Ramzess II Lielais (1279.-1213.g.pmē.)
Mēdz saukt arī par "Lielo."
Tā kā šis faraons bija viens no varenākajiem, tad tā laika hronisti neskopojās ar krāšņiem epitetiem - "varenākais no varenākajiem," "lielās Ēģiptes lielā Saule" u.d.c.
Usermaatresetepenre - troņa vārds, Usermaris.
Trešais XIX dinastijas faraons, kurš Ēģiptē valdīja 66 gadus - 1279.–1213.g.pmē.
Būdams izcils karavadonis, Ramzess II atsāka Ēģiptes ekspansiju, iekarojot jaunas teritorijas un Tikai hetu uzvara pār ēģiptiešu karaspēku kaujā pie Kādešas 1274.g.pmē. apturēja Ramzesu II, neļaujot virzīties tālāk uz ziemeļiem.
Radniecība. Tēvs - Sets I (iepriekšējais faraons).
Dēls - Merneptahs, Hemvess (leģendārs).
Bija tēvs vairāk kā 100 bērniem no daudzajām sievām un piegulētājām.
Kopumā tam bija septiņas sievas, viena no tām hetu ķēniņa Hatušilisa meita. Tomēr vismīļākā tam bija Nefertāre, kuru tas apprecēja pašu pirmo. Nefertārei vetīts skaistais Hatoras templis Abusimbelā, kurā tā attēlota kā Hatoras iemiesojums.
Bez tam faraons apprecēja savu jaunāko māsu Henutmiru, trijas savas meitas - Muritamunu, Bintanatu un Nebettaui. Bez 7 sievām faraonam bija vēl vesels harēms piegulētāju.
Dzīvesgājums. Viņa 66 gadu valdīšanas laikā Ēģipte sasniedza vislielāko uzplaukumu (pēdējo uzplaukumu Jaunās valsts laikā), tādēļ šis faraons ieguvis titulu "Lielais."
Faraona valdīšanas laiks. Par valdīšanas laiku, kā parasti, nav skaidrības. Minēti dažādi varianti: 1279.-1213.g.pmē., gan arī 1304.-1237.g.pmē., gan arī 1317.-1251.g.pmē. (krievu enciklopēdija).
Pētnieku veiktie aprēķini liecina, ka vienīgais gredzenveida Saules aptumsums, kas varēja notikt laika periodā starp 1500.–1050.g.pmē., bija redzams 1207.gada 30.oktobrī pirms mūsu ēras. Ja šie aprēķini tiks akceptēti, tad tas palīdzēs precīzāk noteikt Ramzesa Lielā un viņa dēla Merneptaha valdīšanas laikus. Pēc jaunajiem aprēķiniem faraona Merneptaha valdīšana sākas 1210. vai 1209. gadā pmē. No seno ēģiptiešu tekstiem ir zināms, cik ilgi valdījis gan Merneptahs, gan viņa tēvs Ramzess Lielais. Jaunais pētījums ar viena gada precizitāti datē Ramzesa Lielā valdīšanas laiku no 1276.–1210.g.pmē.
Kāpa tronī 20 gadu vecumā pēc sava tēva Seta I. Visai drīz pēc tam viņš pavēlēja nodzēst visus uzrakstus, kas vēstīja par citiem faraoniem. To izdarīja pat Karnakā. Kronējot viņu vienlaikus pasludināja arī par Ēģiptes virspriesteri. Jau pašā sākumā, kad viņm vēl nebija nekādu nopelnu, viņš pavēlēja sevi godāt par "Valsts labdari," "Amona izvēlēto" un "Neuzvaramo varoni."
Ārpolitika. Slavens karavadonis, turpināja tēva iesāktos karagājienus un Senās Ēģiptes ekspansiju, izveidojot plašu impēriju, kura pletās no Lībijas līdz Irākai un no Sudānas līdz Turcijai.
Ilgi cīkstējās ar Hetu valsti par tiesībām pārvaldīt Ziemeļsīriju. Aiz katras no valstīm stāvēja lērums pilsētvalstu un cilšu apvienību, tā ka organizējās kas līdzīgs mazam "pasaules kariņam."
1.karagājiens pret hetiem. Viņa valdīšanas 4.gadā notika viņa pirmais karagājiens ar ēģiptiešu senajiem naidniekiem - hetiem, kurā viņš uzvarēja.
2.karagājiens pret hetiem un kauja pie Kādešas (1312.g.pmē.). Nākamais - 2.karagājiens, notika faraona valdīšanas 5.gadā, tātad tikai gadu pēc iepriekšējā. Pēc mēneša pārgājiena faraona karaspēks sasniedza augstieni virs Kādešas netālu no Orontas upes tagadējā Sīrijā. Kauja detalizēti tikusi aprakstīta abu tautu hronikās. Kādešas kaujā pats faraons tikko izglābās no hetu gūsta, kas tam bija sagatavojuši lamatas no slēpņa. Lai gan kauja beidzās ar tādu kā neizšķirtu, tā apturēja senēģiptiešu ekspansiju uz ziemeļiem.
