Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Tauta. Identitāte. Nacionālisms

Čūskas

Salīdzinot 17 čūsku DNS ar 19 mūsdienu jūras iemītniekiem, amerikāņu pētnieki secinājuši, ka tie nav tieši radinieki, jo čūskas ir tuvākas sauszemes dzīvniekiem. Laika gaitā to kājas izzudušas. 

Vēsture. Čūska kā htoniskais dzīvnieks neapšaubāmi ir mitoloģiski saistīta ar mirušo jeb pazemes pasauli.
Čūskas ir, piemēram, elles sargsuņa Cerbera tēlā.
Vispār čūskas  atveidi sastopami jau Seno Austrumu civilizāciju mitoloģijā kā dievu un valdnieku atribūti, kas simbolizējuši to varu aizkapa valstībā – pazemē, bez tam tās bijušas zināšanu un gudrības simboli. Interesanti atzīmēt, ka čūska (zalktis) kā dievības iemiesojums vai atribūts saglabājies visās folkloras formās un vietām godināts vēl XX gadsimtā.

Anakondas. Uzskata, ka čūskas nosaukums cēlies no tamilu vārda - "zīloņu slepkava."
Lielākā mūsdienu čūska, kas mīt visā Dienvidamerikas tropiskajā daļā uz austreņiem no Andu kalnu grēdas - Brazīlijā, Kolumbijā, Ekvadorā, Paragvajā, Bolīvijā, Peru, Gajānā, Franču Gviānā, kā arī Trinidadas salā..
Tās vidējais garums ir 5-6 m, bet ir sastopamas tādas, kuru garums ir 8-9 m un pat lielākas. Lielākā zināmā šāda anakondas pašreiz (2014.g.) dzīvo Ņujorkas ZOO un ir 9 m gara, sver 130 kg.
Pirmās rakstītās ziņas par anakondām atrodamas spāņu mācītāja, karavīra, ceļotāja un ģeogrāfa Pedro Sjesas de Leona "Peru hronikā," kas izdota 1553.gadā.
Anakondas pārsvarā dzīvo ūdenī, tādēļ senāk tās mēdza dēvēt par ūdens žņaudzējčūskām.
1997.gadā peruāņu režisors Luiss Losa uzņēma šausmu filmu "Anakonda." Vēlāk tai sekoja vēl trīs turpinājumi.
Ņujorkas ZOO. Šeit pašlaik (2014.g.) dzīvo lielākā zināmā anakonda - tā ir 9 m gara, sver 130 kg.

Kobras.

Pitoni. Mūsdienās mēs iztēlojamies pūķus, kas līdzīgi dinozauriem, bet senāk vēsturnieki patiešām tos aprakstīja kā čūskas, kas nogalina savus upurus, apvijoties tiem apkārt un „saspiežot tos līdz nāvei.” Izidors de Sevils sacījis, ka šie „pūķi” ir lielākā čūsku suga, Plīnijs Vecākais aprakstījis cīņas starp „pūķi” un ziloni. Pēc viņa teiktā „pūķis” apvijas ap ziloni un nožņaudz to, bet zilonis, nogāžoties zemē, saspiež un sadragā „pūķi” ar savu svaru. „Pūķi” pieminēti arī Etiopijā, bet lielākie atrasti Indijā.
VIII gs. Sv.Jānis no Damaskas sacījis „Es jums nestāstu, ka nav pūķu. Pūķi eksistē, bet tās ir čūskas, kas dzimušas čūskām. Kad tās ir tikko dzimušas, tās ir mazas, bet pieaugot tās kļūst lielas un resnas, pārspējot citas čūskas izmēros – gan garumā, gan platumā.” Parasts pitonu apraksts. Tās nogalina upurus nožņaudzot, tās ir lielākās čūskas vecajā pasaulē jebšu Eiropā un tās dzīvo Etiopijā un Indijā. Citiem vārdiem – pitoni un pūķi ir viens un tas pats
Nosaukums "pitons" aizgūts no grieķu mitoloģijas. Tā sauca milzīgu pūķi, kas bija tik liels un spēcīgs, ka to pieveikt varēja tikai saules dievs Apolons.
Lai gan arī šos dzīvniekus romieši mēdza turēt privātajos zoodārzos un izrādīt citiem, pitoni ilgu laiku tika uzskatīti par mītiskiem radījumiem.

