Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Civilizācijas un kultūras

Luksorā pirmo reizi atklātas liecības par senēģiptiešu kapu dārzu

Arheologiem jau sen bija zināms, ka senie ēģiptieši, godinot savu mirušos, stādīja kapu dārzus. Šādi dārzi redzami vairākos senos sienu gleznojumos. Taču līdz pat šim pētniekiem nebija izdevies atrast arheoloģiskas liecības, kas apstiprinātu to pastāvēšanu.

Tagad pierādījumi ir iegūti – Spānijas Nacionālās pētniecības padomes (CSIC) jau 16 gadu garumā īstenotā Djehut projekta ietvaros, arheologi, strādājot profesora Hosē Manuela Galana vadībā, Luksorā, Dra Abu el-Naga pakalnā atklāja 4000 gadus vecu kapu dārzu. 

Lasīt tālāk ...

Peru atrod pirmos neizlaupītos Vari impērijas laika valdnieku apbedījumus

27.jūnijā Peru kultūras ministrs oficiāli paziņoja, ka poļu un peruāņu arheologu komanda atklājusi kapeņu izlaupītāju nepostītu, aptuveni 1200 gadu senu, mūsdienu Peru teritorijā pirms inkiem valdījušās Vari civilizācijas karalisko mauzoleju.

Lasīt tālāk ...

Paleolīta zobārsti izņēma kariesa bojātos audus un plombēja ar asfaltu

Vēl tikai pirms dažiem gadiem senākās liecības par invazīvo zobārstniecību – mehānisku, terapeitiska nolūka izmaiņu veikšanu dzīva cilvēka zobu audos – bija attiecināmas uz agro neolītu. 2006.g. žurnāls "Nature" publicēja rakstu par mūsdienu Pakistānā atrodošās Megāras apmetnes senāko iedzīvotāju (7500.–5500.g.pmē.) kapulauka izpētē iegūtiem mutes veselības datiem. Tie liecināja, ka pirmshārapas laika Indas ielejas iedzīvotāju vidū, kuri vieni no pirmajiem reģionā sāka nodarboties ar lauksaimniecību, bija izplatīts ne tikai kariess, bet pastāvēja arī salīdzinoši attīstītas metodes tā radīto komplikāciju sāpju mazināšanai. Kariesa bojāto zobu audu izņemšanai Megārā izmantoja loka urbjus un citus instrumentus. Vienam no attiecīgajā kapulaukā identificētajiem 11 indivīdiem ar dentālas manipulācijas pēdām bija urbti trīs zobi, bet kādam citam megārietim viens zobs ticis ārstēts atkārtoti.

Lasīt tālāk ...

Vai pirmie amerikāņi Jauno pasauli sasniedza jau pirms 130 000 gadiem?

Kad pirmie cilvēki ieradās Amerikā? Visbiežāk uz šo jautājumu tiek atbildēts – pirms apmēram 15 000 līdz 20 000 gadu, ienākot no Sibīrijas pa zemes tiltu, kas ledus laikmetā bija izveidojies tagadējā Beringa šauruma vietā. Taču tagad šim uzskatam, vismaz runājot par laika skalu, ir mests izaicinājums – žurnālā “Nature” publicēts pētījums, kura autori, izpētījuši Ziemeļamerikā uzietus mastodonta kaulus, apgalvo, ka pirmie amerikāņi kontinentā parādījušies jau pirms 130 000 gadu. Vai tas tiešām tā varētu būt? Kādi ir pierādījumi un cik pārliecinoši šķiet argumenti?

Lasīt tālāk ...

Aizvēsturiska māksla un rotaslietas Indonēzijā liecina par pēdējā leduslaikmetā tur dzīvojošo cilvēku simbolisko domāšanu

Sulavesas salā atrastie pēdējā leduslaikmeta mākslas darbi un rotaslietas liecina, ka Vollesijā dzīvojošie cilvēki atradās uz daudz augstākas kulturālās attīstības pakāpes, nekā tika uzskatīts līdz šim, teikts pētījumā, kas publicēts ASV Zinātņu akadēmijas rakstu krājumā.

Pētījumu, sadarbojoties ar Indonēzijas zinātniekiem, veica Grifita universitātes Austrālijas Cilvēka evolūcijas pētniecības centra komanda profesora Ādama Bruma (Adam Brumm) un Dr.Mišeles Lenglijas (Michelle Langley) vadībā.  

Lasīt tālāk ...

