Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Ceļojumi

Agnese Ziemele. Velomaratons "Barona taka" 2012

Sestdiena, 7. jūlijs. Izturības pārbaude

Ir skaists, saulains agrs jūlija rīts. Ar smaidu sejā es stumju savu mantām apkrauto velosipēdu cauri Rīgas centram. Pie Nacionālās Operas mani jau sagaida bariņš citu velomaratonistu. Visi šķiet pozitīvi noskaņoti, draudzīgi, ar prieku uzņem savā barā ik vienu, kas pievienojas... Sākam krāmēt mantas un riteņus autobusos. Dažus riteņus nākas izjaukt, lai tie aizņemtu mazāk vietas bagāžas nodalījumā un piekabē. Kamēr tiek krāmētas mantas, valda neliels haoss un tiek gaidīti vēl citi velomaratonisti, es apsēžos uz sola un lasu savu mīļāko žurnālu, militāro izdevumu „Tēvijas Sargs”, vēroju arī pārējos velomaratonistus, jo apzinos, ka kopā ar šiem cilvēkiem pavadīšu vairāk nekā divas nedēļas. Secinu, ka esam raibs pulciņš, jo mūsu vidū ir dažāda vecuma cilvēki – gan bērni un jaunieši, gan pensionāri. Tātad – būs interesanti. Patīkama neziņa par to kā būs. Pēc brīža dodos atpakaļ pie pārējiem, jo pamanu, ka ieradies Gatis (velomaratona organizators), cilvēks, kuram pateicoties beidzot izbrīvēju laiku, lai ļautos šī brauciena piedzīvojumam. Gati pazīstu kopš mana pirmā studiju gada Rīgā, jo mācāmies vienā augstskolā un kopā darbojāmies augstskolas studentu pašpārvaldē. Katru gadu solu viņam, ka piedalīšos velomaratonā „Barona taka”, bet citu pasākumu dēļ tā arī nekad nesanāca izbrīvēt laiku. Tad nu šogad arī es mīšu velosipēda pedāļus no Tartu pilsētas Igaunijā līdz mājām Dundagā (kas ir arī paša velomaratona noslēguma vieta). Gandrīz 1000 km būs jānomin, bet tā kā ikdienā skrienu krosiņus un aktīvi sportoju, tad domāju, ka tas man būs pa spēkam.

Lasīt tālāk ...

Vilnis Strods. Ziņas iz Svētās zemes

2007.gada rudenī aliens.lv redakcija beidzot savīkšķījās aplūkot Palestīnu. Jau sen gribējās pašiem uzmest aci divu lielo pasaules reliģiju un daudzu vēsturisko kultūru rašanās vietai, kas bieži dēvēta par Svēto zemi. Tādejādi divu nedēļu garumā apbraukājām cik varējām, īpaši pievēršot uzmanību visam neparastajam, atbilstoši mūsu interešu tēmai.

Lasīt tālāk ...

Andžejs Neguliners. Etiopija - ceļojuma piezīmes

Etiopija - pie mums mazpazīstama Āfrikas zeme. 2006.gada rudenī piecatā to apceļojām. Ceļojuma piezīmes publicēju vispārējai informācijai. Ceru, ka izlasīsiet ar interesi. Varbūt pat kādu tas rosinās pašam doties uz šo seno un jauku ļaužu apdzīvoto Abesīnijas zemi. Lai veicas!

Lasīt tālāk ...

Grigorijs Rozentāls. Birma - Āzijas pērle

Pirmo reizi nonācu šajā valstī 2006.gada augustā. Kāpēc braucu tieši uz Birmu? Gribēju redzēt slaveno Švedagona kalnu Jangonā. Pirms tam biju to pētījis neskaitāmas reizes: fotogrāfijās, internetā.  Man nez kāpēc šķita, ka vismaz vienreiz mūžā šī senā budistu svētvieta ir jāredz.  Ir jāredz tas slavenais, ar zeltu noklātais un dārgakmeņiem izrotātais, 98 metrus augstais tornis.  Ir jāsajūt šī daudzās jomās vairākus gadu desmitus pagātnē iesprūdusī vieta ar tiem jaukajiem cilvēkiem, kas tur dzīvo.

Lasīt tālāk ...

Vilnis Strods. Čjapa - maiju dzimtene

Rakstīt par Meksiku ir reizē gan grūti, gan arī viegli. Grūti, jo traucē iespaidu pārbagātība. Viegli, jo iesācis nevari vairs apstāties. Tādēļ mēģināšu aprakstīt tikai nelielu šīs valsts daļu - pašu raibāko, krāšņāko un arī dumpīgāko. Čjapu (Chiapas) var uzskatīt par maiju indiāņu dzimteni. Mūsdienu meksikāņu sabiedrība, kura ir neiedomājami daudzveidīga, pārdzīvo sāpīgu un grūtu konsolidācijas procesu. Nabadzība, korupcija, indiāņu nelīdztiesība - tieši šeit tā izpaužas visasāk. 2003.g. pavasarī viena mēneša laikā es to vēroju neiesaistīta cilvēka - tūrista acīm. Ceru, ka atradīsies kāds, kuru ieinteresēs mans necilais vēstījums.

Lasīt tālāk ...