Mjanmas rītausmas čūska. Āzijā kādā dzintara gabalā atrasta čūskas mazuļa fosilija, kas ir iesaldēta laikā jau 99 miljonus gadu. Čūska dzīvojusi dinozauru laikmetā pašreizējā Mjanmas reģionā. Zinātnieki apgalvo, ka atrastās čūskas fosilija ir "neticami reti" sastopama. "Šī ir pirmā jebkad atrastā čūskas mazuļa fosilija," intervijā "BBC" atzinis Albertas Universitātes kanādiešu profesors Maikls Kaldvels.
Čūskas mazulis dzīvojis Mjanmas mežos krīta periodā. Tas nosaukts par Mjanmas rītausmas čūsku (Xiaophis Myanmarensis). Dzintara gabalā redzamais čūskas ķermenis sastāv no 97 mugurkaula skriemeļiem un tiem piestiprinātām ribām. Zinātniekiem interesanti šķiet tas, ka ķermenim trūkst čūskas galvas, informē BBC. Senās būtnes skriemeļi analizēti sinhotronā, kas ir ļoti spēcīgs rentgenstaru avots, kā arī salīdzināti ar pašlaik eksistējošo čūsku skriemeļiem. Anatomiskās īpašības liecina, ka čūsku mugurkaula attīstība gandrīz 100 miljonu gadu laikā ir mainījusies. Pētnieki lēš, ka šādas čūskas varētu būt dzīvojušas desmitiem miljonu gadu pirms to iznīkšanas. Dzintarā atrastie augu un kukaiņu fragmenti apstiprina, ka čūska dzīvojusi mežos. Iepriekš nav bijušu pierādījumu tam, ka čūskas krīta periodā mežos mitušas, jo citas atklātās čūsku fosīlijas atradušās akmeņos, kuri saistāmi ar upju un jūras tuvumu. Fosīlija izveidojusies, dzīvniekam iestrēgstot koku sveķos, kas pēcāk sacietējuši.
Tāpat atklāta vēl viena fosilija dzintarā, kura šķietami satur daļu no citas daudz lielākas čūskas nomestās ādas. Pagaidām nav noskaidrots, vai otrā čūska ir tās pašas sugas locekle.

Čūskas Latvijā.
Parastais zalktis. Sk. šķirkli zalkši.
Gludenā čūska. Coronella austriaca Laur. Angliski - Smooth Snake. Dzimst 4-7 mazuļi, 18 cm gari. 
Apaļas acu zīlītes. Plakstiņi saauguši, acis nevar aizvērt. Kakls neizteikts. Tumšas svītras galvas sānos, tumšs laukums uz skausta. Mugura pelēkbrūna ar 2-4 garenu tumšu plankumu joslām uz muguras. Vēders gaišāks par muguru. Zvīņas ir gludas - lieli šķērsām izstiepti vairodziņi. Ķermeņa garums 0,5-0,6 m.
Nav indīga. Dzīvo gaišos, skrajos priežu mežos, krūmiem apaugušos uzkalniņos. Aktīva dienā. Sastopama ļoti reti.
Ēd ķirzakas, arī čūskas un peles. Medījumu nožņaudz tam aptinoties apkārt, tad ierij veselu.
Briesmu gadījumā ja nevar aizbēgt - gludenā čūska saritinās kamolā, galvu paslēpjot vidū.

Parastā odze. Vipera berus. Angliski - Common Adder.
Izvirzīti uzacu loki, vertikālas zīlītes. ^ vai x zīmējums uz galvas. Indes dziedzeri galvas aizmugurē. Zigzaga zīmējums uz muguras. Ķermeņa garums 0,6-0,7 m.
Indīga. Piemēram, 2004.gadā Latvijā reģistrēti 5 cilvēku sakošanas gadījumi. Sakostajiem jāsniedz ambulatora palīdzība.
Dzīvo mežmalās, izcirtumos, sūnu purvos, krūmiem apaugušās laukmalās. Sastopama visai bieži.
Ēd peles, vardes, putnu mazuļus u.c. Medījumam ar kodienu ievada indi, sagaida, kamēr tas nobeidzas, tad ierij veselu.
Briesmu gadījumā bēg. Ja to nevar izdarīt, tad izslejas un šņāc.

Sites.
Bioloģija.
Milzu čūskas.