Atakamas tuksneša klinšu gleznojumi sniedz priekšstatu par seno čīliešu vaļu medībām

Izpētot Atakamas tuksnesī atklātos klinšu gleznojumus, mūsdienu arheologi ir guvuši jaunu priekšstatu par to, kāda veidā senie čīlieši nodarbojušies ar vaļu un citu jūras radību medībām. Žurnālā Antiquite publicētajā pētījumā analizēti tieši tie aizvēsturiskie mākslas darbi, kas palīdz pētniekiem saprast lielo jūras dzīvnieku medību nozīmi mednieku-vācēju sabiedrībā.

Lielāka daļa klinšu mākslas darbi šajā reģionā uzieti Medānas (El Medano) ielejā, kuru no okeāna šķir tuksnesis. Tomēr pētījumā minētie klinšu gleznojumi ir no vietas ar nosaukumu Izkuņja (Izcuña), kas atrodas tikai dažas jūdzes no Medānas.

1500 gadu senajos klinšu gleznojumos, kuri radīti, izmantojot dzelzs oksīdu, attēloti cilvēki, kuri no plostiem ar harpūnām medī vaļus. Dažos zīmējumos attēlotas arī haizivju, jūras lauvu un zobenzivju medības.

Šīs sarkanas piktogrammas uz klintīm satur simtiem medību ainu un atspoguļo sarežģītu mednieku-vācēju sabiedrību, sacīja pētījuma autors Bendžamins Balisters.

Kopumā arheologi ir dokumentējuši 328 klinšu gleznojumus, kuros pārsvarā attēloti sauszemes dzīvnieki. Taču visinteresantākie pētniekiem šķiet tieši retie jūras tematikai veltītie gleznojumi.

Medību tematika klinšu gleznojumos reprezentē specializētu, savrupu un individualizētu praksi, kuru piekopa neliels skaits cilvēku, norādīja Balisters. Kaut arī piktogrammas ir redzamas arī uz dažām klintīm netālu no krasta, seno čīliešu gleznojumi biežāk ir sastopami aizās, kas atrodas vairākus kilometrus tālu no okeāna.

Senie mākslinieki, attēlojot jūras dzīvi uz tuksneša klintīm, apzināti saistīja tuksnesi ar okeānu, sacīja Balisters.

Avots:
ibtimes.co.uk

© Aliens.lv. Pārpublicēt atļauts tikai ievērojot ŠOS NOTEIKUMUS.