Aplūkojamie objekti.
Čančuņa. Changchun. Garinas provinces administratīvais centrs. Atrodas Itunhes krastos. 1,5 miljoni iedz. (1970.g.). Viens no lielākajiem Ķīnas mašņbuves centriem, kas 1953.-1957.gdos izveidots ar PSRS līdzdalību. 1958.gadā dibināta universitāte, kinostudija. Pilsēta dibināta XIX gs. sākumā. XX gs. sākumā izveidojās pae lielu tirdzniecības un transporta centru. 1931.gadā Čančuņu okupēja Japāna. 1932.-1945.gados Čančuņa bija japāņu marionešu valsts Mandžougas galvaspilsēta. 1945.gadā ieņēma krievpadomju armija. Pēc krievu karaspēka atsaukšanas 1946.gadā Čančuņu ieņēma gomindānieši. 1948.gadā pilsētu ieņēma ķīniešu komunisti.

Saites.
Ķīna.

Nosaukums tāds pats kā Gvatemalas valstij. Pilns nosaukums - Nueva Guatemala de la Asuncion. Uz vietas to dēvē īsi - par Guati (G burts pat netiek īsti izrunāts).

Atrodas 1493 m vjl., starp Fuego un Agua vulkāniem.
Ap 600 000 iedzīvotāju.

Tūristam! Pilsēta tiek uzskatīta par krimināli nedrošu, neiesaka vakaros staigāt kājām.

Vēsture. Maiju civilizācijas laikā to dēvējuši par Kaminaljuju, no tiem laikiem nedaudz atradumu.
Spāņu pilsēta dibināta 1776.gadā.
1821.gadā Guate uz neilgu laiku kļuva par visas Centrālamerikas apvienoto provinču galvaspilsētu.
1917.-1918.gados te stipras zemestīces, kad lielā mērā tika zaudēta vecā apbūve. Pēc tām iesākās haotiska celtniecība.
1876.gadā atkal notika stipra zemestrīce - 7,5 balles un tās epicentrs atradās vien 140 km no Guates. Sabruka daudz māju, gāja bojā simtiem cilvēku.
2010.gadā notika briesmīga viesuļvētra Agate, pirms kuras bija 40 km netālā vulkāna izvirdums.

Aplūkojamie objekti.
      Lielais laukums. Plaza Mayor. Centrā strūklaka, zaļumi.

      Nacionālā pils. Palacio Nacional. Lielākā ēka pie centrālā laukuma. Būvēta kā centrālā valsts pārvaldes ēka, tomēr tikai 100 gadus pēc Gvatemalas neatkarības iegūšanas. 1919.gadā pamatakmeni licis prezidents Manuels Estrada Kabrera. Politisku juku dēļ celtniecība apstājās. Nākamais prezidents gribēja būvēt ātri un lēti, tādēļ pavēlēja celtni pabeigt 3 mēnešos par nieka summu. Kaut kas arī tika uzcelts, un šis kaut kas tika nodēvēts par Kartona pili (Palacio de Carton). 1925.gadā izcēlās ugunsgrēks un tā pilnībā nodega. 
1927.gadā atkal izsludināja konkursu, kura rezultātus apstiprināja, bet krita valdība un atkal viss apstājās. 1932.gadā prezidents Horhē Ubiko (Jorge Ubico) deva pavēli sākt celtniecību, ko sāka pēc 5 gadiem. Ēka tika pabeigta 1943.gadā.
Šobrīd ēkā ir muzejs, tā tiek izmantota arī valstiskiem sarīkojumiem.

      Katedrāle. Pie centrālā laukuma. 1783.gadā ielikts pamatakmens, lielākie darbi pabeigti 1815.gadā. Labi izturēja 1917.gada zemestrīci. Cieta 1976.gada zemestrīces laikā, pēc tam atjaunota.

      Centrāltirgus. Mercado central. Vienu stāvu zem nulles līmeņa. Te var lēti paēst.
      Avenida Reformada. Labiekārtota iela, dzīvo turīgie iedzīvotāji. Visai droši.
      Restaurant El Portal. Gvatemalsitijā. 9.ielā starp 6. un 7.avēniju. Savulaik Čegevaras iecienīts bārs. 

Saites.
Gvatemala, valsts.

Vēsture. Vācietis G.Šveinfurts pētīja Gazalas baseinu 1868.-1871.gados.
Krievs V.Junkers pētīja Gazalas un Veles baseinus 1876.-1878. un 1879.-1886.gados. 

Saites.
Āfrika.

