Sigits Duduris. Uganda - 2018

Ilgu laiku tā kā baidījos no Āfrikas...

...pēc dabas esmu ceļotājs un ļoti gribas iejukt svešā pilsētā, runāties ar nepazīstamiem cilvēkiem, ostīt neizjustu gaisu un baudīt... Āziju baudīt - jā! Dienvidameriku - jā! Eiropu - protams! Bet Āfriku... riktīgu, melno mammu Āfriku... tā kā raustījos... ... baidījos... tomēr kaitējos... jo stāsti par to kā ceļotāji iemīl šo kontinentu, nepameta manu prātu...

Līdz vienu dienu Dzintris Kolāts (tas pazīstamais džeks no Kuivižiem) Tviterī raksta, ka vāc grupu uz Ugandu.

Kur nu vēl precīzāku signālu saņemt no Melnā Dieva...
Nu tad klausies...

Lasīt tālāk ...

Igo Midrijānis. Nepazīstamā Izraēla

Ainiņas no 21dienu ceļojuma ar velo

Lasīt tālāk ...

Vilnis Strods. Ararata ēnā

"Kur armēnis bijis, tur žīdam vairs nav ko darīt," - tā mana nelaiķa vecmāmiņa Mirdza.
"Ūūū... dikti jau nu viltīgi viņi ir," - saka kaimiņu Gruzijas iemītnieks Iraklijs.

- Vai sieviete vīrieti var padarīt par miljonāru?
- Mierīgi! Ja vien viņš pirms tam ir bijis miljardieris! - atbild Armēņu radio (šeit un tālāk katras dienas ievadā).

Ararata, Noasa šķirsta, urartu senpilsētu, konjaka un armēņu radio dzimtene. Kā parasti, tas jāredz pašam.

Lasīt tālāk ...

Māris Bērziņš. Nosauļoto cilvēku zemē

Etiopijas nosaukumu – "nosauļoto cilvēku zeme" – pirmo reizi minējuši grieķi astotajā gadu simtenī pirms mūsu ēras. Savukārt tās eiropeiskais nosaukums Abesīnija radies no semītiskā habašat ksabašat, kas apzīmē biedriskumu. Turklāt Etiopija ir vienīgā valsts Āfrikas kontinentā, kas nav bijusi pakļauta eiropiešu kolonizācijai. Mūsu ēras ceturtajā gadsimtā Etiopija kļuva par otru kristīgo valsti pasaulē pēc Armēnijas.

Lasīt tālāk ...

Igo Midrijānis. Septiņas dienas Tibetā

Tikai septiņas dienas Tibetā - un jau uzdrošinos apgāzt daudzu priekšstatus par šo zemi?! Kaut nedaudz pabāzis degunu tikai ķīniski ,,attīstītajā’’ tās daļā! Tik un tā! Bet… protams, ir arī cita Tibeta: telpā, laikā, no cita skatpunkta.

Lasīt tālāk ...

Anete Bilzēna. Venecuēla 2006. - ceļojuma piezīmes

12:00 satiekamies Rīgas lidostā, gaidam visus, laimīgi sabučojamies un domājam par iečekošanos. Varam tikai kopā, jo esam grupa un mūsu biļete ir šaubīga izdruka - A4 formāta lapa Līgas rokās.

Iečekojamies...

Pie izlidošanas Edvīns klusi bilst, ka viņam neesot bagāžas pasaknītis. Neviens nenoreaģē.

Ielidojam Frankfurtē...

Lasīt tālāk ...

Vilnis Strods. Lieldienas Krimā

Ir Lieldienas. Pāris brīvu dienu. Kopsanāksmē tiek nolemts laisties uz Krimu. Tam par iemeslu ir vairākas sakritības: kā viena no galvenām – mūsu Air Baltic uz Simferopoli atklāj tiešo satiksmi. Tam par godu esam pirmā reisa pasažieru sarakstos, un lidojums ir smieklīgi īss. Ukraiņu robežsargi jokus nesaprot, rūpīgi lasa mūsu aizpildītās tūrisma kartes un lūdz precizēt tās. Kad izvelkamies no lidostas ir jau tumsa. Ne auksts, ne karsts – vienkārši maigs Krimas klimats mūsu latviešu aukstajās Lieldienās.

Lasīt tālāk ...

Ar velo no Rīgas līdz Vladivostokai jeb Latviešus Sibīrijā meklējot...

Grāmatu apgāds “Lietusdārzs” šodien, 2016.g. 28.novembrī, laiž klajā unikālu grāmatu “Latviešus Sibīrijā meklējot”. To veido 1975.gadā Ingvara Leiša sarakstītā dienasgrāmata un Ulda Brieža uzņemtās fotogrāfijas. Abi autori latviešus Sibīrijā meklējuši, ar velosipēdiem no maija līdz novembrim virzīdamies no Rīgas uz Vladivostoku. 

Lasīt tālāk ...

Autoru kolektīvs. Tubabi Āfrikā

Darbojošies personāži:

• landrōveris Discovery, 1992.g., 2.5 l, turbodīzelis;
• Andris Krūmiņš – komandas kapteinis un pasākuma vaininieks;
• Intars Špīlbergs – stūrmanis;
• Mārcis Lauznis – fotogrāfs-ekonomists;
• Vilnis Strods – dakters-slakters.

Maza paskaidrojošā vārdnīca:

• tubabi – tā baltos cilvēkus sauc senegāļi. Labi atskaņojas ar vārdu "baobabi." Piemēram: tubabi-baobabi.
• kakadū – dāvanu prasītāji, kas regulāri gadās pa ceļam. Tie ir gan bērni, večuki un citi civiliedzīvotāji, gan arī žandarmi un armijnieki. Nosaukums atvasināts no franču vārda kadū – "dāvana."
• žļeba – Marokas pirmiedzīvotāju berberu nacionālais tērps ar spicu kapuci, tādēļ to valkātāji tiek nodēvēti par "rūķīšiem."

Lasīt tālāk ...

Agnese Reķe. Kā klājas Marokā: ceļojuma piezīmes

Ziniet tos plānus, kas ilgi sēž galvā un tomēr pēdējā brīdī vienmēr kaut kas nojūk? Tā man bija ar Maroku. Plāns par šo ceļojumu galvā perinājās jau ilgi, bet vienmēr kaut kas stājās ceļā - te citas valstis, te citi plāni. Ja būtu nojautusi, cik ļoti šo valsti iemīlēšu, nekad nekavētos tik ilgi.

Lai vai kā, pēc aptuveni četru gadu gaidīšanas tas notika. Līdzīgi domājoši ceļabiedri atrasti. Maršruts ieskicēts. Biļetes kabatā.

Lasīt tālāk ...