Čektas petroglifi - liecības par rakstības pirmsākumiem senajā Peru?

Izpētot klints bluķos pie Čektas (Checta) iekaltus petroglifus, Peru Klinšu mākslas asociācijas prezidents, arheologs Goritumi Eševarija (Gori-Tumi Echevarria) izvirzījis hipotēzi, ka tie, iespējams, satur liecības par 5000 gadu senas, senēģiptiešu un šumeru ideogrāfisko rakstu paraugiem attīstības pakāpē līdzīgas rakstības pastāvēšanu šajā Dienvidamerikas reģionā.

Diskusijas par rakstību senajā Peru

Saskaņā ar vispārējo uzskatu, senās Peru teritorijā pastāvējušās civilizācijas nepazina rakstību. Tomēr bijuši daži pētnieki, kuri domājuši savādāk. Rafaels Larko Oile, piemēram, ticēja, ka ir atklājis močiku lietotu pupiņu rakstu. Viktorija de la Harra uzskatīja, ka Parakasas tekstīliju ornamenti ir kāda pirmsinku raksta zīmes.

1968.gadā Štugartē notikušajā 38.amerikānistiskas kongresā Tībingenas universitātes profesors Tomass Bartels pasauli iepazīstināja ar hipotēzi, ka kvadrātveida ornamenti uz peruāņu krekliem (sauktiem par uncu), ir senās Peru rakstības paraugi. Nolasītajā referātā galvenā uzmanība tika veltīta tā sauktajam Virakočas kreklam.

Kreklu rotā 24 grafēmas, dažas no kurām atkārtojas. Zīmju izkārtojums pēc Bartela domām, nav nejaušs, tās attēlo virkni kalendāru faktu - zvaigžņu stāvokļus, lunāros mēnešus un gadu, dažu planētu apriņķošanas periodu ap Sauli.

Jau minētajiem iespējamās rakstības piemēriem tagad pievienojas Čektas petroglifi, kas apliecina, ka diskusijas par šo tēmu tikai turpināsies.

Čekta - klinšu mākslas vieta

Viena no nozīmīgākajām Peru klinšu mākslas vietām, Čekta, atrodas Santarozas apgabalā, tikai trīs stundu brauciena ar automašīnu attālumā no Peru galvaspilsētas Limas.

Kečvu valodā, kurā joprojām runā ievērojama daļa Peru augstieņu iedzīvotāju, vārds checta nozīmē „salauztie akmeņi” vai „ieplīsusī malka.”

Petroglifi jeb quilcas, kā no  kečvu vai aimaru valodas atvasinātā vārdā Peru un citviet Dienvidamerikā vietējie iedzīvotāji dēvē senus iekalumus un zīmējumus uz akmeņiem, Čektā klāj apmēram simt akmeņu, uz kuriem iegravēti ap 450 cilvēku, dzīvnieku, augu un debess ķermeņu, kā arī abstraktu, grūti identificējamu zīmju un simbolu attēlojumi. Daļu akmeņu klāj tikai viens vai divi petroglifi, bet daudzos to ir iekalti vairāki desmiti.

Domājams, ar dažādus motīvus attēlojošiem gravējumiem izrotātie akmeņi iezīmē kādu senu kulta vietu. Bradshawfoundation.com vietnē publicētajā Čektas petroglifu aprakstā minēts, ka, saskaņā ar vietējo iedzīvotāju leģendām, šajā vietā sensenos laikos, ap 3000.g.pmē. atradies kalnu ezers ar plašiem tempļiem un citām, nogruvuma iznīcinātām liecībām par senu, noslēpumainu kultūru, no kuras saglabājušies tikai petroglifi. Iespējams, kādas autentiskas, pirmstūrisma laikmetā radušās leģendas par senām būvēm vai svētām vietām Čektas apkārtnē arī patiešām pastāv, jo iekalumi akmeņos vienmēr rosina folkloras rašanos un saglabāšanos, taču tik sena, mutvārdos saglabāta hronoloģiska piesaiste ir neiespējama. Ļoti labi tas ilustrējams ar piemēriem tepat no Latvijas, kur tautas teikās par zviedru, krievu vai pat turku kapiem daudzviet tiek dēvētas simtiem un tūkstošiem gadus senākas dzelzs un bronzas laikmeta apbedījumu vietas.

Atrašanās vieta

Ar petroglifiem klātie akmeņi izkaisīti 8000 kvadrātmetrus lielā arheoloģiskā zonā Kerenas (Querena) pakalnā, kas atrodas vietā, kur Alkaparosas (Alcaparrosa) kanjons saplūst ar Čilonas (Chillon) upes ielejas kreiso krastu, Santarozas de Kvivas (Santa Rosa de Quivas) apgabalā, Kantas (Canta) provincē, Limas departamentā.

