Sadaļashttps://aliens.lv/kriptozo/sadalas/258-enciklopedija-zemes-un-juras/u2025-12-14T20:41:58+02:00aliens.lv[email protected]Joomla! - Open Source Content ManagementUguns ielejas dabas parks2024-11-17T13:35:22+02:002024-11-17T13:35:22+02:00https://aliens.lv/u-zemes-juras/20520-uguns-ielejas-dabas-parksRedaktors[email protected]<p style="text-align: justify;">
<em>Valley of Fire</em>.<br />
Dabas parks Nevadas pavalstī ASV.</p>
<p style="text-align: justify;">
<strong>Atrašanās vieta.</strong> Nevadas pavalsts, 3 stundu braucienā no Lasvegasas.</p>
<p style="text-align: justify;">
<img alt="" class="caption" src="https://aliens.lv/images/stories/atteli/enciklopedijas/Zemes un jūras/U/Uguns ielejas dabas parks/elephant-rock.jpg" style="width: 600px; height: 333px;" title="Zīloņa arka, Uguns ielejas dabas parks Nevadā" /></p>
<p style="text-align: justify;">
<strong>Ģeoloģija.</strong> Ieleja veidojusies pirms apmēram 150 miljoniem gadu smilšu kāpu pārietošanās rezultātā. Tāpēc parkā novērojams liels daudzums erodētu smilšakmens veidojumu - arku, stabu u.c. Te redzams, kādu lielu darbu spēj izdarīt vēja un smilšu erozija.<br />
Parkā ir arī pārakmeņojušies koki un arheoloģiski pieminekļi - dažādu laiku petroglifi.<br />
<br />
<strong>Aplūkojamie objekti.</strong><br />
<em>Krāsainie Varavīksnes kalni.<br />
Klinšu arkas. </em>Izveidojušās erozijas rezultātā.<br />
<em> Ziloņa arka.</em> <em>Elephant Rock</em>. Viena no dabas parka klinšu arkām, atrodas pie parka austreņu iebrauktuves. Zīloņa formā.<br />
<em>Klinšu stabi "Septiņas māsas."<br />
Uguns vilnis.</em> <em>Fire Wave</em>. Sirreāls dabas veidojums .</p>
<p style="text-align: justify;">
<strong>Saites.<br />
Uguns ielejas petroglifi.<br />
<a href="https://aliens.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=8727&catid=252" title="Nevada, ASV pavalsts">Nevadas pavalsts.</a><br />
<a href="https://aliens.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=8647&catid=242" title="Dabas parki">Dabas parki.</a></strong></p>
<p style="text-align: justify;">
<em>Valley of Fire</em>.<br />
Dabas parks Nevadas pavalstī ASV.</p>
<p style="text-align: justify;">
<strong>Atrašanās vieta.</strong> Nevadas pavalsts, 3 stundu braucienā no Lasvegasas.</p>
<p style="text-align: justify;">
<img alt="" class="caption" src="https://aliens.lv/images/stories/atteli/enciklopedijas/Zemes un jūras/U/Uguns ielejas dabas parks/elephant-rock.jpg" style="width: 600px; height: 333px;" title="Zīloņa arka, Uguns ielejas dabas parks Nevadā" /></p>
<p style="text-align: justify;">
<strong>Ģeoloģija.</strong> Ieleja veidojusies pirms apmēram 150 miljoniem gadu smilšu kāpu pārietošanās rezultātā. Tāpēc parkā novērojams liels daudzums erodētu smilšakmens veidojumu - arku, stabu u.c. Te redzams, kādu lielu darbu spēj izdarīt vēja un smilšu erozija.<br />
Parkā ir arī pārakmeņojušies koki un arheoloģiski pieminekļi - dažādu laiku petroglifi.<br />
<br />
<strong>Aplūkojamie objekti.</strong><br />
<em>Krāsainie Varavīksnes kalni.<br />
Klinšu arkas. </em>Izveidojušās erozijas rezultātā.<br />
<em> Ziloņa arka.</em> <em>Elephant Rock</em>. Viena no dabas parka klinšu arkām, atrodas pie parka austreņu iebrauktuves. Zīloņa formā.<br />
<em>Klinšu stabi "Septiņas māsas."<br />
Uguns vilnis.</em> <em>Fire Wave</em>. Sirreāls dabas veidojums .</p>
<p style="text-align: justify;">
<strong>Saites.<br />
Uguns ielejas petroglifi.<br />
<a href="https://aliens.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=8727&catid=252" title="Nevada, ASV pavalsts">Nevadas pavalsts.</a><br />
<a href="https://aliens.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=8647&catid=242" title="Dabas parki">Dabas parki.</a></strong></p>
Umbrija2024-10-26T07:49:27+03:002024-10-26T07:49:27+03:00https://aliens.lv/u-zemes-juras/20427-umbrijaRedaktors[email protected]<p style="text-align: justify;">
Vēsturisks novads Itālijā.</p>
<p style="text-align: justify;">
