiem (1795.-1797.g. un 1805.-1806.g.), angļu V.Audnija, D.Denema un H.Klapertona ekspedīcijas 1822.-1823.gados šķērsoja Sahāru no Tripoles līdz Čada ezeram un caur Sokoto sasniedza Nigēru no dienvidiem. Arī H.Klapertons sasniedza Nigēru no dienvidiem 1825.-1826.gados, bet viņa līdzgaitnieks anglis R.Lenders 1830.gadā atklāja Nigēras grīvu.
Saites.
Upes.
]]>
Saites.
Kanāda.