Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Pētnieki un atklājēji

Vai Krētu pirmie atklāja paleolīta jūrasbraucēji pirms 130 000 gadu?

Kurā laikmetā meklējami jūrasbraukšanas aizsākumi? Zinātnieki šobrīd domā, ka pirmie, kas ar pašdarinātiem peldlīdzekļiem devās atklātā jūrā, aiz apvāršņa apzināti atstājot krasta līniju, bija senākie Austrālijas apdzīvotāji aborigēni, kuri dienvidu kontinentā ieradās pirms 50 līdz 60 tūkstošiem gadu. Savukārt senākā saglabājusies laiva - vienkocis - ir atrasta Nīderlandē, kūdras slānī pie Peses ciemata. Tās izgatavošanas laiks, izmantojot radioaktīvā oglekļa datēšanu, noteikts starp 8040. un 7510.g.pmē.

Lasīt tālāk ...

Mohendžodara - aizvēstures Hirošima?

Vairāki t.s. alternatīvie pētnieki - Deivids Hetčers Čaildress, Deivids Devenports, u.c., - par Indas ielejas bronzas laikmeta civilizācijas centru Mohendžodaras (sk.:"Mohendžodaro - Indas ielejas civilizācijas pērle", aliens.lv, 01.05.2013.) un Hārapas bojāejas cēloni uzskata aizvēsturiskas kodolkatastrofas izraisītu ugunsgrēku. Indijā dzimušais itāļu rakstnieks Deivids Devenports apgalvo: "Mohendžodara, viena no vecākajām pilsētām pasaulē, iznīcināta atomsprādzienā."

Lasīt tālāk ...

Uldis Siliņš. Arvīds Blūmentāls a.k.a. Krokodīļu Harijs: Austrālijas slavenākais latvietis

XX gs. mazā latviešu nācija ir devusi pasaulei divus slavenus dēkaiņus un neikdienišķus medniekus – 1907.gadā dzimušo Aleksandru (Sašu) Ziemeli un pēc 2.PK 1925.gadā dzimušo Arvīdu Blūmentālu. Saša Ziemelis kļuva pazīstams, ar 7 pēdas garu šķēpu Argentīnas džungļos medījot kaguarus, Arvīds Blūmentāls, savukārt, bija Austrālijas slavenākais krokodilu mednieks, kura ierocis bija, galvenokārt, divas paša rokas. Viņš bija vienīgais mednieks pasaulē, kas medīja mazāka auguma rāpuļus (2 metrus garus) kailām rokām(!). Abu dēkaiņu dzīvē var saskatīt zināmas paralēles. Viņi abi atstāj mājas 17 gadu vecumā. Ziemelis nav tikai jaguāru mednieks, viņš piedalās arī kā aktieris 1937.gadā 15 epizodu filmā. Seriāls vēlāk tiek iekļauts 1946.gada skatu filmā ar nosaukumu “Džungļu terors” (Jungle terror), strādā kā lektors dabas pētnieku klubos, un vada pētniecības ekspedīcijas uz Dienvidameriku. Par viņa dzīvi lasāms biografijā “Tīģeris” (The Tiger).

Lasīt tālāk ...

Piecas pašizolējušās ciltis ar dīvainām tradīcijām

Mūžamežos, tuksnešos, nomaļās okeānu salās dzīvo vairāk nekā simts cilšu, kuras atsakās kontaktēties ar modernās civilizācijas un vietējās varas pārstāvjiem. Iemesls: iepriekšējie kontakti bieži vien ir beigušies bēdīgi, ar nāvējošām saslimšanām, verdzību, slaktiņiem.

Lasīt tālāk ...

Dievu vēstnesis Ērihs fon Dēnikens

Ērihs Antons Pauls fon Dēnikens ir slavens, arī Latvijā labi pazīstams, šveiciešu rakstnieks, kurš, sākot jau ar savu pirmo, 1968.gadā iznākušo grāmatu „Atmiņas par nākotni/Dievu rati” (Erinnerungen an die Zukunft/Chariots of the Gods?) mēģina pierādīt tēzi par ārpuszemes civilizāciju ietekmi uz agrīno cilvēku kultūru. Dēnikens ir viens no nozīmīgākajiem paleokontakta un seno astronautu hipotēzes popularizētajiem pasaulē (Dēnikena ietekmi atzīst, piemēram, filmas "Prometejs" režisors Ridlijs Skots), taču darbos iekļauto nepierādīto apgalvojumu un kļūdu dēļ zinātnieku vidū ieguvis pseidovēsturnieka un šarlatāna slavu.

