Pie Ēģiptes piramīdām atklātās kapenes liecina: celtnieki bija brīvi ļaudis

Netālu no Gīzas piramīdu kompleksa atklāti apbedījumi, kuros, domājams, apglabāti šo celtņu celtnieki. Atrastās kapenes izvietotas Hufu un Hafres piramīdu piekājē un, kā uzskata ēģiptiešu arheologi, liecina par labu viedoklim, ka piramīdas cēluši nevis vergi, bet brīvi cilvēki.

Ja piramīdu celtniecībā tiktu izmantoti vergi, norāda Ēģiptes Senlietu augstākās padomes vadītājs Zahi Havass, to apbedījumi nekādā ziņā neatrastos tik tuvu valdnieka kapenēm.

No kaltētu dubļu ķieģeļiem veidotās kapenes datētas ar IV un V dinastiju (2649.g.-2374.g.pmē.) un ir otrais domājamais piramīdu celtnieku apbedījums, kas atklāts pēc 1990.gada.

Izpētot kapeņu saturu, arheologi secinājuši, ka piramīdas būvējuši aptuveni 10 000 cilvēku, kas dienā apēduši vidēji 21 liellopu un 23 aitas, kas tiem sūtītas no Augšēģiptes nomu saimniecībām. Havass pieļauj, ka šie zemnieki, kas tādā veidā piedalījušies valsts nozīmes projekta īstenošanā, bijuši atbrīvoti no vispārējiem nodokļiem.

Strādnieku līguma termiņš varēja būt 3 mēneši un tie, kas darba laikā mira tika apglabāti speciāli ierīkotās kapenēs.

Lai arī uzskats, ka piramīdas celtas ar vergu darbaspēku zinātnieku aprindās šodien tiek vērtēts kā novecojis - tādu iespējamību nepieļauj būvju arhitektoniskā sarežģītība, darba kvalitāte un precizitāte - no tā radītajiem stereotipiem nav viegli atbrīvoties. Tāpēc ēģiptiešu senatnes pētnieki ir īpaši priecīgi par jaunu, senās civilizācijas attīstīto sociālo iekārtu pierādošu materiālo liecību atklāšanu.

Avots:
news.bbc.co.uk