Aliens

Jēkabs VI (1567.-1625.g.); Džeimss I (1603.-1625.g.)

Jamess I.
Stjuartu dinastijas Skotijas karalis Jēkabs VI no 1567. līdz  1625.gadam un arī Anglijas karalis no 1603. līdz 1625.gadam.

Radniecība. Māte - Marija Stjuarte, Skotijas karaliene.

Dzīvesgājums. Marija Stjuarte uzaicināja atgroezties Skotijā baznīcas reformatoru un vēsturnieku Džordžu Bjūkenanu, kas to izdarīja 1570.gadā un kļuva par Jēkaba I audzinātāju.
Iepriekš bijis Skotijas karalis Jēkabs VI, bet 1603.gadā kronēts par Anglijas karali Džeimsu I (Jēkabu I). Viņš kā monarhs pārvaldīja abas karaļvalstis - Skotiju un Angliju.
Dzimis 1566.gada 19.jūnijā.
1567.gadā kāpis Skotijas tronī kā karalis Jēkabs VI.
1603.gadā pēc Anglijas karalienes Elizabetes I nāves Skotija un Anglija vienojās, ka tajās valdīs viens un tas pats karalis vai karaliene. Taču citādi katra no valstīm dzīvoja savu dzīvi, katrai bija savs parlaments un valdība, kas lēma gan par nodokļiem, gan citiem svarīgiem jautājumiem, uz valstu robežām darbojās muitas punkti. Par pirmo tādu kopējo Lielbritānijas karali kļuva Skotijas karalis Jēkabs VI - kopējā Anglijas un Skotijas tronī to sāka dēvēt par Džeimsu I.
Kāpis Anglijas tronī 1603.gadā pēc Elizabetes I Tjūdores nāves.

Iekšpolitika. Absolūtisma kontinentālā tipa piekritējs - centās pamatot savu valdīšanu pār valsti bez sadarbības ar parlamentu. Viņa absolūtisma uzskati atspoguļoti darbā "Brīvo monarhiju patiesais likums" (The true lawe of free monarchies, 1598.g.).
Džeimsa I iekšpolitika raksturojās ar pieaugošu reliģisko neiecietību pret puritāņiem, jaunu nodokļu un piespiedu aizņēmumu ieviešanu, plašu monopolu patentu izdāļāšanas praksi.
Džeimsa I absolūtisms nonāca arvien lielākās pretrunās ar jaunajām buržuāziskajām attiecībām, ar angļu buržuāzijas un jaunās muižniecības interesēm.
Parlamenti tika sasaukti neregulēri - 1604.-1611.gg. ar pārtraukumiem, 1614., 1621.g., 1624.g. Tie konstatēja tālāku Anglijas buržuāzisko uzņēmēju slāņu interešu šķiršanos ar absolūtismu.
1606.gada 12.aprīlī pēc viņa rīkojuma apvienoja Anglijas un Skotijas karogus, tā liekot pamatu tagadējam Lielbritānijas karogam, kas pazīstams kā Union Jack.

Ārpolitika. Tajā notika tuvināšanās ar katolisko Spāniju. kas bija galvenā Anglijas sāncense jūras un koloniālajā tirdzniecībā.
1612.gadā ar karaļa Džeimsa I rīkojumu tika sarīkota loterija, lai finansētu grandiozu ekspedīciju uz jaunatklāto Ameriku. Par karaliskās loterijas līdzekļiem nodibināta arī pirmā kolonija Amerikā - Džeimstauna.

Džeimss I kā Krievijas ķeizara kandidāts. Juku laikos pēc poļu padzīšanas no Maskavas 1612.gadā krievu dienaskārtībā nāca jautājums par jaunā valdnieka meklēšanu. Dažādu krievu augstmaņu un karotāju staqrpā kā viena no negaidītākajām kandidatūrām bija Anglijas un Skotijas karalis Džeimss I Stjuarts, kas par Anglijas karali bija kļuvis pēc Elizabetes I gribas un viņai bija visai draudzīgas attiecības ar Krievijas valsti. Izrādījās arī, ka Džeimsam I Maskavā bija atbalstītāji, pamatā tie, kas izdevīgi tirgojās ar Angliju - gan tirgoņi, gan arī bajāri. Viņa atbalstītāji pat apgalvoja, ka Džeimss I esot pareizticīgs. Tomēr visai drīzi kļuva skaidrs, ka iespējas ieņemt Krievijas troni viņam ir niecīgas, praktiski nekādas. Anglijas karalis bija pārlieku tālu, lai ietekmētu notikumus Maskavā. Bez tam viņam pietika arī savu sarežģījumu - īru jautājums, cīņa ar parlamentu, tā ka laika Krievijai tam bija maz.

Džeimsa I valdīšanu var uzlūkot kā prologu angļu buržuāziskajai revolūcijai XVII gs. vidū.
Miris 1625.gada 27.martā.

Darbi.
„Demonoloģija” (1597.g.). „Daži stāsta, ka viņu ķermeņi guļot nekustīgi, it kā ekstāzē, bet gars tai pat laikā iziet no ķermeņa un aiztraucas citās vietās. To apstiprinot viņi demonstrēja liecības, atrada aculieciniekus, kas tai pat laikā ir redzējuši viņu bezjūtīgos ķermeņus, nosauca cilvēkus, ar kuriem tad tikušies, stāstīja, kas starp tiem bijis, un šos ļaudis viņi nekādi nevarēja pazīt; šāda veida ceļojumos, plaši izplatītos viņu starpā, tie patiesi pārvietojās no vienas zemes uz citu.”

"Brīvo monarhiju patiesais likums" (The true lawe of free monarchies, 1598.g.). Tajā atspoguļoti jaunā Skotijas karaļa absolūtisma uzskati.

Atradumi.
The Apotheosis of King James I. Rubensa glezna ap 1635.gadu. 

Aplūkojamie objekti.
Džeimstauna. Pirmā britu kolonija Jaunajā pasaulē, kas nosaukta karaļa Džeimsa I vārdā.

Saites.
Skotijas karaļi (843.-1597.g.).
Anglijas karaļi (?-šodien).