Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Āzija

Arheologi Ķīnā atrok bronzas laikmeta pilsētu ar lielu piramīdu tās centrā

 

Šansi provinces ziemeļos ķīniešu arheologi atrakuši 4300 gadus senu bronzas laikmeta pilsētu, kuras centrā paceļas milzīga pakāpienu piramīda. Autori savā žurnālā “Antiquity” publicētajā pētījumā raksta, ka atklājums pašos pamatos maina līdzšinējos uzskatus par senās Ķīnas civilizācijas pirmsākumiem.

Lasīt tālāk ...

Arheologi paziņo, ka Nepālā atklājuši pasaulē senāko budistu svētnīcu

Starptautiska arheologu komanda, veicot izrakumus UNESCO pasaules mantojuma vietā - Mājādevas svētnīcā kārtējā Budas dzimšanas vietā Lumbīnā, Nepālā, zem vēlāk būvētām ķieģeļu konstrukcijām atklājusi ar VI gadsimtu pirms mūsu ēras datētas koka būves paliekas. "Mēs esam atraduši pasaulē senāko budistu svētnīcu," - intervijā National Geographic teica viens no izrakumu vadītājiem un žurnāla Antiquity 2013.gada decembra numurā publicētā raksta vadošais autors, Daremas universitātes (Lielbritānija) arheologs Robins Kaningems.

Līdz šim senākās arheoloģiskās liecības par budistu kulta vietas pastāvēšanu Lumbīnā bija iegūtas no III gs.pmē. un saistījās ar budisma izplatīšanās veicinātāja imperatora Ašoka darbību.

Lasīt tālāk ...

Filipīnās atrod pirms 9000 gadiem, iespējams, šamanistiskā rituālā kremētas sievietes apbedījumu

Arheologi no Filipīnu universitātes, sadarbojoties ar Īrijas, Lielbritānijas un Austrālijas pētniekiem, veicot izrakumus Illes alas senvietā Palavānas salas ziemeļu daļā, atklājuši ne tikai Filipīnās, bet visā Dienvidaustrumu Āzijā šobrīd senāko zināmo ugunsapbedījumu. Zinātniekiem izdevās noskaidrot, ka mirušā cilvēka ķermenis pirms sadedzināšanas īpašā rituālā ticis sadalīts, no kauliem noņemta miesa un tie sadauzīti mazos gabalos. Raksts par šī apbedījuma detalizētu izpēti un rekonstrukciju 2013.gada jūlijā publicēts izdevuma "International Journal of Osteoarcheology" tīmekļa versijā.

Lasīt tālāk ...

Lauksaimniecības pirmsākumi Ķīnā meklējami pēdējā apledojuma maksimuma fāzē pirms 23 000 gadu

Senākās arheoloģiskās liecības par neatkarīgu zemkopības izcelsmi dažādos pasaules reģionos datētas ar laiku pirms aptuveni 10 000 līdz 12 000 gadiem. Tomēr zināšanas, iemaņas un tehnoloģijas, kas bija nepieciešamas, lai varētu sēt labību un cept maizi neradās vienā dienā - daudzviet atrasti pārliecinoši pierādījumi, ka senie cilvēki savvaļas augu graudus u.c. daļas sākuši vākt un lietot uzturā jau pirms 30 000 līdz 23 000 gadiem. Tagad šāda veida atradumiem Tuvajos Austrumos, Eiropā un Austrālijā pievienojas arī Ķīna - žurnālā PNAS publicēts raksts par vēlā paleolīta mednieku vācēju apmetnēs uzietiem graudberžiem Šansi provinces dienvidu daļā.

Lasīt tālāk ...