Vienīgais Itālijas reģions, kuram nav pieeja jūrai un robežas ar ārvalstīm. Te ir melnās trifeles, augstākā labuma aitas siers, vītināts šķiņķis un brīnišķīgas desiņas. Te atrodas arī slavens romiešu laika akvedukts Spoletas pilsētiņā, kas darbojas vēl šodien. Umbrijas desiņas romiešiem garšojušas tik labi, ka Umbrijas miesnieka amats Itālijā ieguvis īpašu statusu. Trevī pilsētiņu dēvē par olīveļļas galvaspilsētu.</p>
<p style="text-align: justify;">
<strong>Vēsture.</strong> Pāvesta Mārtiņš I cēlies no Tudertumas pilsētas Umbrijā.</p>
<p style="text-align: justify;">
<em> Cascata delle Marmore.</em> Augstākais mākslīgais ūdenskritums Eiropā.<br />
<em>Monti Sibilini Nacionālais parks.<br />
Montepulciano.</em> Mūri, noslēpumaini pazemes labirinti.<br />
<em>Norča.</em> Umbrijas mazpilsēta.</p>
<p style="text-align: justify;">
<strong>Saites.<br />
<a href="https://aliens.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=8027&catid=247" title="Itālija">Itālija.</a></strong></p>
<p style="text-align: justify;">
Vēsturisks novads Itālijā.</p>
<p style="text-align: justify;">
Vienīgais Itālijas reģions, kuram nav pieeja jūrai un robežas ar ārvalstīm. Te ir melnās trifeles, augstākā labuma aitas siers, vītināts šķiņķis un brīnišķīgas desiņas. Te atrodas arī slavens romiešu laika akvedukts Spoletas pilsētiņā, kas darbojas vēl šodien. Umbrijas desiņas romiešiem garšojušas tik labi, ka Umbrijas miesnieka amats Itālijā ieguvis īpašu statusu. Trevī pilsētiņu dēvē par olīveļļas galvaspilsētu.</p>
<p style="text-align: justify;">
<strong>Vēsture.</strong> Pāvesta Mārtiņš I cēlies no Tudertumas pilsētas Umbrijā.</p>
<p style="text-align: justify;">
<em> Cascata delle Marmore.</em> Augstākais mākslīgais ūdenskritums Eiropā.<br />
<em>Monti Sibilini Nacionālais parks.<br />
Montepulciano.</em> Mūri, noslēpumaini pazemes labirinti.<br />
<em>Norča.</em> Umbrijas mazpilsēta.</p>
<p style="text-align: justify;">
<strong>Saites.<br />
<a href="https://aliens.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=8027&catid=247" title="Itālija">Itālija.</a></strong></p>
Upsala2024-03-21T10:30:41+02:002024-03-21T10:30:41+02:00https://aliens.lv/u-zemes-juras/19148-upsalaRedaktors[email protected]<p style="text-align: justify;">
<span style="text-align: justify;">Ceturtā lielākā Zviedrijas pilsēta Fīrisonas upes krastos izaugusi uz vairākiem pakalniem. </span></p>
<p style="text-align: justify;">
<span style="text-align: justify;"><strong>Vēsture.</strong> Vecā Upsala bija vikungu laiku Zviedrijas galvaspilsēta. III gs. tā </span>bija nozīmīgs reliģiskais, ekonomiskais un politiskais centrs, tās apkārtnē atrodami daudzi arheoloģiskie pieminekļi. <br />
<span style="text-align: justify;"> Šeit dzīvojuši un darbojušies Gustavs Vāsa, Kārlis Linnejs un Zenta Mauriņa, kas kā mācī</span>bspēks strādāja Upsalas universitātē.</p>
<p style="text-align: justify;">
<strong>Aplūkojamie objekti.</strong><br style="text-align: justify;" />
<em style="text-align: justify;"> Upsalas universitāte. </em><span style="text-align: justify;">Dibināta 1477.gadā.</span><br />
<br style="text-align: justify;" />
<em style="text-align: justify;"> Universitātes bibliotēka.</em><span style="text-align: justify;"> </span><em style="text-align: justify;">Carolina Rediviva</em><span style="text-align: justify;">, XIX gs. pirmajā pusē būvēta māja. krājumā esot 5 miljoni grāmatu, un plauktu kopgarums ir 4 km. Slavenākā bibliotēkas grāmata ir tā saucamā "Sudraba bībele" no VI gs., atzīmēta </span><em style="text-align: justify;">UNESCO</em><span style="text-align: justify;">.</span><br />
<br style="text-align: justify;" />
<em style="text-align: justify;"> Universitātes muzejs.</em><span style="text-align: justify;"> Atrodas ēkā </span><em style="text-align: justify;">Gustavianum</em><span style="text-align: justify;">, tā nosaukta karaļa </span><a href="https://aliens.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=6310&catid=212&Itemid=745" style="text-align: justify;" title="Gustavs II Ādolfs (1611.-1632.g.)"><strong>Gustava II Ādolfa</strong></a><span style="text-align: justify;"> vārdā, jo viņš ap 1620.gadu universitātei dāvināja vairākas ēkas.</span><br />
<br style="text-align: justify;" />