Lasīt tālāk ...

Bafina salā atklāj otro vīkingu apmetni Amerikā

Kopš 1960.gada, kad Ņūfaundlendā atklāja pirmo vīkingu apmetni Amerikā, arheologi un amatierpētnieki cītīgi pārmeklēja Kanādas ziemeļaustrumu piekrasti, cenšoties atrast vēl kādas seno ziemeļnieku kolonistu pēdas. Tomēr tikai tagad, pēc 50 gadiem ir sasniegti rezultāti - arheoloģe Patrīcija Sazerlenda (Patricia Sutherland) oktobra sākumā paziņojusi, ka iegūti pārliecinoši pierādījumi par vēl viena vīkingu priekšposteņa pastāvēšanu Amerikā.

Lasīt tālāk ...

Feniķieši atklāj jūrasceļu apkārt Āfrikai

Pirmie rietumnieki, kas apbrauca apkārt Āfrikai bija XV gs. otrās puses portugāļu jūrasbraucēji, kuri meklēja īsāko un drošāko ceļu uz eksotisko un tolaik neiedomājami dārgo garšvielu zemi Indiju. Tomēr iespējams, ka ceļojumu apkārt Melnajam kontinentam jau 2000 gadu pirms viņiem bija veikuši feniķieši - sava laika dižākie kuģotāji.

Lasīt tālāk ...

Spāņu arheologi publisko senāko atrasto Rietumeiropas karti

Daudzi lasītāji noteikti atcerēsies bērnībā lasīto R.Kiplinga stāstu par to, kā Mazā neuzvedīgā meitene, kas tā vien prasās pēc pēriena, uzrakstīja pasaulē pirmo vēstuli. Tā sastāvēja no piktogrāfiska vēstījuma, kura saturu ilustrēja vizuāls notikumu vietas situācijas attēlojums jeb karte. Izrādās, Kiplings vēl pirms atbilstošu senlietu atradumiem bija pareizi uzminējis paleolīta mednieku-vācēju sabiedrības nepieciešamību noteiktos apstākļos fiksēt kādas kopienai svarīgas vietas ģeogrāfiski telpisko situāciju. Tam pierādījums ir tikko žurnālā Journal of Human Evolution publicētais raksts par Spānijā atrasto 14 000 gadu seno, uz akmens plāksnītes iegrebto karti.

Lasīt tālāk ...

Nibiru "atklājējs" Zakarijs Sitčins

Žīdu rakstnieks Zakarijs Sitčins (1920.-2010.g.) ir slavens ar to, ka balstoties uz paša tulkotājiem seno šumeru tekstiem, rekonstruējis sarežģītu un līdz šim nezināmu Zemes un cilvēces rašanas vēsturi. Sitčins apgalvo, ka Saules sistēmā eksistē astronomiem vēl nezināma tā sauktā divpadsmitā vai desmitā planēta, kura senajos šumeru tekstos dēvēta par Nibiru.

Lasīt tālāk ...

Ar lāzeru meklējot senu civilizāciju liecības un pētot citas pasaules

Floridas Centrālās universitātes (ASV) arheologi, antropoloģijas profesori Arlēns un Diāna Čeisi (Chases) jau trīsdesmit gadus pēta senās maiju pilsētas Karakolas drupas mūsdienu Belīzas teritorijā. Gadiem ilgi, sezonu pēc sezonas arheologu pāra vadībā strādājošie Karakolas arheoloģiskā projekta dalībnieki, strādājot ar mačetēm, atbrīvo drupas no džungļu gūsta, izdara tajās izrakumus, dokumentē un kartē atklātās struktūras. Izmantojot pētījumos iegūtos materiālus, tapušas daudzas zinātniskas publikācijas, kas paplašinājušas mūsu zināšanas par maiju sabiedrību un kultūru, to civilizācijas rašanos, attīstību un pagrimumu.

Lasīt tālāk ...