Sadaļas https://aliens.lv/kriptozo/sadalas/260-enciklopedija-zemes-un-juras/z 2025-12-14T20:41:17+02:00 aliens.lv [email protected] Joomla! - Open Source Content Management Zālamana jūra 2025-10-09T06:15:55+03:00 2025-10-09T06:15:55+03:00 https://aliens.lv/z-zemes-juras/21893-zalamana-jura Redaktors [email protected] <p style="text-align: justify;"> 1791.-1793.gados franču jūrasbraucēja <a href="https://aliens.lv/index.php?option=com_content&amp;view=article&amp;id=21878&amp;catid=209" title="Dantrkasto, Raimonds Žozefs de Brinī (1739.-1793.g.)"><strong>R.Ž. de B.Dantrkasto</strong></a> vadītā ekspedīcija Ž.F.Laperūza meklē&scaron;anai atklāja Kermadeka, Trobriāna, Dantrkasta salas Zālamana jūrā.</p> <p style="text-align: justify;"> 1791.-1793.gados franču jūrasbraucēja <a href="https://aliens.lv/index.php?option=com_content&amp;view=article&amp;id=21878&amp;catid=209" title="Dantrkasto, Raimonds Žozefs de Brinī (1739.-1793.g.)"><strong>R.Ž. de B.Dantrkasto</strong></a> vadītā ekspedīcija Ž.F.Laperūza meklē&scaron;anai atklāja Kermadeka, Trobriāna, Dantrkasta salas Zālamana jūrā.</p> Ziemeļu sala, Jaunzēlandes 2024-04-03T09:31:58+03:00 2024-04-03T09:31:58+03:00 https://aliens.lv/z-zemes-juras/19239-ziemelu-sala-jaunzelandes Redaktors [email protected] <p style="text-align: justify;"> Viena no divām lielākajām Jaunzēlandes salām.<br /> <br /> <strong>Aplūkojamie objekti.</strong><br /> <em>Reinga zemesrags.</em> Salas (kādas?) vistālākais ziemeļu punkts. Ar nelielu bāciņu kraujas malā. &Scaron;eit Klusais okeāns satiekas ar Tasmāna jūru. Pēc maoru ticējuma zemesrags (vai &scaron;is?) estot vieta, no kuras miru&scaron;o gari dodas uz savām senču mājām Havaiku (Hawaiki).<br /> <br /> <em>Kauri koku audzes.</em> Tūksto&scaron;gadīgie koki ir jaunzēlandie&scaron;u lepnums. Vislielākais kauri koks Jaunzēlandē un viens no lielākajiem kokiem pasaulē atrodas Vaipoua meža džungļos - 51 m augsts, 1500 gadu vecs. Maori to nodēvēju&scaron;i par &quot;Meža dievu&quot; (Tane Mahuta).</p> <p style="text-align: justify;"> <em>Matamata.</em> Te apskatāmas &quot;gredzenu pavēlnieku&quot; filme&scaron;anai radīto Hobitonu ar hobitu mājokļiem u.c. mākslīgajiem brīnumiem.</p> <p style="text-align: justify;"> <em>Zelta raktuves.</em> Nezinām, kur tās ir.<br /> <em>Manukau Bar.</em> &quot;Velna vieta.&quot; Kaut kas ar cilvēku pazu&scaron;anu.<br /> <em>Vaitomo alu komplekss.</em> Krā&scaron;ņi stalaktītu veidojumi un mirgojo&scaron;u slieku plejāde.</p> <p style="text-align: justify;"> <em>Paparoa Valsts dabas parks.</em> Ar kaļķakmens klin&scaron;u roboto piekrasti. Ainavisks brauciens līdz Pankūku klintīm,saulriets okeāna krastā.</p> <p style="text-align: justify;"> <em>Rietumzemes Valsts dabas parks.</em> Ar ledāju mēlēm Franča Jozefa un Foksa ledājiem.<br /> <em>Aspiringas Valsts dabas parks.</em> Ko&scaron;i zili kalnu ezeri.<br /> <em>Arovtauna.</em> Sena zeltraču pilsētiņa.</p> <p style="text-align: justify;"> <em>Kvīnstauna.