Heliopoles drupās atrastā milzu statuja tomēr nepieder Ramzesam Lielajam

Apvienota vācu-ēģiptiešu arheologu komanda, izdarot izrakumus kādas Kairas priekšpilsētas graustu rajonā, atklāja milzīgas, iespējams, XIX dinastijas faraona Ramzesa II statujas fragmentus, 9.martā paziņoja Ēģiptes Senlietu ministrija. Tomēr pēc nedēļas, 16.martā Ēģiptes senlietu ministrs Halīds Alanani (Khaled al-Anani) pavēstīja, ka jaunatklātā statuja pieder citam, Senās Ēģiptes vēsturē mazāk zināmam faraonam no XXVI dinastijas.

Lasīt tālāk ...

Ceļu būvētāji Belīzā sadrupina senu maiju piramīdu

Piramīdu, senu tempļu un citu arheoloģijas pieminekļu aizsardzības nozīme izglītotam cilvēkam mūsdienās šķiet pašsaprotama. Tomēr ik pa brīdim parādās ziņas par tumsonīgu barbarismu attiecībā ne tikai pret citu tautu, bet arī pret pašiem savu kultūras mantojumu. Lai atceramies tikai gadījumu Krāslavas rajonā, kad divi puiši 2003.gadā bija sadomājuši Svariņu Bobrovščinas pilskalnā ar buldozeru meklēt nostāstos minēto apslēpto franču naudu. Naudu, protams, neatrada, bet pilskalnu izpostīja. Līdzīgi, pie darba ķeroties ar smago tehniku, nule rīkojusies kāda ceļu būves kompānija Belīzā, Centrālamerikā. Vienīgā atšķirība no Latgales gadījuma, ceļinieki atrada ko meklēja - viņiem bija vajadzīgs akmens un senajā maiju piramīdā, kas bija viena no lielākajām Belīzā, tā patiešām netrūka.

Lasīt tālāk ...

Lauksaimniecības pirmsākumi Ķīnā meklējami pēdējā apledojuma maksimuma fāzē pirms 23 000 gadu

Senākās arheoloģiskās liecības par neatkarīgu zemkopības izcelsmi dažādos pasaules reģionos datētas ar laiku pirms aptuveni 10 000 līdz 12 000 gadiem. Tomēr zināšanas, iemaņas un tehnoloģijas, kas bija nepieciešamas, lai varētu sēt labību un cept maizi neradās vienā dienā - daudzviet atrasti pārliecinoši pierādījumi, ka senie cilvēki savvaļas augu graudus u.c. daļas sākuši vākt un lietot uzturā jau pirms 30 000 līdz 23 000 gadiem. Tagad šāda veida atradumiem Tuvajos Austrumos, Eiropā un Austrālijā pievienojas arī Ķīna - žurnālā PNAS publicēts raksts par vēlā paleolīta mednieku vācēju apmetnēs uzietiem graudberžiem Šansi provinces dienvidu daļā.

Lasīt tālāk ...

Ar C14 metodi datējot zoroastriešu svētā koka – cipreses – koksni, precizēta sasanīdu impērijas piļu hronoloģija Irānā

Arheologi, pētot Jaunpersijas jeb Sasanīdu impērijas piļu drupas, pirmo reizi tajās uzgājuši koka konstrukciju paliekas. Celtniecībā sasanīdi izmantojuši cipresi, ugunspielūdzēju zoroastriešu svēto koku. Atrastie baļķi datēti un iegūtie rezultāti ļāvuši precizēt sasanīdu piļu hronoloģiju kā arī paver iespējas labāk saprast Persijas arhitektūras vēsturi, rekonstruēt pagātnes kultūrainavu un veģetāciju. Raksts par pētījumu šī gada 30.janvārī publicēts izdevumā “Journal of Archaelogical Science: Reports.

Lasīt tālāk ...

Mohendžodara - Indas ielejas civilizācijas pērle

Mohendžodara, kas mūsdienu sindu valodā nozīmē "mirušo pakalns," līdzās Hārapai ir otrs svarīgākais Indas ielejas protoindiešu civilizācijas kultūras centrs un, kā viena no senākajām un vislabāk saglabātajām pasaules nozīmes bronzas laikmeta urbānajām apmetnēm, nereti tiek dēvēta arī par "pilsētu māti." Mohendžodara, tāpat kā Hārapa, bija labi plānota pilsēta ar taisnām ielām, vairākstāvu mājām un lielisku ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu. Pilsēta celta ap 2600.g.pmē., bet ap 1900.g.pmē. tā bija jau pamesta, nākošajām paaudzēm atstājot vairāk jautājumu un mīklu nekā atbilžu.

Lasīt tālāk ...