<em style="text-align: justify;"> Universitātes botāniskais dārzs.</em><span style="text-align: justify;"> Ieguldījumu tā veidošanā XVIII gs. devis zviedru botāniķis </span><strong style="text-align: justify;">Kārlis Linnejs</strong><span style="text-align: justify;">. Ir iespaidīga oranžērija.</span><br />
<br style="text-align: justify;" />
<em style="text-align: justify;"> Upsalas pils.</em><span style="text-align: justify;"> Kalna galā. Tagad tajā ierīkots Upsalas Mākslas muzejs.</span><br style="text-align: justify;" />
<em style="text-align: justify;"> Doma baznīca. </em><span style="text-align: justify;">Upsalas katedrāle?</span><br style="text-align: justify;" />
<a href="https://aliens.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=13212&catid=227" title="Vecā Upsala"><strong><em style="text-align: justify;"> Vecā Upsala.</em></strong></a><span style="text-align: justify;"> Vikingu apbedījumu uzkalniņi.</span><br style="text-align: justify;" />
<em style="text-align: justify;"> Skoklosteras pils.<br />
Gripsholmas pils.</em><span style="text-align: justify;"> Karaliskā.</span></p>
<p style="text-align: justify;">
<strong>Saites.<br />
<a href="https://aliens.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=13212&catid=227" title="Vecā Upsala">Vecā Upsala.</a><br />
<a href="https://aliens.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=8407&catid=260" title="Zviedrija">Zviedrija.</a></strong><br />
</p>
<p style="text-align: justify;">
<span style="text-align: justify;">Ceturtā lielākā Zviedrijas pilsēta Fīrisonas upes krastos izaugusi uz vairākiem pakalniem. </span></p>
<p style="text-align: justify;">
<span style="text-align: justify;"><strong>Vēsture.</strong> Vecā Upsala bija vikungu laiku Zviedrijas galvaspilsēta. III gs. tā </span>bija nozīmīgs reliģiskais, ekonomiskais un politiskais centrs, tās apkārtnē atrodami daudzi arheoloģiskie pieminekļi. <br />
<span style="text-align: justify;"> Šeit dzīvojuši un darbojušies Gustavs Vāsa, Kārlis Linnejs un Zenta Mauriņa, kas kā mācī</span>bspēks strādāja Upsalas universitātē.</p>
<p style="text-align: justify;">
<strong>Aplūkojamie objekti.</strong><br style="text-align: justify;" />
<em style="text-align: justify;"> Upsalas universitāte. </em><span style="text-align: justify;">Dibināta 1477.gadā.</span><br />
<br style="text-align: justify;" />
<em style="text-align: justify;"> Universitātes bibliotēka.</em><span style="text-align: justify;"> </span><em style="text-align: justify;">Carolina Rediviva</em><span style="text-align: justify;">, XIX gs. pirmajā pusē būvēta māja. krājumā esot 5 miljoni grāmatu, un plauktu kopgarums ir 4 km. Slavenākā bibliotēkas grāmata ir tā saucamā "Sudraba bībele" no VI gs., atzīmēta </span><em style="text-align: justify;">UNESCO</em><span style="text-align: justify;">.</span><br />
<br style="text-align: justify;" />
<em style="text-align: justify;"> Universitātes muzejs.</em><span style="text-align: justify;"> Atrodas ēkā </span><em style="text-align: justify;">Gustavianum</em><span style="text-align: justify;">, tā nosaukta karaļa </span><a href="https://aliens.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=6310&catid=212&Itemid=745" style="text-align: justify;" title="Gustavs II Ādolfs (1611.-1632.g.)"><strong>Gustava II Ādolfa</strong></a><span style="text-align: justify;"> vārdā, jo viņš ap 1620.gadu universitātei dāvināja vairākas ēkas.</span><br />
<br style="text-align: justify;" />
<em style="text-align: justify;"> Universitātes botāniskais dārzs.</em><span style="text-align: justify;"> Ieguldījumu tā veidošanā XVIII gs. devis zviedru botāniķis </span><strong style="text-align: justify;">Kārlis Linnejs</strong><span style="text-align: justify;">. Ir iespaidīga oranžērija.</span><br />
<br style="text-align: justify;" />
<em style="text-align: justify;"> Upsalas pils.</em><span style="text-align: justify;"> Kalna galā. Tagad tajā ierīkots Upsalas Mākslas muzejs.</span><br style="text-align: justify;" />
<em style="text-align: justify;"> Doma baznīca. </em><span style="text-align: justify;">Upsalas katedrāle?</span><br style="text-align: justify;" />
