Sadaļas https://aliens.lv/kriptozo/sadalas/245-enciklopedija-zemes-un-juras/g 2025-12-14T20:42:01+02:00 aliens.lv [email protected] Joomla! - Open Source Content Management Gruzijas kara ceļš 2025-11-02T04:18:18+02:00 2025-11-02T04:18:18+02:00 https://aliens.lv/g-zemes-juras/22022-gruzijas-kara-cels Redaktors [email protected] <p style="text-align: justify;"> Pa Terekas aug&scaron;teces ieleju ierīkots Gruzijas Kara ceļ&scaron;.<br /> Pa Darjalas aizu 16 km garumā iet Gruzijas Kara ceļa posms. Senatnē pazīstama ar nosaukumiem Kaukāza vārti un Alānu vārti.</p> <p style="text-align: justify;"> Pa Terekas aug&scaron;teces ieleju ierīkots Gruzijas Kara ceļ&scaron;.<br /> Pa Darjalas aizu 16 km garumā iet Gruzijas Kara ceļa posms. Senatnē pazīstama ar nosaukumiem Kaukāza vārti un Alānu vārti.</p> Girina, Ķīnas province 2024-10-27T04:05:51+02:00 2024-10-27T04:05:51+02:00 https://aliens.lv/g-zemes-juras/20436-girina-kinas-province Redaktors [email protected] <p style="text-align: justify;"> Province Ķīnas ZA.<br /> <br /> Administratīvais centrs - <strong>Čančuņa</strong>.</p> <p style="text-align: justify;"> <strong>Aplūkojamie objekti.<br /> Čančuņa.</strong> <em>Changchun</em>. Garinas provinces administratīvais centrs. Atrodas Itunhes krastos. 1,5 miljoni iedz. (1970.g.). Viens no lielākajiem Ķīnas ma&scaron;ņbuves centriem, kas 1953.-1957.gdos izveidots ar PSRS līdzdalību. 1958.gadā dibināta universitāte, kinostudija. Pilsēta dibināta XIX gs. sākumā. XX gs. sākumā izveidojās pae lielu tirdzniecības un transporta centru. 1931.gadā Čančuņu okupēja Japāna. 1932.-1945.gados Čančuņa bija japāņu marione&scaron;u valsts Mandžougas galvaspilsēta. 1945.gadā ieņēma krievpadomju armija. Pēc krievu karaspēka atsauk&scaron;anas 1946.gadā Čančuņu ieņēma gomindānie&scaron;i. 1948.gadā pilsētu ieņēma ķīnie&scaron;u komunisti.</p> <p style="text-align: justify;"> <strong>Saites.<br /> <a href="https://aliens.lv/index.php?option=com_content&amp;view=article&amp;id=8126&amp;catid=249" title="Ķīna">Ķīna.</a></strong></p> <p style="text-align: justify;"> Province Ķīnas ZA.<br /> <br /> Administratīvais centrs - <strong>Čančuņa</strong>.</p> <p style="text-align: justify;"> <strong>Aplūkojamie objekti.<br /> Čančuņa.</strong> <em>Changchun</em>. Garinas provinces administratīvais centrs. Atrodas Itunhes krastos. 1,5 miljoni iedz. (1970.g.). Viens no lielākajiem Ķīnas ma&scaron;ņbuves centriem, kas 1953.-1957.gdos izveidots ar PSRS līdzdalību. 1958.gadā dibināta universitāte, kinostudija. Pilsēta dibināta XIX gs. sākumā. XX gs. sākumā izveidojās pae lielu tirdzniecības un transporta centru. 1931.gadā Čančuņu okupēja Japāna. 1932.-1945.gados Čančuņa bija japāņu marione&scaron;u valsts Mandžougas galvaspilsēta. 1945.gadā ieņēma krievpadomju armija. Pēc krievu karaspēka atsauk&scaron;anas 1946.gadā Čančuņu ieņēma gomindānie&scaron;i. 1948.gadā pilsētu ieņēma ķīnie&scaron;u komunisti.</p> <p style="text-align: justify;"> <strong>Saites.<br /> <a href="https://aliens.lv/index.php?option=com_content&amp;view=article&amp;id=8126&amp;catid=249" title="Ķīna">Ķīna.</a></strong></p> Gvatemala, pilsēta 2023-01-03T05:46:39+02:00 2023-01-03T05:46:39+02:00 https://aliens.lv/g-zemes-juras/17341-gvatemala-pilseta Redaktors [email protected] <p style="text-align: justify;"> Gvatemalas galvaspilsēta.</p> <p style="text-align: justify;"> Nosaukums tāds pats kā Gvatemalas valstij. Pilns nosaukums - <em>Nueva Guatemala de la Asuncion</em>. Uz vietas to dēvē īsi - par Guati (G burts pat netiek īsti izrunāts).</p> <p style="text-align: justify;"> Atrodas 1493 m vjl., starp Fuego un Agua vulkāniem.<br /> Ap 600 000 iedzīvotāju.</p> <p style="text-align: justify;"> <strong>Tūristam!</strong> Pilsēta tiek uzskatīta par krimināli nedro&scaron;u, neiesaka vakaros staigāt kājām.</p> <p style="text-align: justify;"> <strong>Vēsture.</strong> Maiju civilizācijas laikā to dēvēju&scaron;i par Kaminaljuju, no tiem laikiem nedaudz atradumu.<br /> Spāņu pilsēta dibināta 1776.gadā.<br /> 1821.gadā Guate uz neilgu laiku kļuva par visas Centrālamerikas apvienoto provinču galvaspilsētu.<br /> 1917.-1918.gados te stipras zemestīces, kad lielā mērā tika zaudēta vecā apbūve. Pēc tām iesākās haotiska celtniecība.<br /> 1876.gadā atkal notika stipra zemestrīce - 7,5 balles un tās epicentrs atradās vien 140 km no Guates. Sabruka daudz māju, gāja bojā simtiem cilvēku.<br /> 2010.gadā notika briesmīga viesuļvētra Agate, pirms kuras bija 40 km netālā vulkāna izvirdums.