Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Ceļojums uz Butānu un Rietumbengāliju

Kampučijas 'stegozaurs' - liecība, viltojums vai pārpratums?

Vai Dienvidaustrumāzijas džungļos, dalot dzīves telpu ar cilvēkiem, vēl pirms 1000 gadiem bradāja dinozauri? Tā, balstoties uz Tapromas tempļa bareljefā iegrieztu attēlu, uzskata daudzi kreacionisti un jaunās Zemes hipotēzes piekritēji. Bet kā ir patiesībā?


Skatīt Kriptozooloģija lielākā kartē

Daļa no Ankoras kompleksa

Tapromas svētnīca atrodas Kampučijā, viena kilometra attālumā no Ankoras, senās Kmeru impērijas galvaspilsētas sienām. Svētnīcu, tolaik kmeru valodā sauktu par Radžaviharu ("valdnieka klosteri"), kā mahajānas zara budistu klosteri un universitāti pēc valdnieka Džajavarmāna VII rīkojuma, par godu viņa mātei uzbūvēja XII gs. beigās - XIII gs. sākumā. Uzraksts uz stēlas tempļa pagalmā liecina, ka tur bijusi mājvieta vairāk nekā 12 500 cilvēkiem, tai skaitā 18 augstajiem priesteriem un 615 dejotājām. Tempļa tuvējā apkārtnē dzīvojuši vēl 80 000 cilvēku. Skaits, ļoti iespējams, ir pārspīlēts, taču jebkurā gadījumā Radžavihara Kmeru impērijā bijis nozīmīgs un ietekmīgs centrs.

Turpmākajos gadsimtos Radžaviharas tempļa daudzie dekoratīvie ciļņi un griezumi, atspoguļojot vēstures līkločus, gan piedzīvoja postījumus, gan ieguva papildinājumus no reģionā konkurējošo budistu un hinduistu kultūrām raksturīgās ikonogrāfijas, līdz XV gs. pēc Kmeru impērijas krišanas līdz ar citiem Ankoras tempļiem nonāca aizmirstībā, lai kā rietumu arheologu un etnogrāfu izpētes objekts atkal parādītos dienas gaismā XIX un XX gadsimtā.

Šodien, saglabājis savu arhitektonisko veselumu un ieaudzis drupas ieskaujošos ainaviskos kokos, Tapromas templis ir viens no populārākajiem Ankoras sakrālā kompleksa apskates objektiem, kas 1982.gadu iekļauts UNESCO pasaules mantojuma sarakstā. Tapromas templi, teikts vikipēdijā, sadarbībā ar indiešu restauratoriem un arheologiem, atjauno Kampučijas Ankoras reģiona pieminekļu aizsardzības speciālisti.

Plašāku uzmanību Tapromas templis ieguva pēc 2001.gadā iznākušās filmas "Lāra Krofta - kapeņu aplaupītāja," kad tajā tika uzņemta daļa no skatiem.

Uz tempļa sienu bareljefiem ir attēloti dažādi reliģiski un mītiski tēli, tai skaitā pazīstami, viegli identificējami, kā arī neviennozīmīgi interpretējami dzīvnieku attēli. Pēdējo vidū atrodas tik dzīvu interesi izraisījušais, par "stegozauru" dēvētais griezums. Tikai uzmetot attēlam skatu, kļūst saprotams, kāpēc to saista ar šo aizvēsturisko ķirzaku - virs dzīvnieka muguras redzami izciļņi, kas atgādina stegozaurīdiem raksturīgos ragveida izaugumus. Pirmā publikācija, kur šis akmens griezums tika raksturots kā "uzkrītoši līdzīgs stegozauram" bija Kloda Žaka un Maikla Frīmena grāmata "Angkor Cities and Temples" (1997.g., River Books, Bangkok).

2000.gadu sākumā Tapromas "stegozauru" kā pierādījumu, ka pavisam nesenā pagātnē dinozauri dzīvojuši kopā ar cilvēkiem, savā arsenālā pārņēma tā sauktie jaunās Zemes kreacionisti. Plašākā tvērumā viņi šo attēlu izmanto, kā argumentu apgalvojumam, ka Zeme un visas dzīvās radības, kas uz tās atrodas ir radītas tikai pirms dažiem tūkstošiem gadu.