</em> Remarkables kalnu grēdas ieskauta. Pasaules aktīvās atpūtas galvaspilsēta, vārti uz gleznaino Fjordu Valsts dabas parku - Doubtfula fjords, majestātisks.</p> <p style="text-align: justify;"> <em>Salas līcis. Bay of Island</em>. Vistālāk uz ziemeļiem eso&scaron;ais Jaunzēlandes eģions.<br /> <em>Kerikeri.</em> &Scaron;ai pilsētā ir vecākās Jaunzēlandes mājas.<br /> <em>Kavitas (Kawiti) jāņtārpņu alas.<br /> Haruru ūdenskritums.</em></p> <p style="text-align: justify;"> <strong>Saites.<br /> <a href="https://aliens.lv/index.php?option=com_content&amp;view=article&amp;id=3924&amp;catid=248" title="Jaunzēlande">Jaunzēlande.</a></strong></p> <p style="text-align: justify;"> Viena no divām lielākajām Jaunzēlandes salām.<br /> <br /> <strong>Aplūkojamie objekti.</strong><br /> <em>Reinga zemesrags.</em> Salas (kādas?) vistālākais ziemeļu punkts. Ar nelielu bāciņu kraujas malā. &Scaron;eit Klusais okeāns satiekas ar Tasmāna jūru. Pēc maoru ticējuma zemesrags (vai &scaron;is?) estot vieta, no kuras miru&scaron;o gari dodas uz savām senču mājām Havaiku (Hawaiki).<br /> <br /> <em>Kauri koku audzes.</em> Tūksto&scaron;gadīgie koki ir jaunzēlandie&scaron;u lepnums. Vislielākais kauri koks Jaunzēlandē un viens no lielākajiem kokiem pasaulē atrodas Vaipoua meža džungļos - 51 m augsts, 1500 gadu vecs. Maori to nodēvēju&scaron;i par &quot;Meža dievu&quot; (Tane Mahuta).</p> <p style="text-align: justify;"> <em>Matamata.</em> Te apskatāmas &quot;gredzenu pavēlnieku&quot; filme&scaron;anai radīto Hobitonu ar hobitu mājokļiem u.c. mākslīgajiem brīnumiem.</p> <p style="text-align: justify;"> <em>Zelta raktuves.</em> Nezinām, kur tās ir.<br /> <em>Manukau Bar.</em> &quot;Velna vieta.&quot; Kaut kas ar cilvēku pazu&scaron;anu.<br /> <em>Vaitomo alu komplekss.</em> Krā&scaron;ņi stalaktītu veidojumi un mirgojo&scaron;u slieku plejāde.</p> <p style="text-align: justify;"> <em>Paparoa Valsts dabas parks.</em> Ar kaļķakmens klin&scaron;u roboto piekrasti. Ainavisks brauciens līdz Pankūku klintīm,saulriets okeāna krastā.</p> <p style="text-align: justify;"> <em>Rietumzemes Valsts dabas parks.</em> Ar ledāju mēlēm Franča Jozefa un Foksa ledājiem.<br /> <em>Aspiringas Valsts dabas parks.</em> Ko&scaron;i zili kalnu ezeri.<br /> <em>Arovtauna.</em> Sena zeltraču pilsētiņa.</p> <p style="text-align: justify;"> <em>Kvīnstauna.</em> Remarkables kalnu grēdas ieskauta. Pasaules aktīvās atpūtas galvaspilsēta, vārti uz gleznaino Fjordu Valsts dabas parku - Doubtfula fjords, majestātisks.</p> <p style="text-align: justify;"> <em>Salas līcis. Bay of Island</em>. Vistālāk uz ziemeļiem eso&scaron;ais Jaunzēlandes eģions.<br /> <em>Kerikeri.</em> &Scaron;ai pilsētā ir vecākās Jaunzēlandes mājas.<br /> <em>Kavitas (Kawiti) jāņtārpņu alas.<br /> Haruru ūdenskritums.</em></p> <p style="text-align: justify;"> <strong>Saites.<br /> <a href="https://aliens.lv/index.php?option=com_content&amp;view=article&amp;id=3924&amp;catid=248" title="Jaunzēlande">Jaunzēlande.