</p> <p style="text-align: justify;"> <strong>Aplūkojamie objekti.</strong><br /> &nbsp; &nbsp; &nbsp; <strong><em>Lielais laukums.</em></strong> <em>Plaza Mayor</em>. Centrā strūklaka, zaļumi.<br /> <br /> &nbsp; &nbsp; &nbsp; <strong><em>Nacionālā pils.</em></strong> <em>Palacio Nacional</em>. Lielākā ēka pie centrālā laukuma. Būvēta kā centrālā valsts pārvaldes ēka, tomēr tikai 100 gadus pēc Gvatemalas neatkarības iegū&scaron;anas. 1919.gadā pamatakmeni licis prezidents Manuels Estrada Kabrera. Politisku juku dēļ celtniecība apstājās. Nākamais prezidents gribēja būvēt ātri un lēti, tādēļ pavēlēja celtni pabeigt 3 mēne&scaron;os par nieka summu. Kaut kas arī tika uzcelts, un &scaron;is kaut kas tika nodēvēts par Kartona pili (<em>Palacio de Carton</em>). 1925.gadā izcēlās ugunsgrēks un tā pilnībā nodega.&nbsp;<br /> 1927.gadā atkal izsludināja konkursu, kura rezultātus apstiprināja, bet krita valdība un atkal viss apstājās. 1932.gadā prezidents Horhē Ubiko (<em>Jorge Ubico</em>) deva pavēli sākt celtniecību, ko sāka pēc 5 gadiem. Ēka tika pabeigta 1943.gadā.<br /> &Scaron;obrīd ēkā ir muzejs, tā tiek izmantota arī valstiskiem sarīkojumiem.<br /> <br /> &nbsp; &nbsp; &nbsp; <strong><em>Katedrāle.</em></strong>&nbsp;Pie centrālā laukuma. 1783.gadā ielikts pamatakmens, lielākie darbi pabeigti 1815.gadā. Labi izturēja 1917.gada zemestrīci. Cieta 1976.gada zemestrīces laikā, pēc tam atjaunota.<br /> <br /> &nbsp; &nbsp; &nbsp; <em><strong>Centrāltirgus.</strong></em> <em>Mercado central</em>. Vienu stāvu zem nulles līmeņa. Te var lēti paēst.<br /> &nbsp; &nbsp; &nbsp; <strong><em>Avenida Reformada.</em></strong> Labiekārtota iela, dzīvo turīgie iedzīvotāji. Visai dro&scaron;i.<br /> &nbsp; &nbsp; &nbsp; <em><strong>Restaurant El Portal.</strong></em> Gvatemalsitijā. 9.ielā starp 6. un 7.avēniju. Savulaik Čegevaras iecienīts bārs.&nbsp;</p> <p style="text-align: justify;"> <strong>Saites.<br /> <a href="https://aliens.lv/index.php?option=com_content&amp;view=article&amp;id=8115&amp;catid=245" title="Gvatemala">Gvatemala, valsts.</a></strong></p> <p style="text-align: justify;"> Gvatemalas galvaspilsēta.</p> <p style="text-align: justify;"> Nosaukums tāds pats kā Gvatemalas valstij. Pilns nosaukums - <em>Nueva Guatemala de la Asuncion</em>. Uz vietas to dēvē īsi - par Guati (G burts pat netiek īsti izrunāts).</p> <p style="text-align: justify;"> Atrodas 1493 m vjl., starp Fuego un Agua vulkāniem.<br /> Ap 600 000 iedzīvotāju.</p> <p style="text-align: justify;"> <strong>Tūristam!</strong> Pilsēta tiek uzskatīta par krimināli nedro&scaron;u, neiesaka vakaros staigāt kājām.</p> <p style="text-align: justify;"> <strong>Vēsture.</strong> Maiju civilizācijas laikā to dēvēju&scaron;i par Kaminaljuju, no tiem laikiem nedaudz atradumu.<br /> Spāņu pilsēta dibināta 1776.gadā.<br /> 1821.gadā Guate uz neilgu laiku kļuva par visas Centrālamerikas apvienoto provinču galvaspilsētu.<br /> 1917.-1918.gados te stipras zemestīces, kad lielā mērā tika zaudēta vecā apbūve. Pēc tām iesākās haotiska celtniecība.<br /> 1876.gadā atkal notika stipra zemestrīce - 7,5 balles un tās epicentrs atradās vien 140 km no Guates. Sabruka daudz māju, gāja bojā simtiem cilvēku.<br /> 2010.gadā notika briesmīga viesuļvētra Agate, pirms kuras bija 40 km netālā vulkāna izvirdums.</p> <p style="text-align: justify;"> <strong>Aplūkojamie objekti.</strong><br /> &nbsp; &nbsp; &nbsp; <strong><em>Lielais laukums.</em></strong> <em>Plaza Mayor</em>. Centrā strūklaka, zaļumi.<br /> <br /> &nbsp; &nbsp; &nbsp; <strong><em>Nacionālā pils.</em></strong> <em>Palacio Nacional</em>. Lielākā ēka pie centrālā laukuma. Būvēta kā centrālā valsts pārvaldes ēka, tomēr tikai 100 gadus pēc Gvatemalas neatkarības iegū&scaron;anas. 1919.gadā pamatakmeni licis prezidents Manuels Estrada Kabrera. Politisku juku dēļ celtniecība apstājās. Nākamais prezidents gribēja būvēt ātri un lēti, tādēļ pavēlēja celtni pabeigt 3 mēne&scaron;os par nieka summu. Kaut kas arī tika uzcelts, un &scaron;is kaut kas tika nodēvēts par Kartona pili (<em>Palacio de Carton</em>). 1925.gadā izcēlās ugunsgrēks un tā pilnībā nodega.&nbsp;<br /> 1927.gadā atkal izsludināja konkursu, kura rezultātus apstiprināja, bet krita valdība un atkal viss apstājās. 1932.gadā prezidents Horhē Ubiko (<em>Jorge Ubico</em>) deva pavēli sākt celtniecību, ko sāka pēc 5 gadiem. Ēka tika pabeigta 1943.gadā.<br /> &Scaron;obrīd ēkā ir muzejs, tā tiek izmantota arī valstiskiem sarīkojumiem.