Petroglifu atklāšanas vēsture

Čektas petroglifus 1925.gadā atklāja priesteris Pedro Vilars Kordova. Atzīmēdams dažu glifu pārsteidzošo līdzību ar cilvēkveidīgo kaķu dievību attēlojumiem Čavinas de Vantaras kultūrā, svētais tēvs pieņēma, ka gravējumus radījusi kāda arhaiska kultūra ap 1800.g.pmē. Par to, kādiem mērķiem kalpoja Čektas petroglifi, priesterim bija divas hipotēzes. Viņš uzskatīja, ka petroglifi izmantoti vai nu rituāliem nolūkiem, vai arī tie iezīmējuši cilšu zemes īpašumtiesības.

Hronoloģija

Kā kopā ar dažiem kolēģiem izpētījis arheologs Goritumi Eševarija, Čektas petroglifi hronoloģiski iedalāmi četros periodos:

• Pirmo periodu (2500.-2000.g.pmē.) raksturo vienkāršas nelielas ar perkusijas (uzsitienu) metodi izveidotas bedrītes;
• Otrajam periodam (2200.-1000.g.pmē.) jau raksturīgas abstraktas ģeometriskas formas, piemēram, apļi, apļi ar punktiem vidū, krusti, spirāles, taisnas un līkumainas līnijas. Šī perioda jeb stila petroglifu Čektā ir visvairāk;
• Trešo periodu (1200.-600.g.pmē.) raksturo pa pusei naturālistiskas antropomorfas un zoomorfas figūras;
• Ceturtajam periodam (800.-200.g.pmē.) tipiski čūsku (amarus) motīvi.

Senākā Peru rakstība?

2011.gadā Eševarija, kopā ar Rubenu Vongu, savas asociācijas biļitenā publicēja rakstu, kurā izvirzīja hipotēzi, ka II perioda petroglifi no Čektas un vairākām citām hronoloģiski, ģeogrāfiski un arheoloģiski saistītām vietām ir uzlūkojami kā Peru senākās rakstības liecības.

Analizējot II perioda petroglifus, arheologi atklāja, ka tajos iespējams izdalīt vairākus atkārtojošos motīvus, kas hipotētiski varētu būt vienas, noteiktā kultūras un, iespējams, arī lingvistiskās kopības telpā pastāvējušas saziņas sistēmas grafiskās zīmes - ideogrammas jeb pat logogrammas. Tās ir spirāles, apļi, apļi ar punktiem vidū, apļi no kuriem iziet līnijas, dažāda veida krusti un līnijas, - elementi, kas iekalumos sastopami gan kopā, gan atsevišķi. Šie motīvi, Eševarija raksta 2013.g. publicēta rakstā, ir sastopami visās Centrālās Peru piekrastes ielejās no Supes līdz Lurinai. Sistēma, arheologs skaidro, pastāvēja un pilnveidojās ilgāk nekā 1500 gadus, kas teorētiski ir pilnīgi pietiekams laiks rakstības izveidei. Kā var spriest pēc arheoloģiskajam liecībām, Limas reģionā šī, abstrakto un ģeometrisko zīmju sistēma savu statusu saglabāja līdz pat apmēram 1200.g.pmē., kad tās dabīgo attīstību pārtrauca no ziemeļiem nākošā Čavinas kultūras ietekme, kuru raksturo zoomorfā kaķveidīgo simbolika.

Kā laikrakstam "El Comercio" pastāstīja Starptautiskās Klinšu mākslas organizāciju federācijas koordinators austrālietis Roberts Bednariks, kurš pētījis rakstības izcelšanos Indijā un citviet pasaulē, Čektas petroglifus var uzskatīt par rakstības piemēriem, un šī senvieta ir ļoti nozīmīga, lai saprastu rakstības pirmsākumus Dienvidamerikā. Viņam piekrīt arī Peru Valsts universitātes arheologs Daniels Moraless, kurš uzskata, ka ir jāveic tālāka Čektas petroglifu analīze un pēc tam jāmēģina tos atšifrēt.

Čektas petroglifi ir apdraudēti

Diemžēl, neskatoties uz pēdējo gadu atklājumiem, Čektas klinšu mākslas darbi ir apdraudēti. Lai arī arheoloģiski nozīmīgais rajons ir iekļauts Nacionālā kultūras mantojuma vietu sarakstā, tajā jau ir uzbūvēts jauns ceļš līdz raktuvēm, kā arī lētu dzīvokļu mājas. Vandāļi neatgriezeniski ir sabojājuši dažus petroglifus. Fotogrāfs Martins Barko par šo katastrofālo situāciju ir ziņojis gan Kultūras ministrijai, gan Peruāņu kongresam. Pagaidām gan varas iestādes par viņa ieteikumiem vietas saglabāšanā ir izrādījušas niecīgu interesi.

Augšējais attēls: Čektas ainava ar vienu no petroglifu akmeņiem. M.Barko foto.

Avoti:
bradshawfoundation.com
bradshawfoundation.com
peruthisweek.com
GORI TUMI ECHEVARRÍA LÓPEZ. Abstract and geometrical figurative paterns in Peruvian rock art, the first writing in the Americas? Rock Art Research 2013 - Volume 30, Number 1, p. 120-124.
Stingls, Miloslavs. Zvaigžņu Pielūdzēji. Rīga: Zinātne

Pirmo reizi publicēts 07.03.2015.