Uzņēmējs ziedo Sāmsalas senākās vēstures izpētei 750,000 eiro

Sāmsalas (Sāremā) vēstures izpētes fonds “Osiliana” saņēmis igauņu uzņēmēja Kristjana Rahu ziedojumu 750,000 eiro apmērā. Ziedojums paredzēts fonda pētnieciskās darbības nodrošinājumam nākamajiem pieciem gadiem.

Fonds “Osiliana”, kā nosaukums atvasināts no vēsturiskā Sāmsalas vārda latīniskās versijas, Osilia, pēc Tallinas universitātes pētnieces, arheoloģijas zinātņu doktores Marikas Megi (Marika Mägi) ierosmes dibināts 2020.gadā. Fonda valdē bez viņas darbojas arī uzņēmējs un filantrops Kristjans Rahu (galvenais finansētājs), uzņēmējs Alo Lepiks kā arī amatierarheologs un metālu hobijdetektorists Jegors Kļimovs, kurš 2019. g. kā M. Megi vadītās Sāmsalas arheoloģiskās ekspedīcijas dalībnieks atrada 3. gadsimta zelta aproci – lielāko zelta rotaslietu, kāda jebkad uzieta Igaunijā.

Fonds ir Tallinas un Tartu universitātes oficiālais sadarbības partneris un daļu finansējuma saņem no valsts mēroga projektiem. Pašlaik fondā “Osiliana” vai saistītos projektos strādā pieci cilvēki, lielākā daļa no viņiem nepilnu slodzi.

Fonda darbības mērķis ir Sāmsalas, Muhu un tām pieguļošo mazo saliņu senvēstures un viduslaiku arheoloģisko un vēsturisko vietu izpēte un popularizācija, primāri koncentrējoties uz laiku no vīkingu laikmeta līdz viduslaiku beigām. Iespēju robežās tiek veikta arī etnogrāfiskā un folkloristiskā Sāmsalas izpēte. 

Piecu gadu laikā fonds arheoloģiski pētījis virkni Sāmsalas senvietu, lielākie darbi veikti Valjalas un Peides pilskalnos, bet pētīti arī Kārmas, Muhu un Asvas pilskalni. Īpaša vērība pievērsta arī agrīnajām 13. gadsimta apbedījumu vietām. Pētījumos plaši izmantotas modernās tehnoloģijas, tai skaitā ģeofizikālā izpēte un laboratorisko analīžu (ieskaitot DNS) metodes. Pētījumu rezultāti apkopoti un sagatavotas vairākas zinātniskas publikācijas, kas ievērojami paplašinājušās zināšanas par Sāmsalas un Igaunijas vēlā dzelzs laikmeta un agrīno viduslaiku vēsturi.

Visas fonda izrakumos iegūtas senlietas tiek konservētas un nodotas Sāmsalas muzejam, kura ekspozīcijā cita starpā aplūkojama arī 2019. gadā atrastā zelta aproce. Izrakumu pārskati un ziņojumi par atradumiem tiek nosūtīti Nacionālajai Mantojuma pārvaldei, Tallinas universitātei un Sāmsalas muzejam.

Fonds izveidojis, uztur un pastāvīgi papildina Sāmsalas senākās vēstures informācijas vietni osiliana.eu, kur publicētie materiāli pieejami igauņu un angļu valodās. Vietnē tiek ievietoti raksti par Sāmsalas senvietām, M. Megi u.c. pētnieku publikācijas, jaunumi, multimediāli materiāli (video īsfilmas, audio gidi) un Sāmsalas senlietu datubāze.

Šogad (2026), sadarbībā ar Igaunijas vēstures muzeju un Tartu universitāti, tiks izdota grāmata par viduslaiku Igauniju. Tāpat, sadarbībā ar Sāmsalas muzeju Kuresārē, tiks sagatavota izstāde par viduslaiku sāmsaliešiem. Nākamajos piecos gados fonds plāno turpināt un izvērst iesākto arheoloģisko izpēti un materiālu publicēšanu vietnē osiliana.eu.

Avots:

https://osiliana.eu