Pēc kara 1259.g.pmē. (vai arī 1296.g.pmē.) ar hetu ķēniņu Hatušilu III tika noslēgts pirmais zināmais miera līgums pasaulē – viņa zeltā gravēta kopija glabājas ANO (oriģināls Stambulas Vēstures un arheoloģijas muzejā). Saglabājušās akmens plāksnes ar miera līguma punktiem. Vēl pēc dažiem gadiem Ramzess II nostiprināja savienību ar hetiem apprecot Hatušilisa meitu. Tā savienība ar hetu valsti tika noturēta 50 gadus.
Faraona valdīšanas laikā ēģiptieši okupēja Kušu, kuras galvaspilsēta Meroe atradās ne visai tālu uz dienvidiem no Baltās un Zilās Nīlas satekas vietas. Acīmredzot faraoniem bija jāorganizē vairāki karagājieni, lai pakļautu bagāto Nūbijas zemi. Pēc iekarošanas ēģiptieši Nūbiju nosauca par Kušu.
Karš ar hetiem pamudināja faraonu 1269.g.pmē. pārcelt galvaspilsētu no Memfisas uz Nīlas deltas pilsētu Piramesu (Per-ramses - "Ramzesa māja," vēlākā Tanisa), ko pats nodibināja.
Savas dzīves laikā viņš uzbūvēja desmitiem pieminēkļu gar Nīlu saviem sasniegumiem, ieskaitot milzu tempļus veltītus Ra. Tie ir Abusimbelā, Karnakā, Luksorā - Ramzesa svētnīca, Abīdā un Memfisā.
Pēc Amona norādījuma Ramzess II par Tēbu virspriesteri iecēla Nefunenefu.
Ir hipotēze, ka tieši šī faraona galmā uzaudzis žīdu pravietis Mozus (tāda pati ir arī par Hatšepsutu). Tradicionāli tiek uzskatīts, ka tieši viņa valdīšanas laikā noticis Bībelē aprakstītais žīdu izgājiens no Ēģiptes.
Faraons esot nomiris 90 gadu vecumā pēc 67 gadu ilgas valdīšanas. Ne visai ilgi pēc viņa nāves kapenes tika izlaupītas. Priesteri viņa mūmiju pārnesa un paslēpa citā vietā. Tā tika uzieta tikai pēc 1875.gadā.
Celtniecība. Ramzesa II laikam raksturīga ārkārtīgi plaša celtniecība - viņš uzcēla svētnīcas Abīdā, Tēbās (Ramzeseums), piebūves Karnakā un Luksorā, abas alu svētnīcas Abusimbelā, svētnīca Edfā.
Ap 1279.g.pmē. būtiski pārveidoja Sfinksas statuju Gīzā. Tādējādi Ramzess II tiek uzskatīts par pēdējo zināmo no Sfinksas pārveidotājiem.
Miris un apglabāts Abīdā, kur atrodas viņa kapene.
Atradumi.
Statuja Memfisā. Viņam veltītu statuju atrada senajā Ēģiptes galvaspilsētā Memfisā 1882.gadā. Šo 11 m augsto un ap 83 t smago statuju no sārtā granīta 1954.gadā atveda un uzstādīja Kairā, kur tā nostāvēja līdz 2006.gada augustam. Viņu pārvietoja pie jaunā Ēģiptes senatnes muzeja 2 km no Gīzas kompleksa.
Vai Memfisā ir vēl kāda Ramzesa II statuja, kas joprojā guļ smiltīs un gaida savu stundu?
Cita statuja. Kairas austrumu rajonā Ainšamsā uzgāja faraonam veltītu templi un viņa milzu statujas daļas tajā. No paša tempļa atlikuši tikai celtniecībā izmantotie kaļķakmens bloki.
Faraona mūmija. Viņa mūmija tika iznesta no īstā kapa, glābjot to no kapeņu aplaupītājiem. Galu galā tā nonāca Deirelbaharas ielejas kopējā valdnieku kapā, kur to uzgāja arābu kapeņu laupītāji 1875.gadā.
Ziņots, ka mūmiju uzgājuši 1881.gadā (iespējams, minēts gads, kad tā nonākusi zinātnieku rokās?).