<br /> <br /> &nbsp; &nbsp; &nbsp; <strong><em>Katedrāle.</em></strong>&nbsp;Pie centrālā laukuma. 1783.gadā ielikts pamatakmens, lielākie darbi pabeigti 1815.gadā. Labi izturēja 1917.gada zemestrīci. Cieta 1976.gada zemestrīces laikā, pēc tam atjaunota.<br /> <br /> &nbsp; &nbsp; &nbsp; <em><strong>Centrāltirgus.</strong></em> <em>Mercado central</em>. Vienu stāvu zem nulles līmeņa. Te var lēti paēst.<br /> &nbsp; &nbsp; &nbsp; <strong><em>Avenida Reformada.</em></strong> Labiekārtota iela, dzīvo turīgie iedzīvotāji. Visai dro&scaron;i.<br /> &nbsp; &nbsp; &nbsp; <em><strong>Restaurant El Portal.</strong></em> Gvatemalsitijā. 9.ielā starp 6. un 7.avēniju. Savulaik Čegevaras iecienīts bārs.&nbsp;</p> <p style="text-align: justify;"> <strong>Saites.<br /> <a href="https://aliens.lv/index.php?option=com_content&amp;view=article&amp;id=8115&amp;catid=245" title="Gvatemala">Gvatemala, valsts.</a></strong></p> Gabesas līcis 2022-04-28T20:49:01+03:00 2022-04-28T20:49:01+03:00 https://aliens.lv/g-zemes-juras/16248-gabesas-licis Redaktors [email protected] <p style="text-align: justify;"> Gabesas līcis.</p> <p style="text-align: justify;"> Gabesas līcis.</p> Gazala, Gazalas upe 2022-04-16T16:54:04+03:00 2022-04-16T16:54:04+03:00 https://aliens.lv/g-zemes-juras/16209-gazala-gazalas-upe Redaktors [email protected] <p style="text-align: justify;"> Upe Āfrikā.</p> <p style="text-align: justify;"> <strong>Vēsture.</strong> Vācietis <a href="https://aliens.lv/index.php?option=com_content&amp;view=article&amp;id=16208&amp;catid=223" title="Šveinfurts, G. (1868.-1871.g.)"><strong>G.&Scaron;veinfurts</strong></a> pētīja Gazalas baseinu 1868.-1871.gados.<br /> Krievs <a href="https://aliens.lv/index.php?option=com_content&amp;view=article&amp;id=16224&amp;catid=215" title="Junkers, V. (~1876.~1886.g.)"><strong>V.Junkers</strong></a> pētīja Gazalas un Veles baseinus 1876.-1878. un 1879.-1886.gados.&nbsp;</p> <p style="text-align: justify;"> <strong>Saites.<br /> <a href="https://aliens.lv/index.php?option=com_content&amp;view=article&amp;id=9225&amp;catid=239" title="Āfrika">Āfrika.</a></strong></p> <p style="text-align: justify;"> Upe Āfrikā.</p> <p style="text-align: justify;"> <strong>Vēsture.</strong> Vācietis <a href="https://aliens.lv/index.php?option=com_content&amp;view=article&amp;id=16208&amp;catid=223" title="Šveinfurts, G. (1868.-1871.g.)"><strong>G.&Scaron;veinfurts</strong></a> pētīja Gazalas baseinu 1868.-1871.gados.<br /> Krievs <a href="https://aliens.lv/index.php?option=com_content&amp;view=article&amp;id=16224&amp;catid=215" title="Junkers, V. (~1876.~1886.g.)"><strong>V.Junkers</strong></a> pētīja Gazalas un Veles baseinus 1876.-1878. un 1879.-1886.gados.&nbsp;</p> <p style="text-align: justify;"> <strong>Saites.<br /> <a href="https://aliens.lv/index.php?option=com_content&amp;view=article&amp;id=9225&amp;catid=239" title="Āfrika">Āfrika.</a></strong></p> Galves ezers 2022-04-05T06:40:18+03:00 2022-04-05T06:40:18+03:00 https://aliens.lv/g-zemes-juras/16157-galves-ezers Redaktors [email protected] <p style="text-align: justify;"> Ezers Lietuvā, kurā uz salas atrodas lei&scaron;u ķēniņu rezidence - Traķu pils.</p> <p style="text-align: justify;"> Ezers ir daudzu leģendu apvīts, bet blakus eso&scaron;ās Pirts (liet. <em>Pirties</em>) salas nosaukums varētu būt cēlies no lietuvie&scaron;u vārdiem <em>perti</em> &ndash; &quot;pērt,&quot; &quot;sist&quot;; <em>plakti</em> &ndash; &quot;&scaron;austīt,&quot; &quot;pukstēt&quot; (piemēram, par sirdi), &quot;pulsēt,&quot; &quot;plandīties&quot;; <em>pliekti</em> &ndash; &quot;spēcīgi degt,&quot; &quot;liesmot.&quot; Lietuvie&scaron;u folklorā sastopams arī vārda &quot;pirts&rdquo; (liet. <em>pirtis</em>) skaidrojums, kas apzīmē miru&scaron;o sadedzinā&scaron;anas vietu.</p> <p style="text-align: justify;"> Blakus atrodas Raudu sala un Valko sala &ndash; tātad tuvējā vide rosina galvas saistīt ar senču reliģiskajiem rituāliem. Uz to norāda arī vairākas leģendas. Stāsta, ka salas pilī, zem lielās zāles, mīt pēdējais Lietuvas lielais Krīvu Krīvs, kur&scaron; ziedo/upurē pagānu dieviem.&nbsp;</p> <p style="text-align: justify;"> Galves ezers nevienu gadu neaizsalstot, kamēr nav paņēmis cilvēka dzīvību. Vai arī, ka ledus nenokūst, kamēr ezers nav dabūjis cilvēka upuri.