Tajā pat laikā gan tie bībeliskās radīšanas piekritēji, kuri piekrīt zinātnes noteiktajam Zemes vecumam, gan dažādi citi pētnieki norāda uz vairākām neatbilstībām un alternatīvām interpretācijām, kas liek apšaubīt pieņēmumu, ka Tapromas bareljefā attēlots stegozaurs.

Īsts vai viltojums?

Gadījumos, kad atklātībā parādās kāds neparasts, līdzšinējiem priekšstatiem par cilvēces vai dabas vēsturi neatbilstošs, sensacionāls objekts, pirmais jautājums gluži loģiski ir par tā autentiskumu - vai tas ir īsts, senatnē darināts artefakts jeb veikls mūsdienu viltojums. Kritiķi šajā sakarā ir vērsuši uzmanību uz apstākli, ka Tapromas "stegozaurs" izskatās jaunāks nekā apkārtējie motīvi - tas ir gaišāks un tā šķautnes šķiet raupjākas, asākas, salīdzinot ar pārējo bareljefu, mazāk pakļautas dabīgajam novecošanās procesam. Tomēr, bareljefa gaišākā krāsa un patinas trūkums var tikt izskaidrots ar to, ka tas neskaitāmas reizes ticis tīrīts labāku fotoattēlu uzņemšanai kā arī atlējumu izgatavošanai. Salīdzinot "stegozauru" ar dzīvniekiem virs un zem tā, redzam, ka tas iekļaujas stilistiski vienotā veselumā, ietverot arī domātās muguras plāksnes, kas, kā kompozīcijas elements ir redzamas arī pie citiem dzīvniekiem.

Līdz ar to jāsecina, ka pats "stegozaurs" visdrīzāk nav viltojums, lai gan ļoti iespējams, ka tikuši "pielaboti" par "muguras plāksnēm" nosauktie izvirzījumi, kas, atrodoties aiz pārējiem uz sienas redzamajiem dzīvniekiem tiek skaidroti kā koku un lapu atveidi. Lielāku pārliecību par atveida oriģinalitāti jeb gluži pretēji - pierādījumus par viltojumu - varētu sniegt profesionālu restauratoru un arheologu veikta bareljefa ekspertīze, taču, cik zināms, tāda līdz šim vēl nav notikusi.

Fosīliju trūkums

Pirmais iebildums apgalvojumam, ka uz nezināmais tēlnieks uz Tapromas bareljefa pirms 800 gadiem attēlojis dinozauru, ir tīri paleohronoloģisks - līdz šim iegūtās fosīlijas liecina, ka stegozaurīdi dzīvoja laika posmā no vidējā juras perioda līdz vidējam krītam (no apm. 170 līdz 90 miljoniem gadu pirms mūsdienām). Šie dzīvnieki tātad izmira ne vēlāk kā 25 miljonus gadu pirms lielās katastrofas, kas no Zemes dzīvības skatuves noslaucīja visus pārējos dinozaurus, atstājot tikai tos, kas pārtapa par mūsdienu putniem. Tomēr paliek neliela un mazticama iespējamība, ka līdz pat laikam, kad Marko Polo devās savos slavenajos ceļojumos uz Ķīnu, krustneši iebruka Baltijā, bet mongoļu ordas Batija vadībā - Kijevas Krievzemē, kāda neliela stegozauru populācija spējusi izdzīvot Āzijas mūžamežos. Jautājums, kāpēc šādā gadījumā Tapromas bareljefs ir vienīgais šo tik savdabīgo dzīvnieku attēlojums un, kāpēc tie netiek aprakstīti ne reģiona bagātīgajos rakstītajos vēstures avotos, ne tautas mutvārdu kultūras mantojumā, šķiet, runā pats par sevi...

Attēls neatbilst stegozaura ķermeņa formai

Nākošais būtiskākais pretarguments Tapromas griezuma dinozaura versijai balstās uz attēlā redzamā dzīvnieka apveida salīdzinājumu ar stegozauru fosīlajiem skeletiem un ķermeņa apveidu rekonstrukcijām.