Ezers ir daudzu leģendu apvīts, bet blakus esošās Pirts (liet. Pirties) salas nosaukums varētu būt cēlies no lietuviešu vārdiem perti – "pērt," "sist"; plakti – "šaustīt," "pukstēt" (piemēram, par sirdi), "pulsēt," "plandīties"; pliekti – "spēcīgi degt," "liesmot." Lietuviešu folklorā sastopams arī vārda "pirts” (liet. pirtis) skaidrojums, kas apzīmē mirušo sadedzināšanas vietu.

Blakus atrodas Raudu sala un Valko sala – tātad tuvējā vide rosina galvas saistīt ar senču reliģiskajiem rituāliem. Uz to norāda arī vairākas leģendas. Stāsta, ka salas pilī, zem lielās zāles, mīt pēdējais Lietuvas lielais Krīvu Krīvs, kurš ziedo/upurē pagānu dieviem. 

Galves ezers nevienu gadu neaizsalstot, kamēr nav paņēmis cilvēka dzīvību. Vai arī, ka ledus nenokūst, kamēr ezers nav dabūjis cilvēka upuri.

Šis ezers ir Lietuvas vēstures un vietējo iedzīvotāju sadzīves liecinieks. To, ka Galves ezers un citi ezeri slēpj vēl daudzus neatbildētus jautājumus un noslēpumus, liecina arī citi atradumi, kas iegūti arheoloģiskās izpētes laikā: laivā [ieplūdušā ūdens izsmelšanai] lietojams koka kauss, koka laužņa daļa, XV gs. krāsns podiņi, tīkla atsvariņi, māla podi ir tikai neliela daļa no ezerā iegūtajiem atradumiem.

Zemūdens arheologi meklējuši pāļus no tiltiem, kas veduši no tagadējās Karaīmu salas uz Pils salu un no pilsētas uz Karaīmu salu. Pāļi tika atrasti gan minētajās vietās, gan arī no Karaīmu salas uz Baznīciņas salu, uz kuras atradies muižnieku mauzolejs. Ja pētījumi būtu bijuši plašāki, gan būtu atrasts ne tas vien... Pašās XX gs. beigās veiktie zemūdens arheoloģijas pētījumi bija vieni no pirmajiem atjaunotajā neatkarīgajā Lietuvā. Pētījumus veica arheologs Zenons Baubonis kopā ar Toruņas Kopernika universitātes arheologiem. Visi atradumi nodoti Traķu Vēstures muzejam. Tie tika atrasti ap 50 cm biezās aļģu slānī, apauguši ar gliemežvākiem – labi saglabājušies, pat nebijis jāliek kopā no detaļām.

Raksti.
Galves ezerā pie Traķiem atrastās akmens galvas joprojām mulsina arheologus.

Saites.
Traķu ezerpils.

Administratīvais centrs - Pointapitra (Point a Pitre).

Aplūkojamie objekti.
      Gvadelupes lietusmežu valsts dabas parks. La Soufriere vulkāns, džungļiem klāti kalni, ūdenskritumu kaskādes un endēmiskas augu sugas šajā Karību Ēdenes dārzā.
      Kārbeta ūdenskritums. Carbet Falls. Augstākais ūdenskritums Karību salās, 235 m. To savās dienasgrāmatā aprakstījis Kristobals Kolons.
      La Soufriere. 1467 m augsts vulkāns, augstākais Mazo karību salu baseinā.
      Žaka Kusto Jūras rezervāts. Zemūdens iemītnieki un koraļļu dārzi.

Saites.
Karību jūra.

Saukta arī par Karību Garšvielu salu, pateicoties plašajām muskatrieksta, kanēļa, vaniļas, kakao un krustnagliņu plantācijām, kas aug auglīgā vulkāniskajā zemē.

Galvaspilsēta - Sentdžordža.

Tūristam! Antigvā un Barbudā, Barbadosā, Grenādā, Jamaikā un Sentlūsijā ir stingri likumi, kas aizliedz civiliedzīvotājiem valkāt apģērbu, kas ir līdzīgs militārajām uniformām. Tāda stila apģērbu nedrīkst ievest arī bagāžā. Tāpat arī aizliegts valkāt kamuflāžas mugursomas vai rokassomiņas. Šāds aizliegums pastāv valstīs, kuras ir piedzīvojušas iekšējos konfliktus ar nemiernieku grupējumiem vai teroristiem, un nevēlas, lai civiliedzīvotāji un tūristi tiktu nejauši uztverti par bruņotiem kaujiniekiem. 

Vēsture. Grenāda ieguva neatkarību no Lielbritānijas XX gs. 70.gados.
1983.gadā ASV veica intervenci Grenādā. Nošāva valsts prezidentu un izsēdijāja savus jūras kājniekus. 