</p> <p style="text-align: justify;"> &Scaron;is ezers ir Lietuvas vēstures un vietējo iedzīvotāju sadzīves liecinieks. To, ka Galves ezers un citi ezeri slēpj vēl daudzus neatbildētus jautājumus un noslēpumus, liecina arī citi atradumi, kas iegūti arheoloģiskās izpētes laikā: laivā [ieplūdu&scaron;ā ūdens izsmel&scaron;anai] lietojams koka kauss, koka laužņa daļa, XV gs. krāsns podiņi, tīkla atsvariņi, māla podi ir tikai neliela daļa no ezerā iegūtajiem atradumiem.</p> <p style="text-align: justify;"> Zemūdens arheologi meklēju&scaron;i pāļus no tiltiem, kas vedu&scaron;i no tagadējās Karaīmu salas uz Pils salu un no pilsētas uz Karaīmu salu. Pāļi tika atrasti gan minētajās vietās, gan arī no Karaīmu salas uz Baznīciņas salu, uz kuras atradies muižnieku mauzolejs. Ja pētījumi būtu biju&scaron;i pla&scaron;āki, gan būtu atrasts ne tas vien... Pa&scaron;ās XX gs. beigās veiktie zemūdens arheoloģijas pētījumi bija vieni no pirmajiem atjaunotajā neatkarīgajā Lietuvā. Pētījumus veica arheologs Zenons Baubonis kopā ar Toruņas Kopernika universitātes arheologiem. Visi atradumi nodoti Traķu Vēstures muzejam. Tie tika atrasti ap 50 cm biezās aļģu slānī, apaugu&scaron;i ar gliemežvākiem &ndash; labi saglabāju&scaron;ies, pat nebijis jāliek kopā no detaļām.</p> <p style="text-align: justify;"> <strong>Raksti.<br /> <a href="https://aliens.lv/index.php?option=com_content&amp;view=article&amp;id=16150&amp;catid=109" title="Galves ezerā pie Traķiem atrastās akmens galvas joprojām mulsina arheologus">Galves ezerā pie Traķiem atrastās akmens galvas joprojām mulsina arheologus.</a></strong></p> <p style="text-align: justify;"> <strong>Saites.<br /> <a href="https://aliens.lv/index.php?option=com_content&amp;view=article&amp;id=5310&amp;catid=225" title="Traķu ezerpils">Traķu ezerpils.</a></strong></p> <p style="text-align: justify;"> Ezers Lietuvā, kurā uz salas atrodas lei&scaron;u ķēniņu rezidence - Traķu pils.</p> <p style="text-align: justify;"> Ezers ir daudzu leģendu apvīts, bet blakus eso&scaron;ās Pirts (liet. <em>Pirties</em>) salas nosaukums varētu būt cēlies no lietuvie&scaron;u vārdiem <em>perti</em> &ndash; &quot;pērt,&quot; &quot;sist&quot;; <em>plakti</em> &ndash; &quot;&scaron;austīt,&quot; &quot;pukstēt&quot; (piemēram, par sirdi), &quot;pulsēt,&quot; &quot;plandīties&quot;; <em>pliekti</em> &ndash; &quot;spēcīgi degt,&quot; &quot;liesmot.&quot; Lietuvie&scaron;u folklorā sastopams arī vārda &quot;pirts&rdquo; (liet. <em>pirtis</em>) skaidrojums, kas apzīmē miru&scaron;o sadedzinā&scaron;anas vietu.</p> <p style="text-align: justify;"> Blakus atrodas Raudu sala un Valko sala &ndash; tātad tuvējā vide rosina galvas saistīt ar senču reliģiskajiem rituāliem. Uz to norāda arī vairākas leģendas. Stāsta, ka salas pilī, zem lielās zāles, mīt pēdējais Lietuvas lielais Krīvu Krīvs, kur&scaron; ziedo/upurē pagānu dieviem.&nbsp;</p> <p style="text-align: justify;"> Galves ezers nevienu gadu neaizsalstot, kamēr nav paņēmis cilvēka dzīvību. Vai arī, ka ledus nenokūst, kamēr ezers nav dabūjis cilvēka upuri.</p> <p style="text-align: justify;"> &Scaron;is ezers ir Lietuvas vēstures un vietējo iedzīvotāju sadzīves liecinieks. To, ka Galves ezers un citi ezeri slēpj vēl daudzus neatbildētus jautājumus un noslēpumus, liecina arī citi atradumi, kas iegūti arheoloģiskās izpētes laikā: laivā [ieplūdu&scaron;ā ūdens izsmel&scaron;anai] lietojams koka kauss, koka laužņa daļa, XV gs. krāsns podiņi, tīkla atsvariņi, māla podi ir tikai neliela daļa no ezerā iegūtajiem atradumiem.</p> <p style="text-align: justify;"> Zemūdens arheologi meklēju&scaron;i pāļus no tiltiem, kas vedu&scaron;i no tagadējās Karaīmu salas uz Pils salu un no pilsētas uz Karaīmu salu. Pāļi tika atrasti gan minētajās vietās, gan arī no Karaīmu salas uz Baznīciņas salu, uz kuras atradies muižnieku mauzolejs. Ja pētījumi būtu biju&scaron;i pla&scaron;āki, gan būtu atrasts ne tas vien... Pa&scaron;ās XX gs. beigās veiktie zemūdens arheoloģijas pētījumi bija vieni no pirmajiem atjaunotajā neatkarīgajā Lietuvā. Pētījumus veica arheologs Zenons Baubonis kopā ar Toruņas Kopernika universitātes arheologiem. Visi atradumi nodoti Traķu Vēstures muzejam. Tie tika atrasti ap 50 cm biezās aļģu slānī, apaugu&scaron;i ar gliemežvākiem &ndash; labi saglabāju&scaron;ies, pat nebijis jāliek kopā no detaļām.</p> <p style="text-align: justify;"> <strong>Raksti.<br /> <a href="https://aliens.lv/index.php?option=com_content&amp;view=article&amp;id=16150&amp;catid=109" title="Galves ezerā pie Traķiem atrastās akmens galvas joprojām mulsina arheologus">Galves ezerā pie Traķiem atrastās akmens galvas joprojām mulsina arheologus.