Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Zvaigznes

Milzīgas karstu gāzu (plazmas) bumbas kosmiskajā izplatījumā, kurās notiek kodoltermiskas reakcijas. Tās izstaro gaismu un citu elektromagnētiko starojumu. Pēc astrofiziķu domām zvaigznes veidojas no ūdeņraža gāzes un putekļu maisījuma stipras gravitācijas kondensācijas rezultātā.

Zvaigznes klasificē pēc vairākiem parametriem, starp kuriem ir spožums, massa, virsmas temperatūra, ķīmiskais sastāvs, starojuma spektrs.

Iespējams, zvaigznes radušās ūdeņraža-gāzu-putekļu gravitācijas saspiešanās (kondensācijas) rezultātā. Šis jautājums vēl joprojām zinātniski ir neskaidrs. Ir pat apbrīnojamas teorijas par to, ka pašas zvaigznes ir dzīvas būtnes.

Patlaban nav īsti zināms, kas patiešām notiek zvaigznēs, taču daži zinātnieki izvirza pašas fantastiskākās teorijas starp kurām pieļauj pat dzīvības iespējamību uz tām. Ir arī tādas, kas deklarē, ka "dzīvas" ir pašas zvaigznes.

      Dzeltenie punduri (Saule). Tādu ir daudz, bet Visumā vairāk ir balto un sarkano punduru.
      Dubultzvaigznes.
      Neitronu zvaigznes.
      Sarkanie punduri.

      Baltie punduri. Mirušās zvaigznes.
      Sarkanie milži.
      Zilie milži.
      Sarkanie supermilži. Tie ir paši lielākie un smagākie kosmiskie objekti. Vislielākie, un tādi ir vairāki desmiti, pārspēj Sauli lielumā 20-50 reižu. 
      Supernovas. Ļoti spožas zvaigznes, kas mēdz sprāgt.
      Pārnovas.

Neitronu zvaigznes. Vieni no interesantākajiem un noslēpumainākajiem astronomiskajiem objektiem.
Sastāv parsvarā no neitroniem. Neitronu zvaigznes ir paši blīvākie objekti Visumā. To rādiuss ir pavisam neliels – kādi 10 km.
Šīs zvaigznes blīvums ir simtiem tūkstošu tonnu uz 1 kubmm. Tā ir salīdzināma ar vielas blīvumu atoma kodolā.
Rodas – lielo zvaigžņu kolapsa rezultātā to centros, kad atomdegviela ir izdegusi. Neitronu zvaigznes veidošanās sākas pēc mirstošās zvaigznes ārējo slāņu uzsprāgšanas – supernovas sprādziena.
Starojums. Dažas neitronu zvaigznes izstaro regulārus impulsus. Tad tos sauc par pulsāriem.
Veidi. Pulsāri.
Hipotēzes. Zinātnieki domā, ka šo zvaigžņu dzīlēs var slēpties eksotiskākas matērijas formas – piemēram, dažādu elementārdaļiņu kondensāti vai kvarku viela.

