Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Elizabete II (1952.-2022.g.)

Elizabeth II.
Elizabete Aleksandra Mērija Vindzora.
Vindzoru dinastijas Anglijas karaliene no 1952. līdz 2022.gadam, visilgāk valdījušais britu monarhs.

Radniecība. Tēvs – Džordžs VI, (iepriekšējais karalis)
Vīrs - viņa apprecējās ar princi Filipu Montbatenu (Grieķijas prinča Andreja dēls) 1947.gada 20.novembrī Vestminsteras abatijā. Viņš miris 2021.gada aprīlī.
Viņiem ir 4 bērni:
  -  princis Čārlzs (troņmantnieks, dzimis 1948.gada 14.novembrī). 1981.gada 29.jūlijā apprecēja Diānu Spenseri Sv.Pāvila katedrālē Londonā. Pēc mātes nāves kāpa tronī kā Anglijas karalis Kārlis III.
  -  princese Anna (dzimusi 1950.gada 15.augustā);
  -  princis Endrjū (dzimis 1960.gada 19.februārī). Jorkas hercogs. 2021.gadā Elizabete II paziņoja, ka viņam tiek atņemti visi militārie goda tituli un ka turpmāk viņš vairs neizmantos titulu "Viņa Karaliskā Augstība." Endrjū pats atteicās no sažādu labdarības organizāciju goda patrona lomas, no līdzdalības valstiskajos pasākumos viņš bija atteicies jau 2019.gada novembrī. Tas saistīts ar Enfrjū draudzību ar beskaidros apstākļos pašnāvību izdarījušo finansistu Džefriju Epstīnu (Epšteinu?) un dažiem viņa seksuāliem piedzīvojumiem ar toreiz 17 gadu veco amerikānieti Virdžīniju Džufri;
  -  princis Edvards (dzimis 1964.gada 10.martā).
7 mazbērni:
  -  Viljams, piedzima 1982.gada 21.jūnijā, otrais rindā uz troni.

Dzīvesgājums. Dzimusi 1926.gada 21.aprīlī Londonā.
Bērnībā bija maza un patukla. Darbojās gaidās.
21 gada vecumā apmeklēja Dienvidāfriku.
Tronis nebija paredzēts viņai, bet gan viņas onkulim Edvardam. Taču viņš iemīlējās šķirtā sievietē, kura nenāca no augstmaņu aprindām un bija spiests atteikties no troņa.

Oficiālās vizītēs. Jau iepriekš tā vairākkārt tika aizstājusi slimo tēvu valstisko pienākumu pildīšanā. 1952.gada sākumā, kad ar plaušu vēzi sirgstošā karaļa Džordža VI veselības stāvoklis bija visai slikts, tika nolemts, ka viņa vietā ieplānotajās vizītēs uz Sadraudzības valstīm dosies princese Elizabete un viņas vīrs Filips.
Pirmā viņu apmeklētā valsts bija Kenija - toreizējā britu kolonija. 6.februāra nakti pāris pavadīja augsta koka zaros iekārtotā bungalo, no kuras varēja labi pārskatīt tuvējo ūdenskrātuvi un savvaļas dzīvniekus. Viesnīcas Treetops viesu grāmatā saglabājies ieraksts, ka abi redzējuši desmitiem zīloņu, pāris degunradžu, paviānu baru, antilopes u.c. dzīvniekus.
7.februārī pienāca ziņa par karaļa Džordža VI nāvi. Dabas pētnieks un mednieks Džims Korbets, kurš bija britu pavadonis, viesu grāmatā ierakstīja: "Pirmo reizi pasaules vēsturē jauna dāma uzkāpa kokā, būdama princeses statusā, bija sajūsmināta par novēroto, bet nākamajā dienā nokāpa no koka jau kā karaliene." Nav gan īsti precīzi, jo sēru vēsts tika saņemta 6.februāra vēlā pēcpusdienā. Vizīte tika pārtraukta un pāris steidzās uz Londonu, kur 15.februārī notika Džordža VI bēres.