Tā tikusi izstādīta (1881.gadā vai vēlāk?) Kairas Valsts muzejā tā ir viens no aplūkotākajiem objektiem. Mūiju pētošie zinātnieki 1975.gadā ziņoja, ka mūmiju stipri bojājusi sēnīte. 1976.gadā sairšanas novēršanai un zinātniskai izpētei izveda uz Franciju - nogādāt Cilvēka muzejā Francijā. Interesanti, ka tā laika Francijas likumi pieprasīja personas pāvietošanai (arī mirušas!) obligātu derīgu pasi. Ēģiptes valdība Ramzesam II šādu pasi arī izdeva. Transportēšana notika veiksmīgi, tiesa gan, tās laikā no tās atdalījās vairāki fragmenti, kuriem veica analīzes vairākās Francijas laboratorijās. Franču zinātnieki vairāku s mēnešus darbojās ap mūmijas audu konservāciju.
Franču zinātnieki faraona mūmijā atrada tabakas daļiņas (nikotīnu), kas radīja teoriju par senēģiptiešu saikni ar Ameriku. Pēc tam nikotīnu uzgāja arī vēl citās ēģiptiešu mūmijās - Nikotīns senēģiptiešu mūmijās.
Ramzesa II krūšutēls. Āfrikas apceļotājs Johans Ludvigs Burkhārds (1784.-1817.g.) ieteica itāļu spēkavīru un lielo ceļotāju Belkoni britu ģenerālkonsulam Ēģiptē Henrijam Soltam, kurš tad viņu nolīga Luksorā atrastā milzīgā Ramzesa II krūšutēla pārvešanai. Itālis Memnona bisti nogādājis Aleksandrijā, no kurienes tā tika nosūtīta uz Londonu un pašlaik atrodas Britu muzejā. Citur rakstīts, ka šo krūšutēlu atrada pats Belconi.
Ramzesa II krūšutēls no Elefantīnas. Tas ir daļa no lielas Ramzesa II statujas, kuras apakšdaļa joprojām atrodas Asuānā Elefantīnas salā. Faraonam galvā dubultais Augšas un Lejas Ēģiptes kronis, rokās krustoti valdnieka simboli. Britu muzejam uzdāvinājis kāds V.R.Hamiltons 1840.g. Nr. EA 67.
Ramzesa II skulptūras daļa no Būbastijas. Tā ir viena no 4 vienādām statujām, kas agrāk stāvējušas Būbastijas galvenās svētnīcas priekšā. Katrai kreisajā rikā valdnieka standarts.
Ramzesa II tronis. To arī uzgāja Belconi un iemūžināja tanī savu vārdu.
Kapene. Atrodas Ķēniņu ielejā un ir izlaupīta. Faraona mūmiju apsargi pārnesa uz Seti I kapu. Tā kā tur arī kļuva nedroši, tad mūmiju vēlreiz pārnesa uz valdnieces Inhapi kapu.
Abusimbelas statujas. Tās ir 4 gabalas un atrodas Ramzesa II klinšu tempļa fasādē Abusimbelā. Šeit pat templī atrodas bareljefi, kas slavina faraona uzvaru pār hetiem kaujā pie Kadešas. Četri sēdoša Ramzesa II kolosi Asuānas aizsprosta celtniecības laikā 1967.gadā pārnesti uz klinti pie vecupes.
Ramzesa II meitu statujas. Tādas divas milzīgas tika uzietas 1989.gadā Mina tempļa drupās Ahmīmā.
Ramzessums. Mauzolejs, ko faraons pavēlēja uzbūvēt Tēbu rietumu krastā. Divas reizes gadā - 22.februārī (faraona dzimšanas dienā) un 22.oktobrī (faraona kronēšanas dienā) sauls stari iekļūst klinšu tempļa pašā tālākajā zālē un apgaismo faraona statujas seju. Tāpat pētnieki arī uzskata, ka šis "saulainais smaids" atzīmē ziemas sākumu un ražas novākšanu.
Telbastas skulptūra. To uzgāja ēģiptiešu arheologi Telbastā (tagadējā Kairā). Pētnieki uzskata, ka tā ir tikai daļa no skulptūras, kas attēloja faraonu pilnā augumā.
Kadešas miera līguma ķīļraksts. Tiek glabāts Stambulas arheoloģijas muzejā.
Amona Karnakas reljefi. Attēlotas Kadešas kaujas ainas.
Aplūkojamie objekti.
Kapene Abīdā. Te uziets vienīgais Anubisa attēlojums cilvēka veidolā bez jebkādiem dzīvnieku atribūtiem.
Avoti.
"Pentaura poēma." XIII gs.pmē. raksts, kas stāsta par Ramzesa II kauju ar hetierm pie Kadešas.
Sensācija! Iespējams, izpētot Ramzesa II mūmiju, uzietas tabakas pēdas!
Saites.
Senās Ēģiptes faraoni (~3100.-30.g.pmē.).
Nikotīns senēģiptiešu mūmijās.
