Vācijas Arheoloģijas institūta arheologi, veicot izpēti Dašūrā, uzgājuši 4300 gadus vecu mastabu ar krāšņiem sienu gleznojumiem (augšējā attēlā). Pagaidām vēl nav izpētītas mastabas septiņas apbedījumu šahtas, taču vācu arheologi plāno to darīt nākamajā izrakumu sezonā. Taču jau tagad zināms, ka kapenēs atdusas augsts ierēdnis kopā ar savu sievu priesterieni.

Meksikas Nacionālais vēstures un antropoloģijas institūts paziņojis par trīs līdz šim privātā īpašumā atradušos, plašākai sabiedrībai nezināmu XVI gadsimta acteku rokrakstu iegādāšanos.

Lietuvas dižkunigaišu pils muzeja pastāvīgā vēstures ekspozīcija Viļņā papildināta ar jauniem vērtīgiem eksponātiem – viduslaiku pils nocietinājumu grāvja stiprinājumu plankām.

Polijas ziemeļos, Pomerānijas vojevodistes Hoijņices (Chojnice) rajonā, netālu no Ostrovites (Ostrowite) ciemata, Ostrovites ezera krastā novietotā senvietu kompleksā arheologi atklājuši kapa piedevām bagātīgu, ar XII gadsimtu datētu vīrieša apbedījumu. Piedevu vidū īpašu interesi izraisa divi dzintara gredzeni. Vēl kapā atrada bronzas bļodu un dzelzs nazi ādas makstī ar bronzas stiprinājumiem.

Traķu Vēstures muzejā glabājas pilsētiņu ieskaujošā Galves ezerā [1] atrastie eksponāti – divas akmens galvas, kas gan nevienā ekspozīcijā nav apskatāmas.

Veicot izrakumus Jārvensuvas-1 neolīta apmetnē Somijas dienvidrietumos, Turku universitātes arheologiem 2020.gada vasarā izdevās atrast čūskas veidā izgrebtu koka priekšmetu, kas pēc vienas no versijām varētu būt bijis kāda šamaņa zizlis. Raksts par atklājumu tagad publicēts žurnālā “Antiquity”.

Veicot Vidusjūras dibena augstas izšķirtspējas kartografēšanu, itāļu pētnieki Sicīlijas jūras šaurumā, kas atdala Sicīliju no Āfrikas krastiem, 40 metru dziļumā atraduši milzīgu, cilvēku apstrādātu akmens monolītu.

Vai racionāli un loģiski domājošie sengrieķi dzīvoja bailēs no mirušajiem? Meklējot atbildi uz šo jautājumu, Pitsburgas universitātes arheoloģe Dr.Kerija Vīvere (Carrie Sulosky Weaver) savā 11.jūnijā tīmekļa žurnālā "Popular Archeology" publicētājā rakstā "Walking Dead and Vengeful Spirits" apskata un analizē arheoloģiskas un vēsturiskas liecības par sengrieķu ticību tā sauktajiem "atriebīgajiem miroņiem," kuri, atrazdamies uz robežas starp dzīvību un nāvi, naktīs mēdza augšāmcelties no saviem kapiem, lai biedētu un nodarītu ļaunu dzīvajiem.

Slavenais, pie Antikitēras salas Vidusjūrā atklātais romiešu kuģa vraks, no kura 1900.gadu sākumā izcēla pasaulē senāko astronomiskiem aprēķiniem paredzēto mehānisko mašīnu, iespējams, slēpj vēl citus pārsteigumus. Grieķu-amerikāņu zemūdens arheologu komanda, kas šobrīd veic vraka atkārtotu izpēti paziņojusi, ka kuģis vai nu bijis divreiz garāks nekā iepriekš domāts vai arī dzelmē līdzās atrodas divi jeb vairāki kuģi.

Viena no ainavā pamanāmākajām un ikoniskākajām Dienvidanglijas senatnes pieminekļu kopām ir tā dēvētie krīta zīmējumi – uz lēzanajām, ar zāli apaugušajām krīta nogulumiežu veidoto pakalnu nogāzēm, izrokot tajās tranšejas un piepildot tās ar krītu, izveidoti lieli, no attāluma saskatāmi cilvēku, dzīvnieku vai simbolisku objektu attēli - zemeszīmes. Pavisam Anglijā esot ap 50 šādu zīmējumu, no kuriem vecākais ir 110 metrus garais Afingtonas baltais zirgs, kas tapis vēl bronzas laikmetā pirms aptuveni 3000 gadiem.