</a></strong></p> <p style="text-align: justify;"> <strong>Saites.<br /> <a href="https://aliens.lv/index.php?option=com_content&amp;view=article&amp;id=5310&amp;catid=225" title="Traķu ezerpils">Traķu ezerpils.</a></strong></p> Gvadelupe 2022-01-30T13:02:07+02:00 2022-01-30T13:02:07+02:00 https://aliens.lv/g-zemes-juras/16012-gvadelupe Redaktors [email protected] <p style="text-align: justify;"> <em>Guadeloupe</em>.<br /> Sala Karību jūrā - lietusmežiem un vulkāniem bagātā franču aizjūras teritorija.</p> <p style="text-align: justify;"> Administratīvais centrs - Pointapitra (<em>Point a Pitre</em>).</p> <p style="text-align: justify;"> <strong>Aplūkojamie objekti.</strong><br /> &nbsp; &nbsp; &nbsp; <em>Gvadelupes lietusmežu valsts dabas parks. La Soufriere</em> vulkāns, džungļiem klāti kalni, ūdenskritumu kaskādes un endēmiskas augu sugas &scaron;ajā Karību Ēdenes dārzā.<br /> &nbsp; &nbsp; &nbsp; <em>Kārbeta ūdenskritums. Carbet Falls</em>. Augstākais ūdenskritums Karību salās, 235 m. To savās dienasgrāmatā aprakstījis Kristobals Kolons.<br /> &nbsp; &nbsp; &nbsp;<em> La Soufriere.</em> 1467 m augsts vulkāns, augstākais Mazo karību salu baseinā.<br /> &nbsp; &nbsp; &nbsp; <em>Žaka Kusto Jūras rezervāts.</em> Zemūdens iemītnieki un koraļļu dārzi.</p> <p style="text-align: justify;"> <strong>Saites.<br /> <a href="https://aliens.lv/index.php?option=com_content&amp;view=article&amp;id=9509&amp;catid=249" title="Karību jūra">Karību jūra.</a></strong></p> <p style="text-align: justify;"> <em>Guadeloupe</em>.<br /> Sala Karību jūrā - lietusmežiem un vulkāniem bagātā franču aizjūras teritorija.</p> <p style="text-align: justify;"> Administratīvais centrs - Pointapitra (<em>Point a Pitre</em>).</p> <p style="text-align: justify;"> <strong>Aplūkojamie objekti.</strong><br /> &nbsp; &nbsp; &nbsp; <em>Gvadelupes lietusmežu valsts dabas parks. La Soufriere</em> vulkāns, džungļiem klāti kalni, ūdenskritumu kaskādes un endēmiskas augu sugas &scaron;ajā Karību Ēdenes dārzā.<br /> &nbsp; &nbsp; &nbsp; <em>Kārbeta ūdenskritums. Carbet Falls</em>. Augstākais ūdenskritums Karību salās, 235 m. To savās dienasgrāmatā aprakstījis Kristobals Kolons.<br /> &nbsp; &nbsp; &nbsp;<em> La Soufriere.</em> 1467 m augsts vulkāns, augstākais Mazo karību salu baseinā.<br /> &nbsp; &nbsp; &nbsp; <em>Žaka Kusto Jūras rezervāts.</em> Zemūdens iemītnieki un koraļļu dārzi.</p> <p style="text-align: justify;"> <strong>Saites.<br /> <a href="https://aliens.lv/index.php?option=com_content&amp;view=article&amp;id=9509&amp;catid=249" title="Karību jūra">Karību jūra.</a></strong></p> Grenāda 2022-01-30T12:36:51+02:00 2022-01-30T12:36:51+02:00 https://aliens.lv/g-zemes-juras/16011-grenada Redaktors [email protected] <p style="text-align: justify;"> Salu valsts Karību jūrā.</p> <p style="text-align: justify;"> Saukta arī par Karību Gar&scaron;vielu salu, pateicoties pla&scaron;ajām muskatrieksta, kanēļa, vaniļas, kakao un krustnagliņu plantācijām, kas aug auglīgā vulkāniskajā zemē.</p> <p style="text-align: justify;"> Galvaspilsēta - <strong>Sentdžordža</strong>.</p> <p style="text-align: justify;"> <strong>Tūristam!</strong> Antigvā un Barbudā, Barbadosā, Grenādā, Jamaikā un Sentlūsijā ir stingri likumi, kas aizliedz civiliedzīvotājiem valkāt apģērbu, kas ir līdzīgs militārajām uniformām. Tāda stila apģērbu nedrīkst ievest arī bagāžā. Tāpat arī aizliegts valkāt kamuflāžas mugursomas vai rokassomiņas. &Scaron;āds aizliegums pastāv valstīs, kuras ir piedzīvoju&scaron;as iek&scaron;ējos konfliktus ar nemiernieku grupējumiem vai teroristiem, un nevēlas, lai civiliedzīvotāji un tūristi tiktu nejau&scaron;i uztverti par bruņotiem kaujiniekiem.&nbsp;</p> <p style="text-align: justify;"> <strong>Vēsture.</strong> Grenāda ieguva neatkarību no Lielbritānijas XX gs. 70.gados.<br /> 1983.gadā ASV veica intervenci Grenādā. No&scaron;āva valsts prezidentu un izsēdijāja savus jūras kājniekus.&nbsp;</p> <p style="text-align: justify;"> <strong>Aplūkojame objekti.</strong><br /> &nbsp; &nbsp; &nbsp; <em>Doulgaldston.</em>&nbsp;Gar&scaron;vielu fabrika.<br /> &nbsp; &nbsp; &nbsp; <em>Grandetangas Valsts dabas parks. Grand Etang</em>. Ar tropu mežu ieskauto Grandetanga krātera ezeru un savvaļas pērtiķī&scaron;iem.<br /> &nbsp; &nbsp; &nbsp; <em>Molienere Bay zemūdens skulptūru parks.</em> Unikāla, nogrimusi statuju galerija, kura apaugusi ar koraļļu rifiem, starp kuriem spieto krāsainas zivis un citi zemūdens iemītnieki.