Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Civilizācijas un kultūras

Poļu arheologi Peru atklāj iepriekš nezināmas kultūras apbedījumus

Poļu arheologi no Vroclavas universitātes, veicot izrakumus Atkamas tuksneša ziemeļu daļā, Peru dienvidos, atklājuši 150 līdz šim nezināmai, no IV līdz VII gs. pastāvējušai kultūrai piederošus kapus. 

Lasīt tālāk ...

Etiopijā atklāta Melnajā Āfrikā senākā kristiešu baznīca

Apzinot senās pirmsaksūmiešu perioda etiopu valsts, Damatas galvaspilsētas, Jehas, apkārtnē esošās senvietas, arheologi Etiopijas ziemeļos, netālu no Eritrejas robežas nesen atklāja Melnajā (Subsahāras) Āfrikā šobrīd senāko zināmo, ar IV gs. datētu kristiešu baznīcu. Raksts par atklājumu, ar to saistītajiem atradumiem un no tiem izrietošajiem secinājumiem, kas liek mainīt atsevišķus vēsturnieku priekšstatus par Etiopijas valstiskuma attīstības vēsturi, publicēts britu arheoloģijas žurnāla “Antiquity” 2019.gada decembra numurā.

Lasīt tālāk ...

Gruzijā atklātas bronzas laikmeta valdnieka kapenes ar diviem ratiem inventārā

Nozīmīgu atklājumu, Gruzijas austrumu daļā, netālu no Lagodekas pilsētas, atrokot un izpētot senākajā bronzas laikmetā pirms 4000 gadiem uzbērtu kapukalnu, izdarījuši Gruzijas Valsts muzeja arheologi.

Ziņojumu par kurgānā atrastajiem dārgumiem, ratiem un cilvēku mirstīgajām atliekām Šveices pilsētā Bāzelē nesen notikušā starptautiskā, Senajiem Tuvajiem Austrumiem veltītā arheologu kongresā nolasīja Gruzijas Valsts muzeja Arheoloģijas centra vadītājs Zurabs Makharadze. 

Lasīt tālāk ...

Omānā arheologi atrok 2300 gadus vecas dzelzs laikmeta kapenes

Omānas sultanātā, 22 kilometru attālumā no Sinavas (Sinaw) pilsētas atraktas 2300 gadus vecas senākā dzelzs laikmeta kapenes ar labi saglabājušos sabiedrības augstākā slāņa pārstāvja apbedījumu, kas tiek raksturots kā viens no Omānas nozīmīgākajiem arheoloģiskajiem atradumiem. 

Lasīt tālāk ...

Gvatemalas ziemeļos arheologi atrok postklasiskā perioda maiju apspriežu namu

Seno maiju pilsētā Ništunčičā, kas atrodas Gvatemalas ziemeļos, Petēnas provincē, uz pussalas Petenicas ezera dienvidrietumu galā, arheologi atrakuši apspriežu namu ar altāriem, kvēpināmajiem traukiem un skulpturāliem dzīvnieku atveidiem. Atklāto drupu un senlietu vecums ir apmēram 700 gadi. 

Lasīt tālāk ...

Spānijā atrasti 7000 gadus veci unikāli alu gleznojumi ar medību ainām

Spānijas austrumos atklāti pārsteidzoši labi saglabājušies, 7000 gadus veci alu gleznojumi. Šie satriecošie mākslas darbi, kuri attēlo medību ainas, ar loku un bultām bruņotiem cilvēkiem medījot lielus dzīvniekus, sniedz neparastu seno aizvēstures dienu dzīves atspīdumu. 

Lasīt tālāk ...

Irānas rietumos atklāta 115 km gara noslēpumaina siena un neviens nezina, kurš to cēlis

Arheologi, 2016.gadā veicot arheoloģisku izpēti Sarpolezahabas (Sarpol-e Zahab) apgabalā, Kermanšahas  provincē , Zagrosa kalnu rietumu pakājei piegulošos trīs līdzenumos – Bešivepataga (Beshive-Pa-Taq), Kvalešahina (Qaleh Shahin) un Zahaba (Zahab), kopā ar 193 senvietām, kas aptvēra laika periodu no vidējā paleolīta līdz pat islāma periodam, atklāja senas akmens sienas paliekas.

Lasīt tālāk ...

Hierakonopolē atrastas iespaidīgas pirmsdinastiju laikmeta valdnieka kapenes

Starptautiska arheologu komanda, Britu muzeja eģiptoloģes Dr.Renē Frīdmenas (Renee Friedman) vadībā, netālu no Edfas, Komalahmāras (Kom al-Ahmar) rajonā, senās Hierakonopoles dienvidu daļā atrakusi gandrīz pilnībā saglabājušās, aptuveni 5600 gadus vecas kapenes, kas piederējušas vienam no šīs vietas senajiem valdniekiem. Arheologu atklājumi ļauj ielūkoties Senās Ēģiptes valstiskuma veidošanās laika aizkulisēs pirmsdinastiju periodā, kā arī paplašina zināšanas par ēģiptiešu kultūras senākajiem slāņiem.

Lasīt tālāk ...

Senākie rakstītie avoti par ziemeļblāzmu novērojumiem tapuši VII gs.pmē. Asīrijā

Viens no nopietnākajiem ārējiem eksistenciālajiem apdraudējumiem mūsdienu tehnoloģiskajai, no elektroniskajām ierīcēm teju pilnībā atkarīgajai civilizācijai ir īpaši spēcīgs Saules koronārās masas izvirdums (SKMI) jeb Saules vētra, kas, ja sasniedz 1859.gada t.s. Karingtona notikuma apmērus, teorētiski var sabojāt planētas elektrotīklus, transporta un komunikācijas sistēmas (tostarp civilos un militāros satelītus), paralizēt bankas, veikalus, rūpnīcas, utml. Citiem vārdiem sakot, šāds notikums, kas pēc zinātnieku pašreizējiem priekšstatiem vidēji atgadās apmēram reizi 500 gados, mūsdienu civilizāciju varētu nosacīti atsviest atpakaļ ja ne viduslaikos, tad XX gs. I pusē pavisam noteiki; izraisīt globālas jukas, esošās politiskās un ekonomiskās sistēmas sabrukumu. Līdzīga vēriena SKMI, kas varēja radīt globālas katastrofālas sekas, notika 2012.gada jūlijā, taču mums paveicās, jo lādēto Saules jonu triecienvilnis šķērsoja Zemes orbītu, neskarot planētu, kas attiecīgajā kosmiskās telpas apgabalā nonāca deviņas dienas vēlāk. Pirms tam mazākas intensitātes ģeomagnētiskā vētra, kas tomēr bija pietiekami spēcīga, lai radītu postījumus, notika 1989.gada martā, kad gandrīz visa Kvebekas province Kanādā palika bez elektrības uz deviņām stundām...

Lasīt tālāk ...

Izrakumos Luksorā atklāj kapeņu inventāra gatavošanas “industriālo zonu”

Pazīstamais ēģiptiešu arheologs Zahi Havass 10.oktobrī notikušajā preses konferencē informēja par diviem nozīmīgiem atklājumiem Ķēniņu ielejā (pie Luksoras): viens no tiem izdarīts “Rietumu ielejā,” kas zināma kā “Pērtiķu ieleja,” bet otrs – “Austrumu ielejā,” kur atrodas daudzas slavenu faraonu kapenes.

Lasīt tālāk ...