Karalienes tronī. Kāpa tronī pēc tēva un iepriekšējā karaļa Džordža VI nāves 1952.gada 6.februārī Londonā. Tomēr oficiālā kronēšanas ceremonija notika tikai pēc 16 mēnešiem - 1953.gada 2.jūnijā, un to pirmo reizi tiešraidē translēja BBC.
1973.gada 20.aprīlī Elizabete II atklāja Sidnejas operu, kopumā viņa tur bijusi 3 reizes. 
1977.gadā karaliene atzīmēja 25 valdīšanas gadus - Sudraba jubileja.
1982.gadā kramplauzis Maikls Feigans iekļuva Bekingemas pils vīna pagrabā un nospēra pudeli vīna. Pēc tam viņš nonāca karalienes guļamistabā, kas pamodās un to pamanīja. Taču saukt pēc palīdzības karaliene sāka tikai tad, kad zaglis paģērēja uzpīpot.
Savas valdīšanas grūtāko periodu karaliene pārdzīvoja XX gs. 90.gados, kad karaliskā ģimene tika iesaistīta vairākos skandālos, kas britu sabiedrībā pazemināja dinastijas prestižu. šai laikā laulības šķīra 3 no 4 Elizabetes bērniem. Īpaši smagi iztirzātas tika orinča Čārlza un princeses Diānas šķiršanās. 1997.gadā pēc Diānas nāves briti bija saniknoti, ka Elizabete vairākas dienas turpināja klusētun pavadīja brīvdienas savā lauku īpašumā Skotijā.
1994.gadā roku rokā kopā ar Francijas prezidentu Miterānu atklāja tuneli zem Lamanša.
1994.gadā ieradās vizītē Krievijā, kur tikās ar prezidntu B.Jeļcinu. Tas viņu aiztika ar roku, ko stingri noliedz protokols - saglabājusies fotogrāfija.
1997.gada 11.martā Bakingemas pilī karaliene iecēla bruņinieku kārtā 54 gadus veco bijušo „bītlu” Polu Makartniju, un tas kļuva par „seru Polu.”
2002.gadā - valdīšanas Zelta jubileja.
2007.gadā nosvinēja laulību 60 gadu jubileju – dimanta kāzas.
2007.gada 9.septembrī kļuva par visu laiku vecāko britu monarhu.
Eizabete II ir tautā visai mīlēta, viņu atzinīgi vērtē pat tie, kas uzskata, ka monahija mūsdienās ir nepiemērota valsts iekārta. Karaliene saglabājusi teicamu reputāciju atšķirībā no daudziem saviem radiniekiem, kas iekūlušies dažādās ķezās. Vienmēr saglabājusi tradicionālu noslēgtību, nekad nav devusi nevienu interviju.
18 reizes apmeklējusi Ziemeļīriju, tomēr ne reizes nav ieradusies neatkarīgajā Īrijā. 2011.gada maijā viņa ieradās Īrijā, kur tika veikti masīvi drošības pasākumi.
2012.gada 2.-5.jūnijam Lielbritānijā svinēja karalienes 60 gadu valdīšanas jubileju. Elizabete II kļuvusi par otru tik ilgi valdījušo britu monarhu (karaliene Viktorija valdīja 63 gadu un 216 dienu jeb 7 mēneši un 2 dienas). 
2015.gada 9.septembrī valdīšanas ilguma ziņā apsteidza savu vecvecmāti karalieni Viktoriju, savas valdīšanas laikā bija piedzīvojusi 12 premjerministrus. Par godu šim notikumam Lielbritānijas Karaliskā naudas kaltuve izgatavojusi 20 mārciņu sudraba jubilejas monētu, uz kuras izvietoti karalienes profili dažādos vecumos. 
2016.gada 21.aprīlī nosvinēja 90 gadu jubileju.
2021.gadā svētdien, 13.jūnijā ASV prezidenta Dž.Baidens Lielbritānijas vizītes noslēgumā Vindzoras pilī tikās ar Elizabeti II.
2022.gada 6.februārī apritēja 70 gadi, kopā Elizabetes II kāpšanas tronī. Jau gada sākumā izlaista jubilejai veltīta pastmarku kolekcija un monētu komplekts.
2022.gada 20.februārī tika paziņots, ka karaliene saķērusi kroņgripu.
Kā pēdējais Elizabetes II darbs kļuva britu premjeres Līzas Strasas apstiprināšana amatā 2022.gada 7.septembrī(?).

Elizabete II līdz pat mūža galam valkāja Haiderabadas (Indija) prinča Osmana Ali Hāna (1937.gadā New York Times viņu nosauca par bagātāko cilvēku pasaulē) dāvātās rotaslietas.

Elizabete II un bēres. Elizabete II apmeklējusi tikai īpaši nozīmīgas bēres - Vinstona Čērčila bēres 1965.gadā un Margaritas Tečeres bēres 2013.gadā.

Elizabetes II īpašumi. Tos vērtē uz 500 miljoniem ASV dolāru. Pieder divas pilis - Sandringemas un Balmorālas. Juvelierizstrādājumi un mākslas darbi, investīcijas. Tomēr viņas galvenais ienākuma avots ir Kornvolas hercogiste, kas tika izveidota jau XIV gadsimtā ar nolūku nodrošināt ienākumus nākamajam troņmantniekam.

Elizabetes nāve. Karaliene Elizabete II mira 2022.gada 8.septembrī 96 gadu vecumā savā Skotijas rezidencē Balmorālā. Viņa kļuva par visilgāk valdījušo britu monarhu.

Aplūkojamie objekti.
Karalienes Elizabetes Olimpiskais parks. Tā nosaukts Olimpiskais parks Londonā pēc 2012.gada vasaras olimpiskajām spelēm - pēc atkalatvēršanas 2013.gadā.

Saites.
Angļu karaļi (IX gs.-šodien).