</p> <p style="text-align: justify;"> <strong>Saites.<br /> <a href="https://aliens.lv/index.php?option=com_content&amp;view=article&amp;id=9509&amp;catid=249" title="Karību jūra">Karību jūra.</a>&nbsp;</strong></p> <p style="text-align: justify;"> Salu valsts Karību jūrā.</p> <p style="text-align: justify;"> Saukta arī par Karību Gar&scaron;vielu salu, pateicoties pla&scaron;ajām muskatrieksta, kanēļa, vaniļas, kakao un krustnagliņu plantācijām, kas aug auglīgā vulkāniskajā zemē.</p> <p style="text-align: justify;"> Galvaspilsēta - <strong>Sentdžordža</strong>.</p> <p style="text-align: justify;"> <strong>Tūristam!</strong> Antigvā un Barbudā, Barbadosā, Grenādā, Jamaikā un Sentlūsijā ir stingri likumi, kas aizliedz civiliedzīvotājiem valkāt apģērbu, kas ir līdzīgs militārajām uniformām. Tāda stila apģērbu nedrīkst ievest arī bagāžā. Tāpat arī aizliegts valkāt kamuflāžas mugursomas vai rokassomiņas. &Scaron;āds aizliegums pastāv valstīs, kuras ir piedzīvoju&scaron;as iek&scaron;ējos konfliktus ar nemiernieku grupējumiem vai teroristiem, un nevēlas, lai civiliedzīvotāji un tūristi tiktu nejau&scaron;i uztverti par bruņotiem kaujiniekiem.&nbsp;</p> <p style="text-align: justify;"> <strong>Vēsture.</strong> Grenāda ieguva neatkarību no Lielbritānijas XX gs. 70.gados.<br /> 1983.gadā ASV veica intervenci Grenādā. No&scaron;āva valsts prezidentu un izsēdijāja savus jūras kājniekus.&nbsp;</p> <p style="text-align: justify;"> <strong>Aplūkojame objekti.</strong><br /> &nbsp; &nbsp; &nbsp; <em>Doulgaldston.</em>&nbsp;Gar&scaron;vielu fabrika.<br /> &nbsp; &nbsp; &nbsp; <em>Grandetangas Valsts dabas parks. Grand Etang</em>. Ar tropu mežu ieskauto Grandetanga krātera ezeru un savvaļas pērtiķī&scaron;iem.<br /> &nbsp; &nbsp; &nbsp; <em>Molienere Bay zemūdens skulptūru parks.</em> Unikāla, nogrimusi statuju galerija, kura apaugusi ar koraļļu rifiem, starp kuriem spieto krāsainas zivis un citi zemūdens iemītnieki.</p> <p style="text-align: justify;"> <strong>Saites.<br /> <a href="https://aliens.lv/index.php?option=com_content&amp;view=article&amp;id=9509&amp;catid=249" title="Karību jūra">Karību jūra.</a>&nbsp;</strong></p> Gvantanamas bāze 2022-01-17T10:07:01+02:00 2022-01-17T10:07:01+02:00 https://aliens.lv/g-zemes-juras/15957-gvantanamas-baze Redaktors [email protected] <p style="text-align: justify;"> <em>Guantanamo</em>.<br /> Amerikāņu bāze <a href="https://aliens.lv/index.php?option=com_content&amp;view=article&amp;id=7790&amp;catid=249" title="Kuba"><strong>Kubas</strong></a> teritorijā, kuru amerikāņi izmanto kā likumiem nepakļauti islāma kaujinieku cietumu.</p> <p style="text-align: justify;"> <img alt="" class="caption" src="https://aliens.lv/images/stories/atteli/enciklopedijas/Zemes un jūras/G/Gvantanamas bāze/860x394.jpg" style="width: 600px; height: 275px;" title="Pašlaik neizmantots sardzes tornis Camp Delta - Gvantanamas līča cietuma daļā" /></p> <p style="text-align: justify;"> <strong>Vēsture.</strong> Cietumu kara bāzē iekārtoja pēc 2001.gada 11.septembra <strong>terora aktiem Ņujorkā</strong>, kad <a href="https://aliens.lv/index.php?option=com_content&amp;view=article&amp;id=7955&amp;catid=239" title="Amerikas Savienotās valstis"><strong>ASV</strong></a> izsludināja karu pret terorismu. 2001.gada 13.novembrī prezidents <a href="https://aliens.lv/index.php?option=com_content&amp;view=article&amp;id=7785&amp;catid=207" title="Bušs, Džordžs jaunākais (2001.-2009.g.)"><strong>Dž.Bu&scaron;s</strong></a> izdeva rīkojumu par &quot;atsevi&scaron;ķu personu, kas nav ASV plsoņi, aizturē&scaron;anu, darbībām ar viņiem un tiesā&scaron;anu karā pret terorismu.&quot; Rīkojums pilnvaroja bez laika ierobežojuma turēt apcietinājumā ārvalstu pilsoņus un neļaut viņiem ar juridisku procesu apstrīdēt aizturē&scaron;anu.<br /> 2002.gada 11.janvārī Gvantanamas cietumā nogādāja pirmos 20 aizturētos, kuri sākotnēji&nbsp; bija turēti <em>Camp X Ray</em> metāliskos būros - tie atradās ārā un tiem bija betona grīdas. Pārsvarā tie bija afgāņi, kurus turēja aizdomās par darbību <strong>Talebānā</strong> un <strong><em>Al Quedā</em></strong>. 2002.gada vasarā aizturētie tika pārvietoti uz pastāvīgu ieslodzījuma vietu - <em>Camp Delta</em>.<br /> Toreizējais ASV aizsardzības ministrs Donalds Ramsfelds Gvantanamas pirmos ieslodzītos nodēvēja par &quot;nelikumīgiem kaujiniekiem,&quot; uz kuriem &quot;neattiecas Ženēvas konvenciju garantētās tiesības.