Aplūkojame objekti.
      Doulgaldston. Garšvielu fabrika.
      Grandetangas Valsts dabas parks. Grand Etang. Ar tropu mežu ieskauto Grandetanga krātera ezeru un savvaļas pērtiķīšiem.
      Molienere Bay zemūdens skulptūru parks. Unikāla, nogrimusi statuju galerija, kura apaugusi ar koraļļu rifiem, starp kuriem spieto krāsainas zivis un citi zemūdens iemītnieki.

Saites.
Karību jūra. 

Vēsture. Cietumu kara bāzē iekārtoja pēc 2001.gada 11.septembra terora aktiem Ņujorkā, kad ASV izsludināja karu pret terorismu. 2001.gada 13.novembrī prezidents Dž.Bušs izdeva rīkojumu par "atsevišķu personu, kas nav ASV plsoņi, aizturēšanu, darbībām ar viņiem un tiesāšanu karā pret terorismu." Rīkojums pilnvaroja bez laika ierobežojuma turēt apcietinājumā ārvalstu pilsoņus un neļaut viņiem ar juridisku procesu apstrīdēt aizturēšanu.
2002.gada 11.janvārī Gvantanamas cietumā nogādāja pirmos 20 aizturētos, kuri sākotnēji  bija turēti Camp X Ray metāliskos būros - tie atradās ārā un tiem bija betona grīdas. Pārsvarā tie bija afgāņi, kurus turēja aizdomās par darbību Talebānā un Al Quedā. 2002.gada vasarā aizturētie tika pārvietoti uz pastāvīgu ieslodzījuma vietu - Camp Delta.
Toreizējais ASV aizsardzības ministrs Donalds Ramsfelds Gvantanamas pirmos ieslodzītos nodēvēja par "nelikumīgiem kaujiniekiem," uz kuriem "neattiecas Ženēvas konvenciju garantētās tiesības." ASV viceprezidents Diks Čeinijs teica, ka šie ieslodzītie ir "sliktākie no ļoti sliktajiem, ļoti bīstami un ir nodevušies miljonu amerikāņu nogalināšanai." Bijušie ieslodzītie un Amnesty International pārmeta ASV valdībai, ka ieslodzītie tiek mocīti un spīdzināti, turot viņus pilnīgā izolācijā, draudot viņus nogalināt un uzrīdīt tiem suņus, neļaujot gulēt, pakļaujot ilgstošam ekstrēmam karstumam, aukstumam un troksnim.
Kopš 2002.gada 11.janvāra te bijuši ieslodzīti 780 cilvēki - 48 vastu pilsoņi: 219 afgāņi,134 saudarābi, 115 jemenieši, 71 pakistānietis, 9 no Lielbritānijas, 8 no Krievijas, 7 no Francijas. Tikai pret 16 izvirzītas apsūdzības kriminālnoziegumos, notiesāti tikai 2.
Kopš 2002.gada 732 Gvantanamas ieslodzītie nosūtīti uz izcelsmes vai citām valstīm, kas piekritušas tos uzņemt īpaši vienojoties ar ASV. Visvairāk tie pārvesti uz Afganistānu, Saūda Arābiju un Pakistānu. Pa vienam arī uz Igauniju un Latviju. 9 miruši iesodzījuma laikā, 39 joprojām (2022.gada janvārī) atrodas ieslodzījumā.
Gvantanamas cietuma darbības laikā pie varas atradušies 4 ASV prezidenti - Džordžs V.Bušs, Baraks Obama, Donalds Tramps un nu arī Džozefs Baidens. Visi viņi solījušies cietumu slēgt,taču tas joprojām nav noticis. Tieši otrādi - 2022.gadā to paredzēts paplašināt, uzbūvējot jaunu tiesas zāli.

Gvantanamas cietums un Latvija. Vienu Gvantanamas ieslodzīto pēc īpašas vienošanās ar ASV uzņēmusi arī Latvija. Viņa identitāte mainīta, īstā biogrāfija tiek slēpta. Zināms vienīgi, ka viņš nacis no Uzbekijas.

Saites.
Kuba.

Goa (savienotā teritorija).

Vēsture. Pirmais te no eiropiešiem ieradās Vasko da Gama.

Indijas kūrortu karaliene ar plašām pludmalēm, eksotiskiem tirdziņiem, portugāļu cedltām muižām un cietokšņiem, lieliski saglabājušos vecpilsētu un skaistākajām koloniālā perodaq baznīcām visā Āzijā.

Aplūkojamie objekti.
      Dudhsagāra (Dudhsagar) ūdenskritums. 310 m augsts.
      Vasko da Gamas māja.
      Vasko pludmale. Te portugāļu jūrasbraucējs spēra savu kāju. 

Saites.
Indija.