<a href="https://aliens.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=13212&catid=227" title="Vecā Upsala"><strong><em style="text-align: justify;"> Vecā Upsala.</em></strong></a><span style="text-align: justify;"> Vikingu apbedījumu uzkalniņi.</span><br style="text-align: justify;" />
<em style="text-align: justify;"> Skoklosteras pils.<br />
Gripsholmas pils.</em><span style="text-align: justify;"> Karaliskā.</span></p>
<p style="text-align: justify;">
<strong>Saites.<br />
<a href="https://aliens.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=13212&catid=227" title="Vecā Upsala">Vecā Upsala.</a><br />
<a href="https://aliens.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=8407&catid=260" title="Zviedrija">Zviedrija.</a></strong><br />
</p>
Ulanude2024-02-03T12:40:15+02:002024-02-03T12:40:15+02:00https://aliens.lv/u-zemes-juras/18921-ulanudeRedaktors[email protected]<p style="text-align: justify;">
"Sarkanā upe," bijusī Verhņeudinska.<br />
Burjatijas galvaspilsēta.</p>
<p style="text-align: justify;">
<strong>Vēsture.</strong> Padomju laikā Ulanudē tika izvērsta sabiedriskas nozīmes ēku celtniecība - Padomju nams (1931.g., arhitekts A.Ols), Ministru padomes nams (1968.g., arhitekti A.Vampilovs, A.Galjatudinovs). Reizēm laikmetīgās arhitektūras formas papildināja nacionālo ornamentu dekors - piemēram, Burjatijas Akadēmiskās operas un baleta teātrī (1952.g., arhitekts A.Fjodorovs).</p>
<p style="text-align: justify;">
<strong>Aplūkojamie objekti.</strong><br />
No XIX gs. 1.puses šeit saglabājies klasicisma piemineklis - Tirdzniecības nams.</p>
<p style="text-align: justify;">
<strong>Saites.<br />
<a href="https://aliens.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=10635&catid=240" title="Burjatija">Burjatija.</a></strong></p>
<p style="text-align: justify;">
"Sarkanā upe," bijusī Verhņeudinska.<br />
Burjatijas galvaspilsēta.</p>
<p style="text-align: justify;">
<strong>Vēsture.</strong> Padomju laikā Ulanudē tika izvērsta sabiedriskas nozīmes ēku celtniecība - Padomju nams (1931.g., arhitekts A.Ols), Ministru padomes nams (1968.g., arhitekti A.Vampilovs, A.Galjatudinovs). Reizēm laikmetīgās arhitektūras formas papildināja nacionālo ornamentu dekors - piemēram, Burjatijas Akadēmiskās operas un baleta teātrī (1952.g., arhitekts A.Fjodorovs).</p>
<p style="text-align: justify;">
<strong>Aplūkojamie objekti.</strong><br />
No XIX gs. 1.puses šeit saglabājies klasicisma piemineklis - Tirdzniecības nams.</p>
<p style="text-align: justify;">
<strong>Saites.<br />
<a href="https://aliens.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=10635&catid=240" title="Burjatija">Burjatija.</a></strong></p>
Užgoroda2021-02-04T12:55:48+02:002021-02-04T12:55:48+02:00https://aliens.lv/u-zemes-juras/14755-uzgorodaRedaktors[email protected]<p style="text-align: justify;">
Pilsēta Ukrainas pašos rieteņos.</p>
<p style="text-align: justify;">
<strong>Iedzīvotāji.</strong> 80% ukraiņi, ungāri, daudz čigānu.</p>
<p style="text-align: justify;">
<strong>Vēsture.</strong> Vairāk kā 1000 gadu sena.<br />
Daudzus gadsimtus ar nosaukumu Ungvāra tā atradusies Ungārijas valstī.<br />
1944.gadā krievpadomju karaspēks okupēja toreizējo Čehoslovākiju un atdalīja no tās Karpatu Krievzemi ar Užgorodu, pārvēršot to par Aizkarpatu apgabalu Ukrainas PSR sastāvā.</p>
<p style="text-align: justify;">
<strong>Aplūkojamie objekti. </strong>Sakuras ir Užgorodas vizītkarte.<br />
<em>Vecpilsēta.<br />
Pils.<br />
Katedrāle.<br />
Klosteris. </em>Tā priekšā uzcelts piemineklis represētajai garīdzniecībai.</p>
<p style="text-align: justify;">
<strong>Saites.<br />
<a href="https://aliens.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=8243&catid=258" title="Ukraina">Ukraina.</a></strong></p>
<p style="text-align: justify;">
Pilsēta Ukrainas pašos rieteņos.</p>
<p style="text-align: justify;">
<strong>Iedzīvotāji.</strong> 80% ukraiņi, ungāri, daudz čigānu.</p>
<p style="text-align: justify;">
<strong>Vēsture.</strong> Vairāk kā 1000 gadu sena.<br />
Daudzus gadsimtus ar nosaukumu Ungvāra tā atradusies Ungārijas valstī.<br />