</a></strong></p> Ziemeļreinas-Vestfālenes federālā zeme 2022-09-01T16:05:50+03:00 2022-09-01T16:05:50+03:00 https://aliens.lv/z-zemes-juras/16846-ziemelreinas-vestfalenes-federala-zeme Redaktors [email protected] <p style="text-align: justify;"> Viena no Vācijas federālajām zemēm.<br /> <br /> <strong>Aplūkojamie objekti.<br /> <a href="https://aliens.lv/index.php?option=com_content&amp;view=article&amp;id=16845&amp;catid=240" title="Bonna">Bonna.</a></strong>&nbsp;<br /> <br /> <em>Hitlerjūgenda apmācību nometne &quot;Fogelzang.&quot;</em> 1936.gadā uz Vācijas un Beļģijas robežas uzbūvētā nometne &quot;<em>Fogelzang</em>&quot; bija paredzēta jaunās nacistu paaudzes līderu apmācī&scaron;anai. &Scaron;is ir milzīgs komplekss ar sarežģītu arhitektūru un skulpturālajiem elementiem, kas pa&scaron;laik atrodas sabrukuma stāvoklī. Daudzus gadu desmitus pamestais objekts 2006.gadā nonāca Vācijas valdības īpa&scaron;umā un kop&scaron; tā laika ir atvērts apmeklētājiem. Komplekss aizņem 50 tūksto&scaron;u kvadrātmetru teritoriju Aifela Nacionālajā parkā Ziemeļreinas-Vestfāles federālajā zemē. Pa&scaron;laik valdība ir saskārusies ar sarežģītu problēmu, ko darīt ar &scaron;o būvi, jo tā ir nacistiskās ideoloģijas piemineklis.<br /> <br /> <strong>Bīlefelde.</strong> <em>Bielefeld</em>. Pilsēta Teitoburgas meža ziemeļos. Pirmo reizi minēta 1015.gadā, pilsēta kop&scaron; 1214.gada. Arhitektūras pieminekļi: &Scaron;parenbergas pils (XIII gs., tagad muzejs), Nikolaja un Marijas baznīcas (abas XIV gs., gotika), Krivelu nams (XVI gs.).<br /> <br /> <strong>Bohuma.</strong> <em>Bochum</em>. Pilsēta Rūrā, dibināta XIII gs. 430 100 iedz. (1978.g., kopā ar 1975.g. pievienoto Vaten&scaron;eidi). Smagā rūpniecība, metalurģija. Kosmosa ZPI, Rūras universitāte (1965.g.), Kalnrūpniecības un ģeoloģijas muzejs, mākslas galerija.&nbsp;</p> <p style="text-align: justify;"> <strong>Botropa.</strong> <em>Bottrop</em>. Osta Reinas-Hernes kanāla krastā. 115 700 iedz. (1977.g.). Pirmoreiz avotos minēta 1092.g.</p> <p style="text-align: justify;"> <strong>Esene.</strong> <em>Essen</em>. Atrodas starp Rūras upi un Reinas-Hernes kanālu. 650 200 iedz. (1980.g.). Rūras akmeņogļu baseina ieguves centrs, ogļu ieguve kop&scaron; 1317.gada. Arī liels metālapstrādes un rūpniecības centrs. Te atrodas koncerns &quot;<em>Krupp</em>&quot; (dibināts 1810.g.). Botāniskais dārzs. Dibināta 846.g. (<em>Astnid</em>). Arhitektūras pieminekļi: Sv.Marijas, Kosma un Damiāna doms (X gs., gotika), Sv.Jāņa (1472.g.) un Sv.Ģertrūdes baznīca (XV gs.). XIX un XX gs. celtnes: Krupa ciemats (1892.g.), birža (1925.g., arhitekts E.Kerners), Tehnikas nams (1927.g.), melanhtona baznīca (1929.g.) un Aug&scaron;āmcel&scaron;anās baznīca (1936.g., abām arhitekts O.Bartnings).</p> <p style="text-align: justify;"> <strong>Saites.<br /> <a href="https://aliens.lv/index.php?option=com_content&amp;view=article&amp;id=7881&amp;catid=259" title="Vācija">Vācija.</a></strong></p> <p style="text-align: justify;"> Viena no Vācijas federālajām zemēm.<br /> <br /> <strong>Aplūkojamie objekti.