&quot; ASV viceprezidents Diks Čeinijs teica, ka &scaron;ie ieslodzītie ir &quot;sliktākie no ļoti sliktajiem, ļoti bīstami un ir nodevu&scaron;ies miljonu amerikāņu nogalinā&scaron;anai.&quot; Biju&scaron;ie ieslodzītie un <em>Amnesty International</em> pārmeta ASV valdībai, ka ieslodzītie tiek mocīti un spīdzināti, turot viņus pilnīgā izolācijā, draudot viņus nogalināt un uzrīdīt tiem suņus, neļaujot gulēt, pakļaujot ilgsto&scaron;am ekstrēmam karstumam, aukstumam un troksnim.<br /> Kop&scaron; 2002.gada 11.janvāra te biju&scaron;i ieslodzīti 780 cilvēki - 48 vastu pilsoņi: 219 afgāņi,134 saudarābi, 115 jemenie&scaron;i, 71 pakistānietis, 9 no <strong>Lielbritānijas</strong>, 8 no <strong>Krievijas</strong>, 7 no <strong>Francijas</strong>. Tikai pret 16 izvirzītas apsūdzības kriminālnoziegumos, notiesāti tikai 2.<br /> Kop&scaron; 2002.gada 732 Gvantanamas ieslodzītie nosūtīti uz izcelsmes vai citām valstīm, kas piekritu&scaron;as tos uzņemt īpa&scaron;i vienojoties ar ASV. Visvairāk tie pārvesti uz Afganistānu, Saūda Arābiju un Pakistānu. Pa vienam arī uz Igauniju un Latviju. 9 miru&scaron;i iesodzījuma laikā, 39 joprojām (2022.gada janvārī) atrodas ieslodzījumā.<br /> Gvantanamas cietuma darbības laikā pie varas atradu&scaron;ies 4 ASV prezidenti - Džordžs V.Bu&scaron;s, <strong>Baraks Obama</strong>, <strong>Donalds Tramps</strong> un nu arī <a href="https://aliens.lv/index.php?option=com_content&amp;view=article&amp;id=9754&amp;catid=207" title="Baidens, Džozefs (dz.1945.g.)"><strong>Džozefs Baidens</strong></a>. Visi viņi solīju&scaron;ies cietumu slēgt,taču tas joprojām nav noticis. Tie&scaron;i otrādi - 2022.gadā to paredzēts papla&scaron;ināt, uzbūvējot jaunu tiesas zāli.</p> <p style="text-align: justify;"> <strong>Gvantanamas cietums un Latvija.</strong> Vienu Gvantanamas ieslodzīto pēc īpa&scaron;as vieno&scaron;anās ar ASV uzņēmusi arī Latvija. Viņa identitāte mainīta, īstā biogrāfija tiek slēpta. Zināms vienīgi, ka viņ&scaron; nacis no Uzbekijas.</p> <p style="text-align: justify;"> <strong>Saites.<br /> <a href="https://aliens.lv/index.php?option=com_content&amp;view=article&amp;id=7790&amp;catid=249" title="Kuba">Kuba.</a></strong></p> <p style="text-align: justify;"> <em>Guantanamo</em>.<br /> Amerikāņu bāze <a href="https://aliens.lv/index.php?option=com_content&amp;view=article&amp;id=7790&amp;catid=249" title="Kuba"><strong>Kubas</strong></a> teritorijā, kuru amerikāņi izmanto kā likumiem nepakļauti islāma kaujinieku cietumu.</p> <p style="text-align: justify;"> <img alt="" class="caption" src="https://aliens.lv/images/stories/atteli/enciklopedijas/Zemes un jūras/G/Gvantanamas bāze/860x394.jpg" style="width: 600px; height: 275px;" title="Pašlaik neizmantots sardzes tornis Camp Delta - Gvantanamas līča cietuma daļā" /></p> <p style="text-align: justify;"> <strong>Vēsture.</strong> Cietumu kara bāzē iekārtoja pēc 2001.gada 11.septembra <strong>terora aktiem Ņujorkā</strong>, kad <a href="https://aliens.lv/index.php?option=com_content&amp;view=article&amp;id=7955&amp;catid=239" title="Amerikas Savienotās valstis"><strong>ASV</strong></a> izsludināja karu pret terorismu. 2001.gada 13.novembrī prezidents <a href="https://aliens.lv/index.php?option=com_content&amp;view=article&amp;id=7785&amp;catid=207" title="Bušs, Džordžs jaunākais (2001.-2009.g.)"><strong>Dž.Bu&scaron;s</strong></a> izdeva rīkojumu par &quot;atsevi&scaron;ķu personu, kas nav ASV plsoņi, aizturē&scaron;anu, darbībām ar viņiem un tiesā&scaron;anu karā pret terorismu.&quot; Rīkojums pilnvaroja bez laika ierobežojuma turēt apcietinājumā ārvalstu pilsoņus un neļaut viņiem ar juridisku procesu apstrīdēt aizturē&scaron;anu.<br /> 2002.gada 11.janvārī Gvantanamas cietumā nogādāja pirmos 20 aizturētos, kuri sākotnēji&nbsp; bija turēti <em>Camp X Ray</em> metāliskos būros - tie atradās ārā un tiem bija betona grīdas. Pārsvarā tie bija afgāņi, kurus turēja aizdomās par darbību <strong>Talebānā</strong> un <strong><em>Al Quedā</em></strong>. 2002.gada vasarā aizturētie tika pārvietoti uz pastāvīgu ieslodzījuma vietu - <em>Camp Delta</em>.<br /> Toreizējais ASV aizsardzības ministrs Donalds Ramsfelds Gvantanamas pirmos ieslodzītos nodēvēja par &quot;nelikumīgiem kaujiniekiem,&quot; uz kuriem &quot;neattiecas Ženēvas konvenciju garantētās tiesības.&quot; ASV viceprezidents Diks Čeinijs teica, ka &scaron;ie ieslodzītie ir &quot;sliktākie no ļoti sliktajiem, ļoti bīstami un ir nodevu&scaron;ies miljonu amerikāņu nogalinā&scaron;anai.