Gvatemalas ziemeļos arheologi atrok postklasiskā perioda maiju apspriežu namu

Seno maiju pilsētā Ništunčičā, kas atrodas Gvatemalas ziemeļos, Petēnas provincē, uz pussalas Petenicas ezera dienvidrietumu galā, arheologi atrakuši apspriežu namu ar altāriem, kvēpināmajiem traukiem un skulpturāliem dzīvnieku atveidiem. Atklāto drupu un senlietu vecums ir apmēram 700 gadi. 

Skatīt Centrālamerikas civilizācijas un kultūras lielākā kartē

Atrašanās vieta

Postklasiskajā periodā, pirms 700 gadiem celto Apspriežu namu Ništunčičā atklāja ASV Valsts zinātnes fonda finansēta arheologu komanda. Šīs komandas dalībnieks un Ņujorkas Karaliskās koledžas profesors Timotijs Paugs (Timoty Pugh) pastāstīja, ka šis atklājums ir nozīmīgs, jo palīdz saprast, kāda pēc klasiskā perioda beigām bijusi maiju politiskā iekārta.

Tā kā Postklasiskajā periodā (930.-1521./1697.), ko nosacīti var pielīdzināt Eiropas viduslaikiem, maiji vairs necēla masīvus tempļus vai sarežģītas kapenes, arheologiem par šo laikmetu ilgu laiku bija ļoti maza interese. Rezultātā arī vēstures grāmatās postklasiskais periods atspoguļots tikai virspusēji. Viss mainījās uz labo pusi, kad XX gs. 70.gados arheologi Prūdensa (Prudence Rice) un Dons Raisi (Don Rice) sāka celt gaismā senlietas, kas datējamas ar laiku maiju vēsturē, kas seko Klasiskā laikmeta beigām.

Iepriekšējās ekspedīcijās arheologi Ništunčičā atraka lielu bumbas spēles laukumu, kas izrādījās otrs lielākais maiju zemēs. Vēl lielāks spēles laukums atrodas tikai Čičenicā.

Lielais bumbas spēles laukums ļauj secināt, ka laikā, kad tika uzbūvēts nesen atklātais Apspriežu nams, šī pilsēta bija nozīmīgs reģionālais centrs.

Apspriežu nams

Apmēram 50x50 metri lielajam apspriežu nama kompleksam ir kvadrātveida plānojums. Tā iekšpusē bija divas 6 m platas, ar kolonnām balstītas zāles, kuru sienas kādreiz bija izgreznotas greznotas ar dzīvnieku skulptūrām - izkaltām rāpuļu (čūsku vai krokodilu) un papagaiļu galvām. Vēl arheologi celtnes drupu iekšpusē atrada divus altārus, uz kuriem kādreiz pacēlās bruņurupuču skulptūras.

Kvēpināmie trauki

Starp artefaktiem, kas atrasti celtnes iekšpusē, ir kvēpināmie trauki, kuri izveidoti formā, kas atgādina mūsdienu Gvatemalas nacionālo koku ceibu. Domājams, ka šī forma simbolizējusi arī maiju mitoloģijā pazīstamo pasaules koku, kurš savienojis debesis ar pazemes pasauli. Viens kvēpināmais trauks ir īpašs ar to, ka tā pamatni veido maiju „debesu un radīšanas dieva” Icamnas galva, kas reizē, kā norāda Paugs, bijis arī „šamaņu dievs.”

Vieta, kur tika pieņemti lēmumi un izpildīti rituāli

Apspriežu nams bija pilsētas un droši vien tuvējā apvidus politiskās un reliģiskās varas centrs, kur icu maiju līderi noturēja savas sapulces, dibināja alianses, godināja dievus un slēdza laulības. Būtībā jebkurš politisks un reliģisks rituāls norisinājās šajā namā, sacīja profesors Paugs.

Apspriežu nams kā reliģiskās un politiskās varas sēdeklis izmantots postklasiskajā periodā no 1300. līdz 1500.gadam. Paugs pieļauj, ka celtne dažas reizes izmantota arī pēc 1500.gada. Pēc profesora domām, ap šo laiku Ništunčičas ici pieņēma lēmumu pārvietot savu varas centru uz citu vietu, bet apspriežu māju iznīcināt.

Principā apspriežu nama iznīcināšana bija rituāls akts, kas šai vietai atņēma sakrālo spēku, skaidroja Paugs. Maiji izpostīja altārus un pašu ēku apbēra ar 25 cm biezu zemes slāni, viņš turpināja.

Kā zināms, lielu uzmanību maiji veltīja kalendāram un laikam. Jādomā, ka apspriežu nams tika izpostīts atbilstoši kādiem laika cikliem.

Icu maiji

Par iciem dēvētā maiju apvienība bija viena no trim savstarpēji naidīgām grupām, kuras spāņu ierašanās laikā apdzīvoja Petenicas ezera baseinu. Icu apdzīvoto teritoriju pie ezera viņi paši sauca par Kaneku (Kan' Ek). Kā Kanekas icu vecākais 1695.gadā bija stāstījis kādam spāņu hronistam, viņu senči šeit pirms vairākiem simtiem gadu ieradušies no Čičenicas Jukatānā.

Jaunajā dzimtenē, pēc klasiskā perioda maiju civilizācijas norieta, icu maiji veidojuši savu vēsturi, kuras lappuses tikai tagad sāk atklāties pētniekiem.

XVII gadsimta beigās Petenas ezera reģionu pakļāva spāņi. Kanekas icu maiji lielā skaitā gāja bojā no eiropiešu ievazātajām slimībām, pret kurām viņu imūnsistēma bija bezspēcīga.

Tomēr icu pēcteči, tāpat kā pārējās maiju ciltis, dzīvo vēl šobaltdien, kaut gan ikdienā runā spāņu valodā. Icu valodā runā vien neliels skaits šīs maiju cilts piederīgo, pie tam valodnieki nav pārliecināti, ka mūsdienu icu valoda ir tā pati, kas skanēja pie Petenicas ezera laikā, kad pie tā ieradās spāņi.

Augšējā attēlā: Izrakumi Ništunčičas Apspriežu namā. Adolfo Koloča foto.

Avoti:
livescience.com
hyperallergic.com
thehistoryblog.com
en.wikipedia.org
usupress.com
dialnet.unirioja.es

Pirmo reizi publicēts 22.06.2014.