1944.gadā krievpadomju karaspēks okupēja toreizējo Čehoslovākiju un atdalīja no tās Karpatu Krievzemi ar Užgorodu, pārvēršot to par Aizkarpatu apgabalu Ukrainas PSR sastāvā.</p>
<p style="text-align: justify;">
<strong>Aplūkojamie objekti. </strong>Sakuras ir Užgorodas vizītkarte.<br />
<em>Vecpilsēta.<br />
Pils.<br />
Katedrāle.<br />
Klosteris. </em>Tā priekšā uzcelts piemineklis represētajai garīdzniecībai.</p>
<p style="text-align: justify;">
<strong>Saites.<br />
<a href="https://aliens.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=8243&catid=258" title="Ukraina">Ukraina.</a></strong></p>
Utarakanda, pavalsts Indijā2019-05-19T09:06:51+03:002019-05-19T09:06:51+03:00https://aliens.lv/u-zemes-juras/13014-utarkhandas-pavalstsRedaktors[email protected]<p style="text-align: justify;">
<em>Uttarakhand</em>.<br />
Pavalsts Indijas Himalajos.</p>
<p style="text-align: justify;">
<strong>Aplūkojamie objekti.</strong><br />
<a href="https://aliens.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=13013&catid=255" title="Rophunda ezers"><em><strong>Rophunda ezers.</strong></em></a> Saukts arī par "Skeletu ezeru."<br />
<em>Rišikeša.</em> Pasaules jogas galvaspilsēta Himalaju priekškalnēs.<br />
<em>Haridvāra.</em> Svētā pilsēta, kur savu pēdas nospiedumu atstājis Višnu. </p>
<p style="text-align: justify;">
<strong>Saites.<br />
<a href="https://aliens.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=3710&catid=247" title="Indija">Indija.</a></strong><br />
</p>
<p style="text-align: justify;">
<em>Uttarakhand</em>.<br />
Pavalsts Indijas Himalajos.</p>
<p style="text-align: justify;">
<strong>Aplūkojamie objekti.</strong><br />
<a href="https://aliens.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=13013&catid=255" title="Rophunda ezers"><em><strong>Rophunda ezers.</strong></em></a> Saukts arī par "Skeletu ezeru."<br />
<em>Rišikeša.</em> Pasaules jogas galvaspilsēta Himalaju priekškalnēs.<br />
<em>Haridvāra.</em> Svētā pilsēta, kur savu pēdas nospiedumu atstājis Višnu. </p>
<p style="text-align: justify;">
<strong>Saites.<br />
<a href="https://aliens.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=3710&catid=247" title="Indija">Indija.</a></strong><br />
</p>
Uļjanovas apgabals2019-04-14T06:46:55+03:002019-04-14T06:46:55+03:00https://aliens.lv/u-zemes-juras/12832-uljanovas-apgabalsRedaktors[email protected]<p style="text-align: justify;">
<em>Ульяновская область</em>.</p>
<p style="text-align: justify;">
Administratīvais centrs - <strong>Uļjanova</strong> (<em>Симбирск</em>, <em>Ульяновск</em>).</p>
<p style="text-align: justify;">
<strong>Vēsture.</strong> <br />
<strong>Stepana Razina sacelšanās laikā (1670.g.).</strong> 1670.gada septembra sākumā S.Razina vadītais zemnieku un kazaku karaspēks pienāca pie Simbirskas, tomēr uzreiz nepaspēja ieņemt pilsētu, jo valdības karaspēka vienība kņaza Jurija Barjatinska (<em>Юрий Барятинский</em>) vadībā aizšķērsoja ceļu uz pilsētu raziniešiem. Sadursmē neviena no pusēm neguva pārsvaru. Barjatinskis atkāpās, lai salūkotu papildspēkus, bet raziniešu vienības ieņēma Simbirskas priekšpilsētas un nespēja ieņemt pilsētas cietoksni. Mēneša cietoksnis tika sturmēts 4 reizes, taču visas - neveiksmīgi. Barjatinskis ar militāriem līdzekļiem un veiksmīgi pielietotu viltību oktobrī piespieda Razinu bēgt no Simbirskas, atstājot savu armiju sakaušanai.<br />
<strong>Krievijas Pilsoņu kara laikā (1918.-1922.g.).</strong><br />
<strong>Muravjova dumpis.</strong> No Kazaņas dumpīgais Sarkanās armijas komandieris M.Muravjovs pa Volgu devās uz Simbirsku (šodien Uļjanovska). Viņam bija 2 pulki, kuru uzticība nebija apšaubāma. Visa viņa darbība izskatījās pēc avantūras un nebija skaidrs, uz ko viņš cerēja. Arī tālākais liecināja, ka M.Muravjovs rīkojās ārkārtīgi neapdomīgi. Simbirskā viņš pavēlēja arestēt vairākus augsti stāvošus Sarkanās armijas komandierus, starp kuriem atradās arī M.Tuhačevskis. 11.jūlijā M.Muravjovs ieradās guberņas Padomes izpildkomtejas sēdē, kurā piedāvāja varu nodot viņam. Viņš par neiedomājās, ka apspriedes ēku bija ielenkuši latviešu strēlnieki un čekisti. Tie mēģināja M.Muravjovu arestēt, tas sāka atšaudīties un tika nogalināts. Oficiālajā paziņojumā lielinieki paziņoja, ka M.Muravjovs nošāvies.<br />