Pulsāri. Dažas neitronu zvaigznes izstaro regulārus impulsus. Tad tos sauc par pulsāriem.
Uzskata, ka pulsārus rada ātri rotējoša neitronu zvaigzne ar spēcīgu magnētisko lauku, kas ģenerē šaurus EM starojuma kūļus diametrāli pretējos virzienos. Laika intervāls starp puulsāra impulsiem ir vienāds ar neitronu zvaigznes rotācijas periodu.
Pirmos pulsāru pamanīja pirms 40 gadiem (1969.gadā?). Nu jau astronomi reģistrējuši simtiem šo mīklaino uzplaiksnījumu, taču tuvāk to izcelsmes atminējumam nav tikuši. 
Līdz ar gamma staru teleskopa parādīšanos (Fermī) pētnieki spēs pamanīt tos pulsārus, kurus nevar samanīt ar radioteleskopu (Habls).
Rotacija. Tipisks pulsārs apgriežas ap savu asi vienā sekundē.
Izstarojuma impulsi saistīti ar varenu magnētisko lauku,kas ietver ārkārtīgi ātri rotejoso neitronu zvaigzni. Impulsu periodi svarstās no 1 s līdz 1 ms. Ja šāda zvaigzne atrodas dubultsistēma, tad tā iesūc zvaigznes–kompanjones vielu, šo procesu sauc par akrēciju. Isūcama viela iegūst ārkārtīgi lielu ātrumu, kas tuvs gaismas ātrumam. Izstarojuma frekvenci astronomi var izmantot ka ļoti labu hronometru, tas ļauj izskaitļot dubultzvaigžņu orbitālos periodus.
Romantisks nosaukums – „Piena ceļa bākas.”
Pulsārs J1614-2230. Ietilpst divu zvaigžņu sistēmā – pulsara kompanjons ir baltais punduris. Divas reizes smagāks par Sauli, izstaro imulsu ar milisekundes periodu. Pulsāra īpatnība ir tā, ka impulss vērsts tieši Zemes virzienā,tamdēļ to labi var konstatēt ar teleskopiem. Baltais punduris, kas ir viena sistema ar šo pulsāru, ar savu gravitaciju spej palēlinat pulsara izstaroto impulsu. Pateicoties tiesi sim efektam izdevas aprēķinat pulsāra J1614-2230 masu. To aprēķināja amerikāņu astronoms Pols Demorests no Valsts radioastronomiskās observatorijas Virdžīnijas pavalstī ASV. Visu 2010.gadu viņš ar kolēģiem sekoja šai dubultsistēmai ar teleskopu Gran Benk.
Balta pundura masa izrādījās puse no Saules masas, bet neitronu zvaigznes masa – 1,97 no Saules masas.

Vislielākā zvaigzne. Astronomi atklājuši lielāko līdz šim zināmo zvaigzni, kas masas ziņā sākotnēji, domājams, pārspējusi mūsu Sauli līdz 320 reizēm, bet spožuma ziņā - līdz 10 miljoniem reižu.Tiesa gan, prāvu daļu masas tā jau zaudējusi, tomēr šis atklājums liecina, ka zvaigznes masa var būt divreiz lielāka, nekā tika uzskatīts līdz šim. Ja šāda zvaigzne atrastos Saules sistēmas centrā, dzīvība uz Zemes nevarētu pastāvēt spēcīgā ultravioletā starojuma dēļ. Zvaigzne atklāta, izmantojot Čīles Atakamas tuksnesī izvietoto Eiropas observatorijas teleskopu, un tai dots apzīmējums R136a1, trešdien paziņojuši britu zinātnieki. Tā atrodas Lielajā Magelāna mākonī, Tarantula miglājā, un tās virsma varētu būt septiņas reizes karstāka nekā Saulei - aptuveni 40 000 grādu. "Atšķirībā no cilvēkiem šādas zvaigznes piedzimst smagas, bet novecojot zaudē svaru," pastāstījis pētnieku grupas vadītājs, Šefīldas universitātes profesors Pols Krouters. Pēc viņa teiktā, R136a1 ir tikai nedaudz vecāka par miljonu gadu, bet no savas sākotnējās masas jau zaudējusi apmēram piekto daļu, kas līdzinās aptuveni 50 mūsu Saulēm. Salīdzinājumam jāmin, ka pati Saule 4,57 miljardos gadu pārvērtusi enerģijā tikai 0,03% savas masas. Zinātnieki atzīst, ka atklātās zvaigznes milzīgums viņus šokējis. Kā izteicies Krouters, domājams, ka šis rekords tik drīz netiks pārspēts. Viņš piebildis, ka zinātniekiem vēl jānoskaidro, kā šāda zvaigzne varēja rasties - vai nu tā tiešām jau piedzimusi tik liela, vai arī mazākas zvaigznes saplūdušas vienā. Eiropas Dienvidu observatorijas teleskops Čīlē sastāv no četriem teleskopiem astoņu metru diametrā un iedēvēts par "pasaules lielāko debesu aci". Līdztekus tam zinātnieki šajā pētījumā izmantojuši arī datus no NASA un Eiropas Kosmiskās aģentūras Habla teleskopa. Pētījums, kurā piedalījušies Lielbritānijas, Malaizijas un Vācijas zinātnieki, publicēts zinātniskajā izdevumā "The Monthly Notices of the Royal Astronomical Society."

Polārzvaigzne. Havaju salu polinēzieši to sauc par Hoku-paa.

Saites.
Visums.
Galaktikas.