<br /> <a href="https://aliens.lv/index.php?option=com_content&amp;view=article&amp;id=16845&amp;catid=240" title="Bonna">Bonna.</a></strong>&nbsp;<br /> <br /> <em>Hitlerjūgenda apmācību nometne &quot;Fogelzang.&quot;</em> 1936.gadā uz Vācijas un Beļģijas robežas uzbūvētā nometne &quot;<em>Fogelzang</em>&quot; bija paredzēta jaunās nacistu paaudzes līderu apmācī&scaron;anai. &Scaron;is ir milzīgs komplekss ar sarežģītu arhitektūru un skulpturālajiem elementiem, kas pa&scaron;laik atrodas sabrukuma stāvoklī. Daudzus gadu desmitus pamestais objekts 2006.gadā nonāca Vācijas valdības īpa&scaron;umā un kop&scaron; tā laika ir atvērts apmeklētājiem. Komplekss aizņem 50 tūksto&scaron;u kvadrātmetru teritoriju Aifela Nacionālajā parkā Ziemeļreinas-Vestfāles federālajā zemē. Pa&scaron;laik valdība ir saskārusies ar sarežģītu problēmu, ko darīt ar &scaron;o būvi, jo tā ir nacistiskās ideoloģijas piemineklis.<br /> <br /> <strong>Bīlefelde.</strong> <em>Bielefeld</em>. Pilsēta Teitoburgas meža ziemeļos. Pirmo reizi minēta 1015.gadā, pilsēta kop&scaron; 1214.gada. Arhitektūras pieminekļi: &Scaron;parenbergas pils (XIII gs., tagad muzejs), Nikolaja un Marijas baznīcas (abas XIV gs., gotika), Krivelu nams (XVI gs.).<br /> <br /> <strong>Bohuma.</strong> <em>Bochum</em>. Pilsēta Rūrā, dibināta XIII gs. 430 100 iedz. (1978.g., kopā ar 1975.g. pievienoto Vaten&scaron;eidi). Smagā rūpniecība, metalurģija. Kosmosa ZPI, Rūras universitāte (1965.g.), Kalnrūpniecības un ģeoloģijas muzejs, mākslas galerija.&nbsp;</p> <p style="text-align: justify;"> <strong>Botropa.</strong> <em>Bottrop</em>. Osta Reinas-Hernes kanāla krastā. 115 700 iedz. (1977.g.). Pirmoreiz avotos minēta 1092.g.</p> <p style="text-align: justify;"> <strong>Esene.</strong> <em>Essen</em>. Atrodas starp Rūras upi un Reinas-Hernes kanālu. 650 200 iedz. (1980.g.). Rūras akmeņogļu baseina ieguves centrs, ogļu ieguve kop&scaron; 1317.gada. Arī liels metālapstrādes un rūpniecības centrs. Te atrodas koncerns &quot;<em>Krupp</em>&quot; (dibināts 1810.g.). Botāniskais dārzs. Dibināta 846.g. (<em>Astnid</em>). Arhitektūras pieminekļi: Sv.Marijas, Kosma un Damiāna doms (X gs., gotika), Sv.Jāņa (1472.g.) un Sv.Ģertrūdes baznīca (XV gs.). XIX un XX gs. celtnes: Krupa ciemats (1892.g.), birža (1925.g., arhitekts E.Kerners), Tehnikas nams (1927.g.), melanhtona baznīca (1929.g.) un Aug&scaron;āmcel&scaron;anās baznīca (1936.g., abām arhitekts O.Bartnings).</p> <p style="text-align: justify;"> <strong>Saites.<br /> <a href="https://aliens.lv/index.php?option=com_content&amp;view=article&amp;id=7881&amp;catid=259" title="Vācija">Vācija.</a></strong></p> Ziemeļeiropa 2022-08-01T20:51:44+03:00 2022-08-01T20:51:44+03:00 https://aliens.lv/z-zemes-juras/16661-ziemeleiropa Redaktors [email protected] <p style="text-align: justify;"> <strong>Ziemeļeiropas upes.</strong> Krāčainas, tek caur ezeriem, vienmēr ūdenīgas, pali no ledus un sniega ku&scaron;anas ūdeņiem ieilgst līdz vasaras vidum. Pludinā&scaron;ana; lieli enerģētiski resursi.