Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Astrobioloģija

Satelīts TESS 35 gaismas gadu attālumā atklājis par Zemi mazāku citplanētu

Satelīts TESS atklājis par Zemi mazāku citplanētu riņķojam ap M tipa sarkanu pundurzvaigzni L98-59, tikai 35 gaismas gadu attālumā no Zemes. Zvaigznes L98-59 masa ir tikai viena trešā daļa no mūsu Saules masas.

Lasīt tālāk ...

Divas potenciāli Zemei līdzīgas planētas atklātas riņķojam ap netālu zvaigzni

Potenciāli dzīvībai piemērotu citplanētu skaits netālu no Zemes ir lielāks, nekā zinātnieki līdz šim atļāvās domāt, teikts nesen žurnālā “Astronomy and astrophysics” publicētajā pētījumā. Pētnieku komanda, tēlaini izsakoties, “mūsu kosmiskajā pagalmā” atklājuši divas Zemes tipa citplanētas, kas turklāt atrodas tieši tādā zonā, kas pieļauj šķidra ūdens eksistenci uz to akmens virsmām.

Lasīt tālāk ...

Kāpēc Encelādam ir apakšzemes okeāns? Jauns pētījums izskaidro atšķirības starp Saturna mēnešiem

Jaunākais pētījums, kurā pētnieki mēģina atrisināt Saturna mēnešu mīklas, varētu arī sniegt atbildi uz jautājumu, kāpēc viens no tiem – Encelāds – varētu būt dzīvībai piemērots (Sk.: Uz Saturna pavadoņa Encelāda varētu būt dzīvības pastāvēšanai labvēlīgi apstākļi, aliens.lv, 09.04.2019.).

Lasīt tālāk ...

Viena trešā daļa no atklātajām citplanētām ir “ūdens pasaules”

Kad 1992.gadā astronomi atklāja pirmās citplanētas riņķojām ap citām zvaigznēm, zinātnieki vēlējas izpētīt to uzbūvi un beidzot atrast atbildi uz mūžseno jautājumu par ārpuszemes dzīvības eksistences iespējamību.

Saprotams, ka šādā kontekstā zinātniekiem lielākā interese ir tieši par Zemes tipa planētām, respektīvi par planētām ar cietu akmens virsmu. Un patiešām astronomiem, izmantojot Keplera kosmisko teleskopu un Gajas (Gaia) satelītu, izdevies atklāt tā sauktās superzemes, akmens planētas, kas ir vairākas reizes lielākas par Zemi. Analizējot iegūtos datus, Hārvardas universitātes vadītā astronomu komanda konstatēja, ka liela daļa no superzemēm burtiski ir “ūdens pasaules.”

Lasīt tālāk ...

Piedāvā paplašināt citplanētu apdzīvojamības robežu, dzīvību meklējot arī zem to virskārtas

enceladus

Zemei līdzīgu apdzīvotu planētu skaits varētu būt daudz lielāks, nekā pašreiz uzskata, apgalvots Aberdīnas (Skotija) universitātes pētnieku nesen veiktajā pētījumā. Izdevumā „Planetary and Space Science" publicētā rakstā skotu zinātnieki šim jautājumam pieiet novatoriski, mainot tradicionālos uzskatus par dzīvībai piemērotām zonām kosmiskajā telpā ap zvaigznēm (sk.: "apdzīvojamības zona", atklajumi.lv), aplūkojot iespējamību, ka ārpuszemes dzīvības formas varētu eksistēt ne tikai uz citplanētu virsmas, bet arī zem tās.

Lasīt tālāk ...

Citplanētu dzīvība iespējama arī paralēlos visumos

Vai ārpuszemes dzīvību būtu vērts meklēt arī paralēlos Visumos? Jauns pētījums, kas publicēts "Monthly Notices of the Royal Astronomical Society," sniedz pozitīvu atbildi uz šo jautājumu.

Lasīt tālāk ...

Jaunākais Fermī paradoksa skaidrojums: saprātīgas citplanētu būtnes mīt zem ledus apslēptu okeānu dzīlēs

Saprātīgas citplanētu dzīvības formas, iespējams, mīt dziļos okeānos, kurus uz tālajām pasaulēm ieskauj bieza ledus sega vai iežu slānis, šādu ideju 2017.gada oktobrī pauda planetologs Alans Štērns. Viņš bija NASA galvenais pētnieks, kurš analizēja datus, kurus ieguva kosmiskā zonde “New Horizons,” kura 2015.gada jūlijā sasniedza Plūtona orbītu.

Lasīt tālāk ...

Uz Marsu, dzīvības meklēšanai, drīzumā varētu nosūtīt DNS sekvenēšanas ierīci

Masačūsetas Tehnoloģiju institūta zinātnieki paziņojuši, ka sekmīgi turpina izstrādāt DNS sekvenēšanai paredzētu aparātu, kas spēs ilgstoši darboties kosmosa apstākļos. Ar šo ierīci tās veidotāji kādu dienu cer atrast dzīvību uz Marsa vai citviet Saules sistēmā.

Lasīt tālāk ...

Tatuīnas pasaules varētu būt apdzīvojamas

Planētas ar divām saulēm, tāpat kā “Zvaigžņu karu” filmu sērijas varoņa Lūka Skaivokera dzimtā tuksnešiem klātā planēta Tatuīna (Tatooi), patiešām varētu būt dzīvībai piemērotas, teikts jaunā pētījumā, kas 6. aprīlī publicēts žurnālā Nature

Lasīt tālāk ...

Marsa vārdā, stāt! Pēc kādiem likumiem dzīvos jaunie marsieši?

Šķiet, nevienam nav šaubu, ka kaut kad netālā nākotnē, iespējams, pēc gadiem 20 vai 30, cilvēks dosies uz Marsu, lai izpētītu un, varbūt, pat kolonizētu Sarkano planētu. Tāpat, ar visai lielu pārliecību, ja vien nenotiks kādas tektoniskas ģeopolitiskas pārmaiņas, var teikt, ka pirmie tur nonāks pasaules lielākās ekonomikas un vadošās tehnoloģiju lielvalsts – ASV – pilsoņi. 

Lasīt tālāk ...