Sadaļas https://www.aliens.lv/n-zemes-juras Thu, 01 May 2025 16:52:59 +0300 Joomla! - Open Source Content Management lv-lv [email protected] (aliens.lv) Ņižņajatunguska https://www.aliens.lv/n-zemes-juras/20987-niznajatunguska https://www.aliens.lv/n-zemes-juras/20987-niznajatunguska Poļu ģeogrāfs J.Čerskis adarbojies ar Ģeogrāfijas biedrības Sibīrijas nodaļu, 1873.-1882.gados pētījis Sajānus, Baikālu, Angāras, Selengas un Ņižņajatunguskas baseinu.

]]>
[email protected] (Redaktors) N Sat, 08 Mar 2025 07:08:25 +0200
Napapīri https://www.aliens.lv/n-zemes-juras/20750-napapiri https://www.aliens.lv/n-zemes-juras/20750-napapiri "Ziemassvētku vecīša ciems" (somiski - Joulupukin Pajakylä).
Ziemassvētku vecīša (Joulupuki) rezidence, daba un ziemeļbrieži.

Šis ciems atrodas tieši uz Ziemeļu polārā loka, uz zemes ar treknu krāsu uzvilkts polārais loks.
Te var ne tikai sastapt Ziemassvētku vecīti, bet arī viņa uzticamos palīgus – ziemeļbriežus. Pateicoties pasākam un multiplikācijas filmām ar Ziemassvētku vecīša lidojošajiem ziemeļbriežiem, tos labi pazīst visā pasaulē, kur svin Ziemassvētkus. Ir arī teiciens, ka Lapzemē ziemeļbriežu ir tik daudz, cik cilvēku. Tāpēc, apmeklējot Ziemassvētku vecīti viņa dzimtajā pilsētā, ir visas iespējas satikt kādu no šiem majestātiskiem radījumiem, kas klīst apkārt.

Saites.
Lapzeme.

]]>
[email protected] (Redaktors) N Wed, 01 Jan 2025 11:33:30 +0200
Naksa, Naksas sala https://www.aliens.lv/n-zemes-juras/20429-naksa-naksas-sala https://www.aliens.lv/n-zemes-juras/20429-naksa-naksas-sala Grieķijai piederoša sala Egejas jūrā.

Imperatora Konstanta II karavadonis, kas ar karavīriem ieradās Romā, naktī sagūstīja pāvestu Mārtiņu I un nogādāja to Naksas salā Egejas jūrā. Te ieslodzījumā Mārtiņš I pavadīja gadu un ieslodzījums sagrāva pāvesta veselību.

Saites.
Egejas jūra.
Grieķija.

]]>
[email protected] (Redaktors) N Sat, 26 Oct 2024 08:28:25 +0300
Ņeva, Ņevas upe https://www.aliens.lv/n-zemes-juras/19595-neva-nevas-upe https://www.aliens.lv/n-zemes-juras/19595-neva-nevas-upe IX-XII gs. pa to gāja Ceļš no varjagiem uz grieķiem, kas savienoja Skandināviju ar Bizantiju.

]]>
[email protected] (Redaktors) N Sat, 01 Jun 2024 12:44:34 +0300
Ņūdžersija https://www.aliens.lv/n-zemes-juras/19175-nudzersija https://www.aliens.lv/n-zemes-juras/19175-nudzersija ASV pavalsts.

Interesanti likumi. Ņūdžersijas pavalstī apgabalā ateistu sniegtās liecības tiesā netiek ņemtas vērā. 

Saites.
Amerikas Savienotās valstis.

]]>
[email protected] (Redaktors) N Tue, 26 Mar 2024 09:13:32 +0200
Nišava, Nišavas upe https://www.aliens.lv/n-zemes-juras/16882-nisava-nisavas-upe https://www.aliens.lv/n-zemes-juras/16882-nisava-nisavas-upe Mazā Balanika Serbijā ir neliela 8 x 25 x 2,8 m karsta procesā radusies ala, kas atrodas Nišavas upes krastā 332 m virs jūras līmeņa un tikai 7 m no ieejas Lielajā Balanikas alā (Velika Balanica). 

]]>
[email protected] (Redaktors) N Thu, 08 Sep 2022 13:37:10 +0300
Nio ala https://www.aliens.lv/n-zemes-juras/16470-nio-ala https://www.aliens.lv/n-zemes-juras/16470-nio-ala Franciski - Grotte de Niaux.
Ala Francijā ar alu zīmējumiem.

Atrašanās vieta. DR Francija, Arjēžas departaments.

Apraksts. Nio ala ir daļa no daudz lielākas pazemes dobumu sistēmas, kas ietver arī Sabārtas alu (Sabart Cave) un Lombrīvas alu (Lombrives Cave) Kapdelaleses pakalnā (hill of Cap de la Lesse de Bialac).

