Matamata. Te apskatāmas "gredzenu pavēlnieku" filmešanai radīto Hobitonu ar hobitu mājokļiem u.c. mākslīgajiem brīnumiem.
Zelta raktuves. Nezinām, kur tās ir.
Manukau Bar. "Velna vieta." Kaut kas ar cilvēku pazušanu.
Vaitomo alu komplekss. Krāšņi stalaktītu veidojumi un mirgojošu slieku plejāde.
Paparoa Valsts dabas parks. Ar kaļķakmens klinšu roboto piekrasti. Ainavisks brauciens līdz Pankūku klintīm,saulriets okeāna krastā.
Rietumzemes Valsts dabas parks. Ar ledāju mēlēm Franča Jozefa un Foksa ledājiem.
Aspiringas Valsts dabas parks. Koši zili kalnu ezeri.
Arovtauna. Sena zeltraču pilsētiņa.
Kvīnstauna. Remarkables kalnu grēdas ieskauta. Pasaules aktīvās atpūtas galvaspilsēta, vārti uz gleznaino Fjordu Valsts dabas parku - Doubtfula fjords, majestātisks.
Salas līcis. Bay of Island. Vistālāk uz ziemeļiem esošais Jaunzēlandes eģions.
Kerikeri. Šai pilsētā ir vecākās Jaunzēlandes mājas.
Kavitas (Kawiti) jāņtārpņu alas.
Haruru ūdenskritums.
Saites.
Jaunzēlande.
Botropa. Bottrop. Osta Reinas-Hernes kanāla krastā. 115 700 iedz. (1977.g.). Pirmoreiz avotos minēta 1092.g.
Esene. Essen. Atrodas starp Rūras upi un Reinas-Hernes kanālu. 650 200 iedz. (1980.g.). Rūras akmeņogļu baseina ieguves centrs, ogļu ieguve kopš 1317.gada. Arī liels metālapstrādes un rūpniecības centrs. Te atrodas koncerns "Krupp" (dibināts 1810.g.). Botāniskais dārzs. Dibināta 846.g. (Astnid). Arhitektūras pieminekļi: Sv.Marijas, Kosma un Damiāna doms (X gs., gotika), Sv.Jāņa (1472.g.) un Sv.Ģertrūdes baznīca (XV gs.). XIX un XX gs. celtnes: Krupa ciemats (1892.g.), birža (1925.g., arhitekts E.Kerners), Tehnikas nams (1927.g.), melanhtona baznīca (1929.g.) un Augšāmcelšanās baznīca (1936.g., abām arhitekts O.Bartnings).
Saites.
Vācija.
Saites.
Eiropa.
Administratīvais centrs - Dārvina.
Aplūkojamie objekti.
Dārvina. Ziemeļu teritoriju administratīvais centrs.
Uluru. Sarkana klints Austrālijas centrā, aborigēnu svētvieta.
Olgas kalns. Kata Tjuta.
Alisspringsa.
Vēsture. Aborigēni Ziemeļu teritorijās ieradušies pirms apmēram 40 000 gadu. Anandu cilts vēl joprojām dzīvo Alisspringsas apkaimē.
Baltie cilvēki šai apvidū pirmo reizi ieradās tikai 1860.gadu sākumā, kad skotu ceļotājs Dž.M.Stjuarts kopā ar vēl 2 ceļabiedriem pirmo reizi Austrālijas vēsturē mēģināja šķērsot šo vismazāko kontinentu virzienā no dienvidiem uz ziemeļiem. Savā pirmajā mēģinājumā viņam izdevās tikt tikai līdz Makdonala kalnu grēdai, kļūstot par piro eiropieti šai apvidū. Vēlāk viņš mēģināja šķērsot Austrāliju vēl divas reizes un veiksmīgi tas izdevās ar ekspedīciju, kas sākās 1861.gada 23.oktobrī un beidzās 1862.gada 24.jūlijā.
1872.gadā, pateicoties Dž.M.Stjuarta ekspedīcijās iegūtajiem datiem, tika pabeigta tādas telegrāfa līnijas izbūve, kas savienoja Adelaidu ar Dārvinu.
Paingapas karabāze. (Pine Gap) Atrodas 18 km uz DR no Alispringsas. Uzbūvēta Aukstā kara gados. Bāzi pārvalda austrālieši kopā ar amerikāņiem. Gaisa telpa virs tās 5,5 km augstumā ir ierobežota. Bāzes funkcija nav zināma, ir dažādas baumas - radioeletroniskā izlūkošana, pavadoņu sakari u.tml. 2017.gadā notika vislielākā bāzes paplašināšana. Bāzē strādā ap 800 darbinieku no Austrālijas un ASV.
Ne reizi vien Paingapas karabāze apspēlēta popkultūrā - "Netflix" par to uzņēmis veselu seriālu "Pine Gap."
Kakadu Valsts dabas parks.
Stjuarta ceļš. Stuart Highway. Ceļš nosaukts par godu Austrālijas vidienes pētniekam Dž.M.Stjuartam. Lielākais attālums starp benzīntankiem ir 253 km. Stjuarta ceļš ir galvenā Austrālijas šoseja. Tas iet no Dārvinas, Ziemeļu teritorijā, caur Tenantkrīku un Alisspringsu, līdz Portaugustai Dienvidaustrālijā; attālums 2720 km. Tās ziemeļu un dienvidu ekstremitātes ir Austrālijas 1.šosejas segmenti.
Karaļu kanjons. Kings Canyon. Atrašanās vieta. Apmēram 300 km no Uluru, Vatarkas valsts parkā.
Apraksts. Kanjonā var izvēlēties 2 vai 5 km pārgājienu pa ieleju ar stāvām smilšakmeņa sienām. Ir vietējā naktsmītne un restorāna cenas esot pārspīlētas.
Saites.
Austrālijas valsts.
Vēsture. XVI gs. jau galvenajos vilcienos tika noskaidrots Āfrikas apveids - portugāļi atklāja Zambezes lejteci.
D.Livingstons iezīmēja Zambezas upi kartē un 1855.gadā atklāja tās lielo ūdenskritumu, ko nosauca par Viktorijas ūdenskritumu.
Saites.
Viktorijas ūdenskritums.
Āfrika.