Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Ceļojums uz Butānu un Rietumbengāliju

Juihiro Miuras Himalaju “sniega sieva”

Diez vai būs kāds alpīnists, kurš, Himalajos kāpjot kalnos, nebūtu ko dzirdējis par jetiju jeb “briesmīgo sniega cilvēku,” kā šis kriptīds nereti tiek dēvēts Rietumu popkultūrā un dzeltenajā presē [1]. Dažs, kā piemēram slavenais Reinholds Mesners, jetiju esot ne vien redzējis, bet pat nošāvis... Tas izrādījies kāds zinātnei nepazīstams lācis... Sava pieredze ar sniega cilvēku bijusi arī ne mazāk slavenajam japāņu alpīnistam un slēpotājam Juihiro Miuram, kurš 1970.gadā pasaulē pirmais ar slēpēm nobrauca no Everesta. Miuras grāmata “The man who skied down Everest” savulaik tulkota arī latviski - 1982.gadā “Apvāršņa” sērijā. Lūk, kāds ir Miuras stāsts par ekspedīcijā dzirdēto un piedzīvoto:

(..) Mūsu draugs lama ticēja, ka briesmīgais sniega cilvēks patiesi ir reāla būtne. Mēs cerējām ieraudzīt kādu. Mums stāstīja, ka pirms divām nedēļām Japānas alpīnistu kluba ekspedīcijas grupas nesēji no šī apvidus esot aizmukuši, sacīdami, ka, ejot cauri noslēpumainajam mežam gar upes malu, nedaudz zemāk par tempļa atrašanās vietu viņi esot sastapuši sniega cilvēku. Kad mēs atpūtāmies, es mēģināju pārrunāt šo tēmu ar nesējiem un šerpiem. Viņi visi sāka runāt reizē. Pirmajam teikumam par kāda cilvēka govi, kas nobeigusies ar pārlauztu sprandu, ko tomēr nebija pārlauzis ne vilks un arī ne kalnu lauva, sekoja neganta sakliegšanās šerpu valodā.

(..) Pats zinātniskākais viedoklis ir tāds, ka sniega cilvēks neeksistē. Atrastos pēdu nospiedumus uzskata par citu dzīvnieku pēdām, kas, sniegam kūstot, palielinājušās un deformējušās.

Tomēr dažas autoritātes gluži nepiekrīt šim formulējumam, un Normens Dīrenfērts ir viena no šīm autoritātēm. Viņš domā, ka jetiji ir kādu nezināmu antropoīdu suga. Neviens nekad šo dzīvnieku nav redzējis jeb, pareizāk sakot, nav bijis neviena aculiecinieka, kam varētu pilnīgi noticēt. Viņa esamība ir atkarīga no tā, vai tam tic vai netic. Daži ekspedīcijas dalībnieki ticēja, citi neticēja. Bet visi bija vienis prātis, ka jebkurš dzīvnieks izbītos un aizbēgtu, ja tam tuvotos tik liela un skaļa karavāna.

(..) Ap desmitiem vakarā uzzinājām, ka divi nesēji – viens vecs mēms un viens kurlmēms – esot pazuduši. Cik atceros, tie abi izskatījās visai nedroši. (..) Bijām noraizējušies, jo naktī temperatūra varēja nokrist līdz nullei, bet tiem abiem nebija pat savu segu. (..) Sūtījām šerpus ar frontālām spuldzēm meklēt pazudušos (..). Pēc divu stundu meklēšanas šerpi atgriezās un pavēstīja, ka viņi nespējot atrast abus mēmos.

Nākamajā rītā pavisam agri mani pamodināja rosība ārpus telts. Abi nesēji bija atradušies un apgalvoja, ka esot redzējuši sniega cilvēku. “Tam bija spožas acis, kas viņa galvā griezās uz riņķi. Mēs domājām, ka tiksim dzīvi apēsti,” mēmie skaidroja ar žestiem. Viņi esot trīcējuši un drebējuši, līdz sniega cilvēks nozudis. Noklausījušies šo stāstu, visi sāka smieties. Acīmredzot šie abi nekad netika redzējuši elektriskās frontālās lampas. Tā kā viņi bija noguruši, izvārguši retinātajā gaisā, nosaluši un izsalkuši, viņiem diez vai varēja pārmest to, ka, ieraugot tālumā uguntiņas kaut kādu būtņu pierēs un dzirdot dīvainas balsis, vīri iedomājās sastapuši sniega cilvēku.

(..) Mana paša teorija attiecībā uz sniega cilvēku ir vienkārša. Ir bijis reiz slīpēts bandīts, kas aplaupījis zemniekus un aizdzinis viņu lopus, bet savu vainu uzvēlis jetijiem. Vai arī tas viss ir izpūsta bērnu pasaciņa. Sniega zemē, kurā esmu dzimis, mums, bērniem, vakaros, kad ārā sniga, lika agri iet gulēt, jo “sniega sieva” varot atnākt un mūs nogrābt. Atceros, ka ļoti baidījos no viņas. Iespējams, ka nostāstiem par “sniega sievu” Himalajos atbilst leģenda par jetijiem.

Piezīmes

[1] Angliskajā vidē, arī Miuras grāmatā, visai plaši lietotais apzīmējums, lai neteiktu – iesauka – Briesmīgais sniega cilvēks (Abominable Snowman) jetijam pielipa 1921.g., kad kāds Henrijs Ņūmens, Kalkutas avīzes “The Statesman” žurnālists, gatavojot rakstu par tajā pašā gadā notikušo pulkvežleitnanta Čārlza Hovarda-Berija vadīto Everesta izpētes ekspedīciju, iztaujāja tajā piedalījušos nastu nesējus. Tie viņam pastāstīja, ka Berijs kalnos, lielā augstumā uzgājis kāda dzīvnieka pēdas, kuras savā grāmatā-ekspedīcijas aprakstā vēlāk saista ar lielu vilku. Tomēr šerpas domājuši savādāk, apgalvojot, ka pēdas atstājis metoh-kangmi, ko aptuveni var tulkot kā “cilvēk-lācis sniega cilvēks”. Savukārt Ņūmens vārdu “metoh” pamanījies vispirms iztulkot kā “riebīgais,” vēlāk pārmainot uz “briesmīgais”... Gatavo rakstu Ņūmens nosūtīja pāris avīzēm, kuras to arī publicēja. Un Briesmīgais sniega cilvēks bija palaists vaļā...

Attēlā: Juihiro Miura nobraucienā no Everesta.

Avoti:
Miura, J., Perlmans, E. Ar slēpēm no Everesta. Rīga: Zinātne, 1982. 75.-77.lpp.
en.wikipedia.org/wiki/Yuichiro_Miura
en.wikipedia.org/wiki/Charles_Howard-Bury 

© Aliens.lv. Pārpublicēt atļauts tikai ievērojot ŠOS NOTEIKUMUS.