Atradumi.
Vēl viena interesanta detaļa redzama zirgu zīmējumos divās dažādās alās – Rufiņjakas un Nio. Zirgiem uz kājām virs apakšējām locītavām ir garo matu „sukas," kas sargā cīpslas un locītavas no traumām. No mūsdienu zirgiem šī pazīme saglabājusies tikai Prževaļska zirgam Equus przewalskii, kas vienīgais no mūsdienu zirgu sugām dzīvo apstākļos, kuros ir iespējamas ļoti aukstas ziemas. Tātad, var secināt, ka zīmējumi tapa ziemas laikā. Pētot paleontoloģisko materiālu, izrādījās, ka ir zināmas mumificētas zirgu atliekas ar pastiprinātu apmatojumu, piemēram, kāda zirga kājas glabājas muzejā-teātrī „Leduslaikmets" Maskavā. Iespējams, šeit vērojama pazīmes dažāda izpausme normas reakcijas ietvaros, atkarībā no vides apstākļiem. Tātad zirgiem no zīmējuma kāju apmatojums varēja būt arī vasarā, ja viņi dzīvojuši auksta klimata apstākļos, bet Prževaļska zirgiem šis veidojums parādās tikai ziemā.

NLO attēls. "Lidojošā šķīvja attēls." Tāds arī atrasts alā. Zem tā divas rindas ar punktiem.

Saites.
NLO attēls no Nio alas.
Alas un grotas.

]]>
[email protected] (Redaktors) N Fri, 24 Jun 2022 07:16:31 +0300
Nuadibas rags https://www.aliens.lv/n-zemes-juras/16091-nuadibas-rags https://www.aliens.lv/n-zemes-juras/16091-nuadibas-rags Visu XV gs. portugāļi, meklējot jūrasceļu uz Indiju, pakāpeniski virzījās gar Āfrijas rieteņu krastu uz dienvidiem. N.Trištans 1441.gadā atklāja Nuadibas ragu un 1443.-1444.gados - Mauritānijas piekrasti. Lansarota ekspedīcija 1445.-1446.gados sasniedza Senegālas grīvu, bet D.Diašs tai pat laikā apbrauca Zaļo ragu.

]]>
[email protected] (Redaktors) N Mon, 28 Feb 2022 05:19:21 +0200
Nigēra, Nigēras upe https://www.aliens.lv/n-zemes-juras/16076-nigera-nigeras-upe https://www.aliens.lv/n-zemes-juras/16076-nigera-nigeras-upe Upe Āfrikā.

Vēsture. Arābi VII gs. pēc Ziemeļāfrikas iekarošanas vairākkārt šķērsoja Sahāras un Lībijas (Sahāras tuksneša austreņu daļa) tuksnešus, atklāja Nigēras lejteci.
Nigēras upes lejteces apvidū edo XII gs. izveidoja Seno Benīnas valsti.
XV-XVI gs. Nigēras vidustecē. uzplauka Songaju valsts, kas bija varenākā Rietumāfrikā.
Skots M.Pārks sasniedza Nigēru no rieteņiem (1795.-1797.g. un 1805.-1806.g.), angļu V.Audnija, D.Denema un H.Klapertona ekspedīcijas 1822.-1823.gados šķērsoja Sahāru no Tripoles līdz Čada ezeram un caur Sokoto sasniedza Nigēru no dienvidiem. Arī H.Klapertons sasniedza Nigēru no dienvidiem 1825.-1826.gados, bet viņa līdzgaitnieks anglis R.Lenders 1830.gadā atklāja Nigēras grīvu.

Saites.
Upes.

 

]]>
[email protected] (Redaktors) N Wed, 23 Feb 2022 22:14:32 +0200
Nunavuta, Kanādas teritorija https://www.aliens.lv/n-zemes-juras/16045-nunavuta-kanadas-teritorija https://www.aliens.lv/n-zemes-juras/16045-nunavuta-kanadas-teritorija Hansa sala.
Apraksts. Neapdzīvota sala, 3 km gara apledojušu klinšu josla, par kuru starp miermīlīgo Kanādu un Dāniju bezmaz izraisījās sadursme. Kopš XX gs. 80.gadiem uz salas, kuras apkārtnē daudz zivju un naftas, pārmaiņus izkāpj kanādieši un dāņi, lai novietotu savus karogus un ieraktu pudeles: vieni – kanādiešu viskiju, otri – dāņu degvīnu Akvavit. Cīņa par salu pamudinājusi dažus kanādiešus boikotēt dāņu cepumus, savukārt tīmeklī izveidota kustība „Brīvais Hanss.” 

Saites.
Kanāda.

]]>
[email protected] (Redaktors) N Fri, 11 Feb 2022 11:21:26 +0200