<br /> Viduseiropas un Rietumeiropas galvenajām upēm - Reinai, Elbai, Odrai, Vislai, Sēnai, Luārai, Ebro, pārsvarā lietusūdeņu pieplūde ar maksimumu pavasarī (Odras tips).&nbsp;</p> <p style="text-align: justify;"> <strong>Saites.<br /> <a href="https://aliens.lv/index.php?option=com_content&amp;view=article&amp;id=9265&amp;catid=243" title="Eiropa, pasaules daļa">Eiropa.</a></strong></p> <p style="text-align: justify;"> <strong>Ziemeļeiropas upes.</strong> Krāčainas, tek caur ezeriem, vienmēr ūdenīgas, pali no ledus un sniega ku&scaron;anas ūdeņiem ieilgst līdz vasaras vidum. Pludinā&scaron;ana; lieli enerģētiski resursi.<br /> Viduseiropas un Rietumeiropas galvenajām upēm - Reinai, Elbai, Odrai, Vislai, Sēnai, Luārai, Ebro, pārsvarā lietusūdeņu pieplūde ar maksimumu pavasarī (Odras tips).&nbsp;</p> <p style="text-align: justify;"> <strong>Saites.<br /> <a href="https://aliens.lv/index.php?option=com_content&amp;view=article&amp;id=9265&amp;catid=243" title="Eiropa, pasaules daļa">Eiropa.</a></strong></p> Zanzibāras līcis 2022-04-30T06:11:58+03:00 2022-04-30T06:11:58+03:00 https://aliens.lv/z-zemes-juras/16255-zanzibaras-licis Redaktors [email protected] <p style="text-align: justify;"> Zanzibāras līcis.</p> <p style="text-align: justify;"> Zanzibāras līcis.</p> Zaļais rags 2022-02-15T22:07:52+02:00 2022-02-15T22:07:52+02:00 https://aliens.lv/z-zemes-juras/16057-zalais-rags Redaktors [email protected] <p style="text-align: justify;"> Pamazām feniķie&scaron;i apguva un izpētīja Āfrikas rieteņu piekrasti - Kartāgas feniķie&scaron;i V gs.pmē. pa Āfrikas Atlantijas okeāna piekrasti nonāca līdz Zaļajam ragam.</p> <p style="text-align: justify;"> Pamazām feniķie&scaron;i apguva un izpētīja Āfrikas rieteņu piekrasti - Kartāgas feniķie&scaron;i V gs.pmē. pa Āfrikas Atlantijas okeāna piekrasti nonāca līdz Zaļajam ragam.</p> Ziemeļu teritorijas, apgabals Austrālijā 2022-02-02T07:34:30+02:00 2022-02-02T07:34:30+02:00 https://aliens.lv/z-zemes-juras/16017-ziemelu-teritorijas-apgabals-australija Redaktors [email protected] <p style="text-align: justify;"> Apgabals ziemeļu un centrālajā Austrālijā.</p> <p style="text-align: justify;"> Administratīvais centrs - <strong>Dārvina</strong>.</p> <p style="text-align: justify;"> <strong>Aplūkojamie objekti.</strong><br /> &nbsp; &nbsp; &nbsp; <em>Dārvina.</em> Ziemeļu teritoriju administratīvais centrs.<br /> &nbsp; &nbsp; &nbsp; <a href="https://aliens.lv/index.php?option=com_content&amp;view=article&amp;id=5591&amp;catid=226" title="Uluru"><em><strong>Uluru. </strong></em></a>Sarkana klints Austrālijas centrā, aborigēnu svētvieta.<br /> <em> &nbsp; &nbsp; &nbsp; Olgas kalns. Kata Tjuta</em>.<br /> &nbsp; &nbsp; &nbsp; <a href="https://aliens.lv/index.php?option=com_content&amp;view=article&amp;id=10219&amp;catid=239" title="Alisspringsa"><em><strong>Alisspringsa.</strong></em></a></p> <p style="text-align: justify;"> <strong>Vēsture.</strong> Aborigēni Ziemeļu teritorijās ieradu&scaron;ies pirms apmēram 40 000 gadu. Anandu cilts vēl joprojām dzīvo Alisspringsas apkaimē.