Sadaļas

Četumala

2025-10-25T21:00:50+03:00

Kvintanarū provinces administratīvais centrs, izejas vārti uz Belīzu.

Čusovaja

2025-07-04T21:52:10+03:00

Upe Volgas baseinā, Kamas pieteka.

Atrodas galvenokārt Krievijas Jekaterineburgas un Permas apgabalos.
Garums - 592 km.
Baseins - 23 000 kvkm.
Gada notece - 7 kubkm.

Sākas Vidusurālu austreņu nogāzē, ietek Kamas ūdenskrātuvē augšpus Permas. Vidustecē vietām kanjonveida ieleja (stāvkrasti), lejtecē līdzenuma upe.

Pietekas: Koiva, Usjva, Silva (ietek ūdenskrātuvē).
Ledus sega no novembra līdz aprīlim.
Izmanto Jekaterinburgas rūpnieciskā rajona ūdensapgādei. Kuģojama lejpus Čusovasjas pilsētai, pludināšana, tūrism,

Saites.
Upes.

Čuna

2025-06-21T10:29:29+03:00

Augštecē - Uda.
Tasajevas satekupe Angāras baseinā, Krievijas Irkutskas apgabalā un Krasnojarskas novadā.

Garums - 1263 km.
Baseins - 56 800 kvkm.
Gada notece - 9,5 kubkm.

Sākas Austrumsajānos Udaas grēdā (augštecē dēvē par Udu), tek pa Vidussibīrijas plakankalni, krāčaina.

Jaukta ūdens pieplūde. Ledus sega no oktobra līdz maijam. Pludināšana. Krastā Ņižņeudinska.

Saites.
Upes.

Čulima

2025-06-21T10:21:07+03:00

Upe Krievijas Krasnojarskas novadā un Tomskas apgabalā, Obas pieteka.

Garums - 1799 km.
Baseins - 134 000 kvkm.
Gada notece - ap 25 kubkm.

Čulima veidojas satekot Belajai un Čornajai Ijusām, kas sākas Kuzņeckas Alatava austreņu nogāzē. Līdz Ačinskai kalnu upe. Vidustecē Čulimas-Jeņisejas ieplakā zarojas, lejteces palienē lielākais platums 10 km - daudz vecupju un ezeru.

Pietekas: Urjupa, Kemčuga, Kija, Ulujula.

Pārsvarā sniegūdeņu pieplūde. Ledus sega no novembra sākuma līdzmaijam, pali līdz jūlijam. Zvejniecība. Kuģojama 1173 km, pludināšana.

Saites.
Upes.

Čukču pussala

2025-06-15T07:49:56+03:00

Pussala Āzijas ZA daļā, Krievijas Magadānas apgabalā.

No Ziemeļamerikas to atdala Beringa šaurums, ziemeļos - Čukču jūra, dienvidos - Beringa jūras Anadīras līcis. Sauszemes robeža pa Veļmajas upes ieleju. Krasta līnija izrobota - Koļučinas, Mečigmenas, Kresta līči. Pussalas ZA - Dežņova rags, Krievijas galējais sauszemes austreņu punkts. Reljefs kalnains, lielāko teritorijas daļu aizņem Čukču kalniene.

Subarktisks klimats Nokrišņi 250-400 mm/gadā, bieži migla.

Piekrastē tundra, kalnu virsotnēs - arktiskais kalnu tuksnesis.

Osta - Provideņija.

Saites.
Magadanas apgabals.
Āzija.

Čukču kalniene

2025-06-15T07:25:47+03:00

Kalniene Āzijas ZA, Krievijas Magadanas apgabalā, kas lokveidā stiepjas no Čaunas līča līdz Beringa jūras šaurumam.

Garums - vairāk par 450 km.
Lielākais augstums - 1843 m.

Čukču kalniene ir vidēji augstu kalnu grēdu - Šelagska (1105 m), Ekiatapskas (1522 m), Pegtimeļas grēdas (1810 m) - un masīva sistēma, kas uz austreņiem no Amguemas upes pāriet augstienēs un zemās grēdās (500-1000 m). Smilšakmeņi, māla slānekļi ar granītu intrūzijām. Dienvidu daļā vulkanogēnie nogulumi.