Mohendžodara - Indas ielejas civilizācijas pērle

Mohendžodara, kas mūsdienu sindu valodā nozīmē "mirušo pakalns," līdzās Hārapai ir otrs svarīgākais Indas ielejas protoindiešu civilizācijas kultūras centrs un, kā viena no senākajām un vislabāk saglabātajām pasaules nozīmes bronzas laikmeta urbānajām apmetnēm, nereti tiek dēvēta arī par "pilsētu māti." Mohendžodara, tāpat kā Hārapa, bija labi plānota pilsēta ar taisnām ielām, vairākstāvu mājām un lielisku ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu. Pilsēta celta ap 2600.g.pmē., bet ap 1900.g.pmē. tā bija jau pamesta, nākošajām paaudzēm atstājot vairāk jautājumu un mīklu nekā atbilžu.

Lasīt tālāk ...

Seši interesanti jautājumi par Senās Ķīnas vēsturi

Ķīnai, ko šodien pazīstam kā lielu ražotājvalsti, ir bagātīga un ļoti sena vēsture. Tā ir mītiska un sarežģīta, taču ļoti interesanta.

Lasīt tālāk ...

Vai Indas ielejas civilizācija ir senākā pasaulē?

Ceturtā gadu tūkstoša otrajā pusē pirms mūsu ēras Nīlas ielejā, Divupē un Indas ielejā radās pasaulē senākās civilizācijas. Taču nesen indiešu zinātnieki žurnāla "Nature" maija numurā publicējuši pētījumu, kurā apgalvo, ka Indas ielejas civilizācija ir par 2500 gadiem senāka nekā Ēģiptes un Divupes civilizācija, tātad senākā visā pasaulē. 

Lasīt tālāk ...

Ķīnā atrasts pasaulē senākais zināmais rīsa lauks

Āzijas rīss, Oryza sativa, ir viens no vecākajiem un saimnieciski nozīmīgākajiem kultūraugiem pasaulē. Rīss tiešā un burtiskā nozīmē bija tas, kas Āzijā veidoja pirmās civilizācijas, dibināja impērijas un radīja kultūru. Šodien rīss kā pamatēdiens nodrošina iztiku apmēram pusei no zemeslodes iedzīvotājiem. Tāpēc saprotams, ka zinātnieku, - gan biologu, gan arheologu, - īpaši Āzijas pētnieku vidū, joprojām nerimst diskusijas par to, kad un kur rīss pirmo reizi tika domestificēts. Tomēr, lai kā arī nebūtu, galavārds šajā strīdā pieder arheoloģijai, un arheoloģija, tāpat kā molekulārā bioloģija, pagaidām pārliecinoši norāda uz mūsdienu Ķīnas teritoriju, tās austrumu daļu, Jandzi upes ieleju. Papildu liecības tam, ka senākie rīsa audzētāji meklējami Jandzi baseinā sniedz arī jaunākie Naņdzjinas muzeja arheoloģijas institūta atklājumi.

Lasīt tālāk ...

Pētījums: Indas ielejas senās rakstu zīmes tomēr izmantotas kādas nezināmas valodas kodēšanai

Senās Indas ielejas civilizācijas rakstu zīmes zinātnei ir pazīstamas jau vairāk nekā 130 gadu. Tomēr par spīti vismaz 100 publicētiem atšifrēšanas mēģinājumiem nevienam tā arī nav izdevies pārliecinoši atklāt šo noslēpumaino simbolu nozīmi. Daži eksperti pat izvirzījuši apgalvojumus, ka īsie uzraksti uz zīmogiem, nelielām plāksnītēm un keramikas nemaz neesot fonētiskas zīmes, bet reliģiska un politiska satura piktogrammu apkopojums.

Lasīt tālāk ...

Omskas apgabalā atrasti 1600 gadu seni apbedījumi ar mākslīgi pagarinātiem galvaskausiem

Tīmeklī parādījies videoieraksts, kurā redzami Omskas apgabalā, Krievijā atrasti apbedījumi ar mākslīgi pagarinātiem galvaskausiem. Arheologi atradumus datējuši ar mūsu ēras IV gadsimtu.

Lasīt tālāk ...