Ar "baltčehu" palīdzību Samārā dibinātā pretlielinieku valdība Komučs 1918.gada vasarā izplatīja savu varu pār virkni Pievolgas pilsētu un guberņu - daļu Saratovas, Simbirskas, Kazaņas un Ufas guberņām. 1918.gada 21.jūlijā Simbirsku Komuča saformētā karadraudze ieņēma pati saviem spēkiem bez čehu palīdzības, pirms tam veicot 150 km garu pārgājienu.</p>
<p style="text-align: justify;">
<strong>Aplūkojamie objekti.<br />
<em>Uļjanova.</em></strong> Apgabala administratīvais centrs.<br />
<em>V.Ļeņina memoriālais komplekss.</em> 1970.g. Autors - <a href="https://aliens.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=19713&catid=208" title="Cereteli, Zurabs (dz.1934.g)"><strong>Z.Cereteli</strong></a> par to saņēmis PSRS Valsts prēmiju 1971.g.<br />
<em>Uļjanovas hipodroms.</em> (<em>Ульяновский ипподром</em>) NLO parādīšanās vieta.<br />
<em>Sengeleja.</em> (<em>Сенгелей</em>) AP vieta. Var piesisties Vadātājs.<br />
<em>Ungoras plikums.</em> (<em>Унгорская плешь</em>, <em>Ульяновский вывал</em>) AP vieta. </p>
<p style="text-align: justify;">
<strong>Saites.<br />
<a href="https://aliens.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=8145&catid=249" title="Krievija">Krievija.</a></strong></p>
<p style="text-align: justify;">
<em>Ульяновская область</em>.</p>
<p style="text-align: justify;">
Administratīvais centrs - <strong>Uļjanova</strong> (<em>Симбирск</em>, <em>Ульяновск</em>).</p>
<p style="text-align: justify;">
<strong>Vēsture.</strong> <br />
<strong>Stepana Razina sacelšanās laikā (1670.g.).</strong> 1670.gada septembra sākumā S.Razina vadītais zemnieku un kazaku karaspēks pienāca pie Simbirskas, tomēr uzreiz nepaspēja ieņemt pilsētu, jo valdības karaspēka vienība kņaza Jurija Barjatinska (<em>Юрий Барятинский</em>) vadībā aizšķērsoja ceļu uz pilsētu raziniešiem. Sadursmē neviena no pusēm neguva pārsvaru. Barjatinskis atkāpās, lai salūkotu papildspēkus, bet raziniešu vienības ieņēma Simbirskas priekšpilsētas un nespēja ieņemt pilsētas cietoksni. Mēneša cietoksnis tika sturmēts 4 reizes, taču visas - neveiksmīgi. Barjatinskis ar militāriem līdzekļiem un veiksmīgi pielietotu viltību oktobrī piespieda Razinu bēgt no Simbirskas, atstājot savu armiju sakaušanai.<br />
<strong>Krievijas Pilsoņu kara laikā (1918.-1922.g.).</strong><br />
<strong>Muravjova dumpis.</strong> No Kazaņas dumpīgais Sarkanās armijas komandieris M.Muravjovs pa Volgu devās uz Simbirsku (šodien Uļjanovska). Viņam bija 2 pulki, kuru uzticība nebija apšaubāma. Visa viņa darbība izskatījās pēc avantūras un nebija skaidrs, uz ko viņš cerēja. Arī tālākais liecināja, ka M.Muravjovs rīkojās ārkārtīgi neapdomīgi. Simbirskā viņš pavēlēja arestēt vairākus augsti stāvošus Sarkanās armijas komandierus, starp kuriem atradās arī M.Tuhačevskis. 11.jūlijā M.Muravjovs ieradās guberņas Padomes izpildkomtejas sēdē, kurā piedāvāja varu nodot viņam. Viņš par neiedomājās, ka apspriedes ēku bija ielenkuši latviešu strēlnieki un čekisti. Tie mēģināja M.Muravjovu arestēt, tas sāka atšaudīties un tika nogalināts. Oficiālajā paziņojumā lielinieki paziņoja, ka M.Muravjovs nošāvies.<br />
Ar "baltčehu" palīdzību Samārā dibinātā pretlielinieku valdība Komučs 1918.gada vasarā izplatīja savu varu pār virkni Pievolgas pilsētu un guberņu - daļu Saratovas, Simbirskas, Kazaņas un Ufas guberņām. 1918.gada 21.jūlijā Simbirsku Komuča saformētā karadraudze ieņēma pati saviem spēkiem bez čehu palīdzības, pirms tam veicot 150 km garu pārgājienu.</p>
<p style="text-align: justify;">
<strong>Aplūkojamie objekti.<br />
<em>Uļjanova.</em></strong> Apgabala administratīvais centrs.<br />
<em>V.Ļeņina memoriālais komplekss.</em> 1970.g. Autors - <a href="https://aliens.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=19713&catid=208" title="Cereteli, Zurabs (dz.1934.g)"><strong>Z.Cereteli</strong></a> par to saņēmis PSRS Valsts prēmiju 1971.g.<br />
<em>Uļjanovas hipodroms.</em> (<em>Ульяновский ипподром</em>) NLO parādīšanās vieta.<br />
<em>Sengeleja.</em> (<em>Сенгелей</em>) AP vieta. Var piesisties Vadātājs.<br />
