Krusti
Vienkāršs un ļoti sens simbols, kas sastopams turpat vai visu pasaules tautu mitoloģijās.
Vēsture. Kulta krusta pirmveids bija krustveida koka ierīce uguns iegūšanai. Senatnē cilvēki ieguva liesmu, beržot vienu cieta koka gabalu šķērsām pret otru - mīkstāku. Cilvēki pielūdza uguni un godināja krustu kā rīku, kas rada uguni.
Antīkajā pasaulē no senajām civilizācijām īpašu krusta veidu - anku, godināja senie ēģiptieši.
Krusta pielūgšana kristietībā. Savā sākumposmā kristieši krustu nepielūdza. II gs. beigās kristīgais rakstnieks Minūcijs Fēlikss darbā "Oktāvijs" teica toreizējiem pagāniem: "Mēs negodinām krustus un nekārojam tos. Tie esat jūs, kas ar saviem koka dieviem godināt arī koka krustus kā savu dievu piedrumus."
Zemošanos nāves rīka - krusta zīmes priekšā ieveda bīskapa Miletija laikā 360.gadā. IV gs. tika sacerēta leģenda, ka imperatora Konstantīna I Lielā māte Helēna atradusi krustu, pie kura it kā ticis piesists Jēzus. Protams, tas ir visai apšaubāmi tādēļ vien, ka Senajā Romā piesita nevis pie krusta veida staba, bet gan pie "T" veida staba.
Tomēr krustu pielūgšanas ziņā kristiešiem nav nekāda vienota standarta un dažādas konfesijas godina dažādus krustus: katoļi - krustu ar 4 galiem, vecticībnieki - krustu ar 8 galiem, pareizticīgie - krustus ar 6 un 8 galiem.
Galu galā kristieši sāka izturēties pret krustu kā pret fetišu, uzskatīdami, ka tam piemīt pārdabisks spēks. Krustiņi, kurus nēsā ticīgie, tiek uzskatīti par sava veida amuletiem pret ļaunajiem gariem: "Pret velnu - ar krustu, pret cūku - ar milnu" vai "Krusts sātanu sasaista." Krusta zīmei, tātad, piedēvē maģiskas īpašības, tādas pat kā maģiskajam aplim.
Garīdzniecība, savukārt, aicina pacietīgi "nest savu krustu" un cerēt uz atlīdzību "debesu valstībā."
Krusti maiju civilizācijā. Interesanti, ka konkistadori maiju apdzīvotajos apgabalos atrada maiju krusta veida bareljefus un bija izbrīnīti. Lieta tāda, ka maiji savus Dzīvības kokus attēloja līdzīgus krustiem.
Interesanti ir maiju runājošie krusti.
Maltas krusts. Sv.Jāņa bruņinieku ordeņa simbols - astoņstūru krusts. Tā 8 stūri simbolizē 8 dažādas tautas un valstis, kas izveidoja ordeni. Kad 1798.gadā franču padzīts ordenis pārcēlās no Maltas uz Pēterpili, tad krievu ķeizars Pāvels I to iekļāva Krievijas impērijas ģērbonī. Tiesa gan, tā sekotājs ķeizars Aleksandrs I to atkal no vapeņa izņēma.
Krusti Ķīnā. Materiālās liecības par kristietību Ķīnā ir apmēram IV-V gs. akmens krusti.
Aplūkojamie objekti.
Krusta kalns. Lietuva, Šauļu apkaimē.
Krusta mešana. Kristiešu tradīcija. To neatzīst baptisti.
Saites.
Kristietība un kristieši.