<br /> Baltie cilvēki &scaron;ai apvidū pirmo reizi ieradās tikai 1860.gadu sākumā, kad skotu ceļotājs <a href="https://aliens.lv/index.php?option=com_content&amp;view=article&amp;id=18953&amp;catid=223" title="Stjuarts, Dž.M. (~1860.~1862.g.)"><strong>Dž.M.Stjuarts</strong></a> kopā ar vēl 2 ceļabiedriem pirmo reizi Austrālijas vēsturē mēģināja &scaron;ķērsot &scaron;o vismazāko kontinentu virzienā no dienvidiem uz ziemeļiem. Savā pirmajā mēģinājumā viņam izdevās tikt tikai līdz Makdonala kalnu grēdai, kļūstot par piro eiropieti &scaron;ai apvidū. Vēlāk viņ&scaron; mēģināja &scaron;ķērsot Austrāliju vēl divas reizes un veiksmīgi tas izdevās ar ekspedīciju, kas sākās 1861.gada 23.oktobrī un beidzās 1862.gada 24.jūlijā.<br /> 1872.gadā, pateicoties Dž.M.Stjuarta ekspedīcijās iegūtajiem datiem, tika pabeigta tādas telegrāfa līnijas izbūve, kas savienoja Adelaidu ar Dārvinu.<a href="https://aliens.lv/index.php?option=com_content&amp;view=article&amp;id=10219&amp;catid=239" title="Alisspringsa"><br /> <em><strong> &nbsp;</strong></em></a>&nbsp; &nbsp; &nbsp;<br /> <em>Paingapas karabāze.</em> (<em>Pine Gap</em>) Atrodas 18 km uz DR no Alispringsas. Uzbūvēta Aukstā kara gados. Bāzi pārvalda austrālie&scaron;i kopā ar amerikāņiem. Gaisa telpa virs tās 5,5 km augstumā ir ierobežota. Bāzes funkcija nav zināma, ir dažādas baumas - radioeletroniskā izlūko&scaron;ana, pavadoņu sakari u.tml. 2017.gadā notika vislielākā bāzes papla&scaron;inā&scaron;ana. Bāzē strādā ap 800 darbinieku no Austrālijas un ASV.<br /> Ne reizi vien Paingapas karabāze apspēlēta popkultūrā - &quot;<em>Netflix</em>&quot; par to uzņēmis veselu seriālu &quot;<em>Pine Gap</em>.&quot;</p> <p style="text-align: justify;"> <em>Kakadu Valsts dabas parks.</em></p> <p style="text-align: justify;"> <strong><em>Stjuarta ceļ&scaron;.</em></strong>&nbsp;<em>Stuart Highway</em>. Ceļ&scaron; nosaukts par godu Austrālijas vidienes pētniekam <a href="https://aliens.lv/index.php?option=com_content&amp;view=article&amp;id=18953&amp;catid=223" title="Stjuarts, Džons Makdovels (~1860.~1862.g.)"><strong>Dž.M.Stjuartam</strong></a>. Lielākais attālums starp benzīntankiem ir 253 km. Stjuarta ceļ&scaron;&nbsp;ir galvenā Austrālijas &scaron;oseja. Tas iet no Dārvinas, Ziemeļu teritorijā, caur Tenantkrīku un Alisspringsu, līdz Portaugustai Dienvidaustrālijā; attālums 2720 km. Tās ziemeļu un dienvidu ekstremitātes ir Austrālijas 1.&scaron;osejas segmenti.</p> <p style="text-align: justify;"> <em>Karaļu kanjons. Kings Canyon</em>. Atra&scaron;anās vieta. Apmēram 300 km no Uluru, Vatarkas valsts parkā.<br /> Apraksts. Kanjonā var izvēlēties 2 vai 5 km pārgājienu pa ieleju ar stāvām smil&scaron;akmeņa sienām. Ir vietējā naktsmītne un restorāna cenas esot pārspīlētas.</p> <p style="text-align: justify;"> <strong>Saites.<br /> <a href="https://aliens.lv/index.php?option=com_content&amp;view=article&amp;id=5590&amp;catid=239" title="Austrālija, valsts">Austrālijas valsts.</a></strong></p> <p style="text-align: justify;"> Apgabals ziemeļu un centrālajā Austrālijā.