Alvas, volframa, dzīvsudraba rūdas un akmeņogļu atradnes.

Čukču jūra

2025-06-15T02:33:37+03:00

Krievu - Čukotskoje more.
Angļu - Chukchi Sea.

Ziemeļu Ledus okeāna malas jūra starp Ziemeļamerikas un Āzijas krastiem un Vrangeļa salu, ziemeļu robeža pa 200 m izobātu.

Čukču jūru ar Austrumsibīrijas jūru savieno Longa šaurums, ar Beringa jūru - Beringa šaurums. Krasta līnija maz izrobota, lielākie līči - Koļučinas un Kocebū līcis. Krasti kalnaini, piekrastē lagūnas un smilšu strēles.

Jūru atklāja krievu ceļotāji S.Dežņovs un F.Popovs 1648.gadā.

Arktiskais klimats, vidējā gaisa temperatūra februārī no -21oC līdz -27oC, jūlijā 2,5-5,5oC. Nokrišņi ap 300 mm/gadā, galvenokārt vasarā, bieži miglas. Ūdens temperatūra vasarā 4oC rieteņos, 10-12oC dienvidos. Ziemā no -1,6oC līdz -1,8oC.

Ietek Amguema, Noataka, Kobuka.

Sāļums 24-35 promilles.
Pusdiennakts plūdmaiņas 0,9 m, vēluzplūdi līdz 3 m. Gar Čukču pussalas piekrasti R-A virzienā plūst aukstā Čukču straume, no dienvidiem ieplūst Beringa jūras straume (ūdens temperatūra vasarā 12oC, ziemā -1,8oC). Ledus sega oktobrī-jūnijā, vasaras beigās tikai dienvidu daļa atbrīvojas no ledus.

Daba. Vaļi, valzirgi, ledus lāči. Zivis - navagas, polārās mencas. vasarā piekrastē un salās daudz ūdensputnu.

Saites.
Ziemeļu Ledus okeāns.

Čubusangaka Nacionālais parks.

2025-06-07T14:09:07+03:00

Chūbu Sangaku.
Dabas parks Honsju salā, Japānā.

1934.gadā dibināts, atrodas Honsju salas vidienē, Hidas grēdā.

Platība - 1697 kvkm, no kā 635 kvkm aizņem rezervāts.
Augstums - līdz 3190 m.

Apdzisuši un dabīgi vulkāni, skujkoku meži, alpīnās pļavas, Himalaju lāči, Japānas makakas.

Saites.
Dabas parki.
Honsju sala.

Ču, upe

2025-05-31T05:59:36+03:00

Upe kirgīzijā un Kazahijā.

Garums - 1186 km, kopā ar Džuanariku un Karakudžuru - 1305 km.
Baseins - 62 500 kvkm.
Gada notece, iztekot no kalniem - 2,3 kubkm.

Satekupes Džuanarika un Kočkora sākas no Iekšējā Tjanšaņa ledājiem, Ču augštecē Ortotokojas ūdenskrātuve. Lejpus Boāmas aizas tek pa plašu ieleju. Lejtece starp Mujunkumu un Betpakdalu, izsīkst Aščikola ieplakā nesasniedzot Sirdarju.

Pietekas: Čonkemina, Aksa un Kuragata.

Lejtecē ledus sega no decembra līdz martam. Ču ielejā nozīmīgs apūdeņojuma zemkopības (izmanto vairāk kā pusi noteces) un rūpniecības rajons (Tokmaka, Biškeka, Ču). Ču pilsētas tuvumā ir Čumišas apūdeņošanas mezgls.

Saites.
Upes.

Čošas līcis

2025-05-30T19:21:37+03:00

Grīvlīcis Barenca jūras DA pie Kaņina pussalas.

Garums - 110 km.
Lielākais platums - 130 km.
Dziļums - 20-55 m.

Pusdiennakts plūdmaiņas līdz 4,3 m. Ledus sega no septembra līdz jūnija beigām.

Saites.
Barenca jūra.