<em>Ungoras plikums.</em> (<em>Унгорская плешь</em>, <em>Ульяновский вывал</em>) AP vieta. </p>
<p style="text-align: justify;">
<strong>Saites.<br />
<a href="https://aliens.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=8145&catid=249" title="Krievija">Krievija.</a></strong></p>
Udmurtija2019-03-24T21:10:26+02:002019-03-24T21:10:26+02:00https://aliens.lv/u-zemes-juras/12744-udmurtijaRedaktors[email protected]<p style="text-align: justify;">
<em>Удмуртия</em>.<br />
<br />
<strong>Iedzīvotāji.</strong> <a href="https://aliens.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=14435&catid=226" title="Udmurti"><strong>Udmurti</strong></a> (<26%).</p>
<p style="text-align: justify;">
<strong>Aplūkojamie objekti.</strong><br />
<em> Baltais pleķis.</em> (<em>Белое Пятно</em>)</p>
<p style="text-align: justify;">
<strong>Saites.<br />
<a href="https://aliens.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=14435&catid=226" title="Udmurti">Udmurti.</a></strong></p>
<p style="text-align: justify;">
<em>Удмуртия</em>.<br />
<br />
<strong>Iedzīvotāji.</strong> <a href="https://aliens.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=14435&catid=226" title="Udmurti"><strong>Udmurti</strong></a> (<26%).</p>
<p style="text-align: justify;">
<strong>Aplūkojamie objekti.</strong><br />
<em> Baltais pleķis.</em> (<em>Белое Пятно</em>)</p>
<p style="text-align: justify;">
<strong>Saites.<br />
<a href="https://aliens.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=14435&catid=226" title="Udmurti">Udmurti.</a></strong></p>
Uzbekijas piramīdas2018-11-14T22:13:14+02:002018-11-14T22:13:14+02:00https://aliens.lv/u-zemes-juras/12413-uzbekijas-piramidasRedaktors[email protected]<p style="text-align: justify;">
Senas piramidālas būves 12-15 m augstumā, kas esot atrodamas kalnu aizās <a href="https://aliens.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=8337&catid=258" title="Uzbekija"><strong>Uzbekijas</strong></a> dienvidos Kaškadarinas un Samarkandas rajonos.</p>
<p style="text-align: justify;">
Zinātnieki uzskata, ka senie pieminekļi uzcelti ne mazāk kā pirms 2700 gadiem. Šāda informācija parādījusies 2003.gadā, un kopš tā laika nav dzirdēti vairs nekādi jaunumi šai sakarā. <a href="https://aliens.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=10636&catid=195" title="Mazais Zaļais"><strong>Mazais Zaļais</strong></a> domā, ka fufelis.</p>
<p style="text-align: justify;">
<strong>Saites.<br />
<a href="https://aliens.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=3738&catid=221" title="Piramīdu formas būves">Piramīdu formas būves.</a><br />
<a href="https://aliens.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=8337&catid=258" title="Uzbekija">Uzbekija.</a></strong></p>
<p style="text-align: justify;">
Senas piramidālas būves 12-15 m augstumā, kas esot atrodamas kalnu aizās <a href="https://aliens.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=8337&catid=258" title="Uzbekija"><strong>Uzbekijas</strong></a> dienvidos Kaškadarinas un Samarkandas rajonos.</p>
<p style="text-align: justify;">
Zinātnieki uzskata, ka senie pieminekļi uzcelti ne mazāk kā pirms 2700 gadiem. Šāda informācija parādījusies 2003.gadā, un kopš tā laika nav dzirdēti vairs nekādi jaunumi šai sakarā. <a href="https://aliens.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=10636&catid=195" title="Mazais Zaļais"><strong>Mazais Zaļais</strong></a> domā, ka fufelis.</p>
<p style="text-align: justify;">
<strong>Saites.<br />
<a href="https://aliens.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=3738&catid=221" title="Piramīdu formas būves">Piramīdu formas būves.</a><br />
<a href="https://aliens.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=8337&catid=258" title="Uzbekija">Uzbekija.</a></strong></p>
Ustjurts, Ustjurta plakankalne2018-11-13T17:03:06+02:002018-11-13T17:03:06+02:00https://aliens.lv/u-zemes-juras/12411-ustjurts-ustjurta-plakankalneRedaktors[email protected]<p style="text-align: justify;">
Plato Kazahijā un Karakalpakijā starp Arāla jūru (tagad izžuvušo) un Amudarjas deltu austreņos, Mangišlakas pussalu un Karabogazkola līci rieteņos - viens no vismazāk pētītajiem rajoniem uz Zemes šodien.</p>