</p> <p style="text-align: justify;"> Administratīvais centrs - <strong>Dārvina</strong>.</p> <p style="text-align: justify;"> <strong>Aplūkojamie objekti.</strong><br /> &nbsp; &nbsp; &nbsp; <em>Dārvina.</em> Ziemeļu teritoriju administratīvais centrs.<br /> &nbsp; &nbsp; &nbsp; <a href="https://aliens.lv/index.php?option=com_content&amp;view=article&amp;id=5591&amp;catid=226" title="Uluru"><em><strong>Uluru. </strong></em></a>Sarkana klints Austrālijas centrā, aborigēnu svētvieta.<br /> <em> &nbsp; &nbsp; &nbsp; Olgas kalns. Kata Tjuta</em>.<br /> &nbsp; &nbsp; &nbsp; <a href="https://aliens.lv/index.php?option=com_content&amp;view=article&amp;id=10219&amp;catid=239" title="Alisspringsa"><em><strong>Alisspringsa.</strong></em></a></p> <p style="text-align: justify;"> <strong>Vēsture.</strong> Aborigēni Ziemeļu teritorijās ieradu&scaron;ies pirms apmēram 40 000 gadu. Anandu cilts vēl joprojām dzīvo Alisspringsas apkaimē.<br /> Baltie cilvēki &scaron;ai apvidū pirmo reizi ieradās tikai 1860.gadu sākumā, kad skotu ceļotājs <a href="https://aliens.lv/index.php?option=com_content&amp;view=article&amp;id=18953&amp;catid=223" title="Stjuarts, Dž.M. (~1860.~1862.g.)"><strong>Dž.M.Stjuarts</strong></a> kopā ar vēl 2 ceļabiedriem pirmo reizi Austrālijas vēsturē mēģināja &scaron;ķērsot &scaron;o vismazāko kontinentu virzienā no dienvidiem uz ziemeļiem. Savā pirmajā mēģinājumā viņam izdevās tikt tikai līdz Makdonala kalnu grēdai, kļūstot par piro eiropieti &scaron;ai apvidū. Vēlāk viņ&scaron; mēģināja &scaron;ķērsot Austrāliju vēl divas reizes un veiksmīgi tas izdevās ar ekspedīciju, kas sākās 1861.gada 23.oktobrī un beidzās 1862.gada 24.jūlijā.<br /> 1872.gadā, pateicoties Dž.M.Stjuarta ekspedīcijās iegūtajiem datiem, tika pabeigta tādas telegrāfa līnijas izbūve, kas savienoja Adelaidu ar Dārvinu.<a href="https://aliens.lv/index.php?option=com_content&amp;view=article&amp;id=10219&amp;catid=239" title="Alisspringsa"><br /> <em><strong> &nbsp;</strong></em></a>&nbsp; &nbsp; &nbsp;<br /> <em>Paingapas karabāze.</em> (<em>Pine Gap</em>) Atrodas 18 km uz DR no Alispringsas. Uzbūvēta Aukstā kara gados. Bāzi pārvalda austrālie&scaron;i kopā ar amerikāņiem. Gaisa telpa virs tās 5,5 km augstumā ir ierobežota. Bāzes funkcija nav zināma, ir dažādas baumas - radioeletroniskā izlūko&scaron;ana, pavadoņu sakari u.tml. 2017.gadā notika vislielākā bāzes papla&scaron;inā&scaron;ana. Bāzē strādā ap 800 darbinieku no Austrālijas un ASV.<br /> Ne reizi vien Paingapas karabāze apspēlēta popkultūrā - &quot;<em>Netflix</em>&quot; par to uzņēmis veselu seriālu &quot;<em>Pine Gap</em>.&quot;</p> <p style="text-align: justify;"> <em>Kakadu Valsts dabas parks.</em></p> <p style="text-align: justify;"> <strong><em>Stjuarta ceļ&scaron;.</em></strong>&nbsp;<em>Stuart Highway</em>. Ceļ&scaron; nosaukts par godu Austrālijas vidienes pētniekam <a href="https://aliens.lv/index.php?option=com_content&amp;view=article&amp;id=18953&amp;catid=223" title="Stjuarts, Džons Makdovels (~1860.~1862.g.)"