&quot; Biju&scaron;ie ieslodzītie un <em>Amnesty International</em> pārmeta ASV valdībai, ka ieslodzītie tiek mocīti un spīdzināti, turot viņus pilnīgā izolācijā, draudot viņus nogalināt un uzrīdīt tiem suņus, neļaujot gulēt, pakļaujot ilgsto&scaron;am ekstrēmam karstumam, aukstumam un troksnim.<br /> Kop&scaron; 2002.gada 11.janvāra te biju&scaron;i ieslodzīti 780 cilvēki - 48 vastu pilsoņi: 219 afgāņi,134 saudarābi, 115 jemenie&scaron;i, 71 pakistānietis, 9 no <strong>Lielbritānijas</strong>, 8 no <strong>Krievijas</strong>, 7 no <strong>Francijas</strong>. Tikai pret 16 izvirzītas apsūdzības kriminālnoziegumos, notiesāti tikai 2.<br /> Kop&scaron; 2002.gada 732 Gvantanamas ieslodzītie nosūtīti uz izcelsmes vai citām valstīm, kas piekritu&scaron;as tos uzņemt īpa&scaron;i vienojoties ar ASV. Visvairāk tie pārvesti uz Afganistānu, Saūda Arābiju un Pakistānu. Pa vienam arī uz Igauniju un Latviju. 9 miru&scaron;i iesodzījuma laikā, 39 joprojām (2022.gada janvārī) atrodas ieslodzījumā.<br /> Gvantanamas cietuma darbības laikā pie varas atradu&scaron;ies 4 ASV prezidenti - Džordžs V.Bu&scaron;s, <strong>Baraks Obama</strong>, <strong>Donalds Tramps</strong> un nu arī <a href="https://aliens.lv/index.php?option=com_content&amp;view=article&amp;id=9754&amp;catid=207" title="Baidens, Džozefs (dz.1945.g.)"><strong>Džozefs Baidens</strong></a>. Visi viņi solīju&scaron;ies cietumu slēgt,taču tas joprojām nav noticis. Tie&scaron;i otrādi - 2022.gadā to paredzēts papla&scaron;ināt, uzbūvējot jaunu tiesas zāli.</p> <p style="text-align: justify;"> <strong>Gvantanamas cietums un Latvija.</strong> Vienu Gvantanamas ieslodzīto pēc īpa&scaron;as vieno&scaron;anās ar ASV uzņēmusi arī Latvija. Viņa identitāte mainīta, īstā biogrāfija tiek slēpta. Zināms vienīgi, ka viņ&scaron; nacis no Uzbekijas.</p> <p style="text-align: justify;"> <strong>Saites.<br /> <a href="https://aliens.lv/index.php?option=com_content&amp;view=article&amp;id=7790&amp;catid=249" title="Kuba">Kuba.</a></strong></p> Goa, Goa pavalsts 2022-01-11T16:18:57+02:00 2022-01-11T16:18:57+02:00 https://aliens.lv/g-zemes-juras/15941-goa-goa-pavalsts Redaktors [email protected] <p style="text-align: justify;"> Pavalsts Indijas rieteņu piekrastē.</p> <p style="text-align: justify;"> Goa (savienotā teritorija).</p> <p style="text-align: justify;"> <strong>Vēsture.</strong> Pirmais te no eiropie&scaron;iem ieradās <a href="https://aliens.lv/index.php?option=com_content&amp;view=article&amp;id=6278&amp;catid=227" title="Vasko da Gama (1460. -?)"><strong>Vasko da Gama</strong></a>.</p> <p style="text-align: justify;"> Indijas kūrortu karaliene ar pla&scaron;ām pludmalēm, eksotiskiem tirdziņiem, portugāļu cedltām muižām un cietok&scaron;ņiem, lieliski saglabāju&scaron;os vecpilsētu un skaistākajām koloniālā perodaq baznīcām visā Āzijā.</p> <p style="text-align: justify;"> <strong>Aplūkojamie objekti.</strong><br /> &nbsp; &nbsp; &nbsp; <em>Dudhsagāra (Dudhsagar) ūdenskritums.</em> 310 m augsts.<br /> &nbsp; &nbsp; &nbsp; <em>Vasko da Gamas māja.<br /> &nbsp; &nbsp; &nbsp; Vasko pludmale.</em> Te portugāļu jūrasbraucējs spēra savu kāju.&nbsp;</p> <p style="text-align: justify;"> <strong>Saites.<br /> <a href="https://aliens.lv/index.php?option=com_content&amp;view=article&amp;id=3710&amp;catid=247" title="Indija">Indija.</a></strong></p> <p style="text-align: justify;"> Pavalsts Indijas rieteņu piekrastē.</p> <p style="text-align: justify;"> Goa (savienotā teritorija).</p> <p style="text-align: justify;"> <strong>Vēsture.</strong> Pirmais te no eiropie&scaron;iem ieradās <a href="https://aliens.lv/index.php?option=com_content&amp;view=article&amp;id=6278&amp;catid=227" title="Vasko da Gama (1460. -?)"><strong>Vasko da Gama</strong></a>.</p> <p style="text-align: justify;"> Indijas kūrortu karaliene ar pla&scaron;ām pludmalēm, eksotiskiem tirdziņiem, portugāļu cedltām muižām un cietok&scaron;ņiem, lieliski saglabāju&scaron;os vecpilsētu un skaistākajām koloniālā perodaq baznīcām visā Āzijā.</p> <p style="text-align: justify;"> <strong>Aplūkojamie objekti.</strong><br /> &nbsp; &nbsp; &nbsp; <em>Dudhsagāra (Dudhsagar) ūdenskritums.</em> 310 m augsts.<br /> &nbsp; &nbsp; &nbsp; <em>Vasko da Gamas māja.<br /> &nbsp; &nbsp; &nbsp; Vasko pludmale.</em> Te portugāļu jūrasbraucējs spēra savu kāju.&nbsp;</p> <p style="text-align: justify;"> <strong>Saites.<br /> <a href="https://aliens.lv/index.php?option=com_content&amp;view=article&amp;id=3710&amp;catid=247" title="Indija">Indija.</a></strong></p>