<p style="text-align: justify;">
Platība - ap 200 000 kvkm.<br />
Augstums vjl. 180-340 m.</p>
<p style="text-align: justify;">
<strong>Vēsture.</strong> Zinātnieki šeit uzgājuši 60 neolīta laika apmetnes, kā arī skitu un mongoļu kultūru pēdas.</p>
<p style="text-align: justify;">
<strong>Ģeoloģija.</strong> Malās Ustjurts beidzas ar stāvu krauju - <a href="https://aliens.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=21247&catid=241" title="Činks"><strong>činku</strong></a>, relatīvais augstums 60-190 m. Parasti par činku sauc Ustjurta plato kraujas. Kaļķakmeņi, merģeļi, māli, ģipšakmeņi.<br />
Reljefs lēzeni viļņots, pazeminās ziemeļu virzienā. Ieplakās sāļezeri, solončaki, šori (Barsakelmesa šors). Smilšu masīvi, takiri, karsta-sufozijas reljefa formas. <br />
Naftas un dabasgāzes atradnes.</p>
<p style="text-align: justify;">
<strong>Klimats.</strong> Krasi kontinentāls. <br />
Nokrišņi - ap 100 mm/gadā.<br />
Pustuksneša brūnās un pelēkās tuksneša augsnes.<br />
Vērmeles, sālszāles.<br />
Ganību lopkopība.</p>
<p style="text-align: justify;">
ZA daļu šķērso dzelzceļš Kungrada-Beineva, gāzes vads Buhāra-Centrālais ekonomiskais rajons.<br />
Plakankalnē atrodas <strong>Ustjurtas plakankalnes rezervāts</strong>.</p>
<p style="text-align: justify;">
Ustjurtas līdzenumā esot arī daudz <a href="https://aliens.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=12410&catid=202" title="Ustjurta anomālijas"><strong>anomālo zonu</strong></a> - te bieži vērojami NLO un citas anomālās parādības. </p>
<p style="text-align: justify;">
<strong>Saites.<br />
<a href="https://aliens.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=12410&catid=202" title="Ustjurta anomālijas">Ustjurta anomālijas.</a><br />
<a href="https://aliens.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=9796&catid=226" title="Ustjurta bultas">Ustjurta bultas.</a><br />
Mangišlakas province.</strong></p>
<p style="text-align: justify;">
Plato Kazahijā un Karakalpakijā starp Arāla jūru (tagad izžuvušo) un Amudarjas deltu austreņos, Mangišlakas pussalu un Karabogazkola līci rieteņos - viens no vismazāk pētītajiem rajoniem uz Zemes šodien.</p>
<p style="text-align: justify;">
Platība - ap 200 000 kvkm.<br />
Augstums vjl. 180-340 m.</p>
<p style="text-align: justify;">
<strong>Vēsture.</strong> Zinātnieki šeit uzgājuši 60 neolīta laika apmetnes, kā arī skitu un mongoļu kultūru pēdas.</p>
<p style="text-align: justify;">
<strong>Ģeoloģija.</strong> Malās Ustjurts beidzas ar stāvu krauju - <a href="https://aliens.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=21247&catid=241" title="Činks"><strong>činku</strong></a>, relatīvais augstums 60-190 m. Parasti par činku sauc Ustjurta plato kraujas. Kaļķakmeņi, merģeļi, māli, ģipšakmeņi.<br />
Reljefs lēzeni viļņots, pazeminās ziemeļu virzienā. Ieplakās sāļezeri, solončaki, šori (Barsakelmesa šors). Smilšu masīvi, takiri, karsta-sufozijas reljefa formas. <br />
Naftas un dabasgāzes atradnes.</p>
<p style="text-align: justify;">
<strong>Klimats.</strong> Krasi kontinentāls. <br />
Nokrišņi - ap 100 mm/gadā.<br />
Pustuksneša brūnās un pelēkās tuksneša augsnes.<br />
Vērmeles, sālszāles.<br />
Ganību lopkopība.</p>
<p style="text-align: justify;">
ZA daļu šķērso dzelzceļš Kungrada-Beineva, gāzes vads Buhāra-Centrālais ekonomiskais rajons.<br />
Plakankalnē atrodas <strong>Ustjurtas plakankalnes rezervāts</strong>.</p>
<p style="text-align: justify;">
Ustjurtas līdzenumā esot arī daudz <a href="https://aliens.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=12410&catid=202" title="Ustjurta anomālijas"><strong>anomālo zonu</strong></a> - te bieži vērojami NLO un citas anomālās parādības. </p>
<p style="text-align: justify;">
<strong>Saites.<br />
<a href="https://aliens.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=12410&catid=202" title="Ustjurta anomālijas">Ustjurta anomālijas.</a><br />
<a href="https://aliens.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=9796&catid=226" title="Ustjurta bultas">Ustjurta bultas.</a><br />
Mangišlakas province.</strong></p>