><strong>Dž.M.Stjuartam</strong></a>. Lielākais attālums starp benzīntankiem ir 253 km. Stjuarta ceļ&scaron;&nbsp;ir galvenā Austrālijas &scaron;oseja. Tas iet no Dārvinas, Ziemeļu teritorijā, caur Tenantkrīku un Alisspringsu, līdz Portaugustai Dienvidaustrālijā; attālums 2720 km. Tās ziemeļu un dienvidu ekstremitātes ir Austrālijas 1.&scaron;osejas segmenti.</p> <p style="text-align: justify;"> <em>Karaļu kanjons. Kings Canyon</em>. Atra&scaron;anās vieta. Apmēram 300 km no Uluru, Vatarkas valsts parkā.<br /> Apraksts. Kanjonā var izvēlēties 2 vai 5 km pārgājienu pa ieleju ar stāvām smil&scaron;akmeņa sienām. Ir vietējā naktsmītne un restorāna cenas esot pārspīlētas.</p> <p style="text-align: justify;"> <strong>Saites.<br /> <a href="https://aliens.lv/index.php?option=com_content&amp;view=article&amp;id=5590&amp;catid=239" title="Austrālija, valsts">Austrālijas valsts.</a></strong></p> Zambeze, Zambezes upe 2021-11-13T17:50:19+02:00 2021-11-13T17:50:19+02:00 https://aliens.lv/z-zemes-juras/15688-zambeze-zambezes-upe Redaktors [email protected] <p style="text-align: justify;"> Upe Āfrikā.</p> <p style="text-align: justify;"> <strong>Vēsture.</strong> XVI gs. jau galvenajos vilcienos tika noskaidrots Āfrikas apveids - portugāļi atklāja Zambezes lejteci.<br /> D.Livingstons iezīmēja Zambezas upi kartē un 1855.gadā atklāja tās lielo ūdenskritumu, ko nosauca par Viktorijas ūdenskritumu.</p> <p style="text-align: justify;"> <strong>Saites.<br /> <a href="https://aliens.lv/index.php?option=com_content&amp;view=article&amp;id=5519&amp;catid=259" title="Viktorijas ūdenskritums">Viktorijas ūdenskritums.</a><br /> <a href="https://aliens.lv/index.php?option=com_content&amp;view=article&amp;id=9225&amp;catid=239" title="Āfrika">Āfrika.</a></strong></p> <p style="text-align: justify;"> Upe Āfrikā.</p> <p style="text-align: justify;"> <strong>Vēsture.</strong> XVI gs. jau galvenajos vilcienos tika noskaidrots Āfrikas apveids - portugāļi atklāja Zambezes lejteci.<br /> D.Livingstons iezīmēja Zambezas upi kartē un 1855.gadā atklāja tās lielo ūdenskritumu, ko nosauca par Viktorijas ūdenskritumu.</p> <p style="text-align: justify;"> <strong>Saites.<br /> <a href="https://aliens.lv/index.php?option=com_content&amp;view=article&amp;id=5519&amp;catid=259" title="Viktorijas ūdenskritums">Viktorijas ūdenskritums.</a><br /> <a href="https://aliens.lv/index.php?option=com_content&amp;view=article&amp;id=9225&amp;catid=239" title="Āfrika">Āfrika.</a></strong></p> Zilupe 2021-05-25T12:01:06+03:00 2021-05-25T12:01:06+03:00 https://aliens.lv/z-zemes-juras/15072-zilupe Redaktors [email protected] <p style="text-align: justify;"> Pilsēta Latvijas austreņos.</p> <p style="text-align: justify;"> Pilsēta Latvijas austreņos.</p> Zemgale 2021-05-10T21:11:39+03:00 2021-05-10T21:11:39+03:00 https://aliens.lv/z-zemes-juras/15024-zemgale Redaktors [email protected] <p style="text-align: justify;"> Vēsturisks novads Latvijas dienvidos.</p> <p style="text-align: justify;"> Vēsturisks novads Latvijas dienvidos.</p>