Stegozaurīdu apakškārtā ietilpa vairākas dzimtas un ģintis, kurām raksturīgas pāri visai mugurai, no galvas līdz astei ejošas kaula plākšņu rindas, kas noslēdzas ar gariem (līdz 90 cm) dzelkšņainiem astes izaugumiem. Izmēros stegozaurīdi variēja no 7 līdz 9 metriem garumā un līdz 2,5 metriem augstumā. Stegozauriem bija īpatnēja stāja ar noapaļotu muguru un īsākām priekškājām, kā rezultātā īsā kakla galā novietotā nelielā galva atradās visai zemu bet masīvā aste pacelta gaisā. Smadzenes šiem augēdājiem dzīvniekiem izmērā nebija daudz lielākas par laima augli un smadzeņu - ķermeņa masas proporcija stegozauriem bija viena no mazākajām visu dinozauru vidū.

Ja aplūkojam bareljefa attēlu, ņemot vērā augstāk uzskaitītās stegozaurīdu ķermeņa formu īpatnības, tad redzam, ka kolonnā iegrieztā dzīvnieka galva ir vairākas reizes lielāka nekā stegozauram, tam nav īsākas priekškājas un astei, kuras izmērs ļauj to izmantot cīņai ar mušām nevis plēsīgajiem gaļēdājiem zauriem, nav nekādu dzelkšņu. Nevienai no šobrīd zināmo stegozaurīdu fosīlijām nav arī zināmi ragi vai krokas, kas atbilstu bareljefā redzajiem izceltajiem pagarinājumiem iegrieztā dzīvnieka galvas augšdaļā.

No neatbilstībām formā varam secināt, ka Tapromas tēlnieks dzīvu stegozauru nevarētu būt novērojis. Ja arī atveidotajam radījumam pieļaujam kādu saistību ar dinozauriem, tad tikai kā iespējamību, ka vai nu akmeņkalis pats vai kāds viņa laikabiedrs, pēc kura stāsta meistars vadījies dzīvnieka atveidošanā, ir redzējis stegozaura fosīlijas. Vairāki pētnieki norāda, ka dinozauru un citu aizvēsturisku dzīvnieku skeleti dažādām tautām nereti kalpojuši kā iedvesmas avots mītisku dzīvnieku tēlu radīšanā. Kā uzskatāmākais piemērs līdzās ciklopiem un grifiem tiek minēts ķīniešu pūķis - drakons. Vēl šodien Ķīnā var nopirkt dažādu dinozauru un pterozauru zobus un nagus, kas tiek pārdoti kā "pūķa kauli."

Kampučijai tuvākās, mūsdienās zināmās stegozaurīdu fosīliju atraduma vietas ir Indijā un Ķīnā, ar kuru savulaik robežojās arī Kmeru impērija. Tomēr, ņemot vērā apstākli, ka Ankoras karaliskās galvaspilsētas izbūvē bija nepieciešams daudz akmens, kas tika iegūts aptuveni 40 km attālajās raktuvēs kalnu pakājē, var pieļaut, ka, laužot būvmateriālus, strādnieki uzgāja ne vienu vien fosīliju, kuru vidū varēja būt arī kāda stegozaurīda atliekas.

Vai attēlā redzams degunradža mazulis?

Vadoties pēc principa, ka vispirms jāaplūko vienkāršākie un loģiskākie kādas parādības skaidrojumi, šī kriptozooloģijas izdevumos bieži aplūkotā attēla apskata noslēgumā uzdosim jautājumu: vai Dienvidaustrumāzijā ir kādi mūsdienu dzīvnieki, kuri varētu būt īstie mīklainā paneļa attēla prototipi?

Jāatzīst, ka tādi ir. Izvērtējot iespējamos kandidātus, uzmanību gribētos pievērst diviem zīdītājiem - Sumatras (Borneo) degunradzim un Āzijas ūdensbullim, ko dēvē arī par Mindoro pundurbulli. Kā viens, tā otrs dzīvnieks ir daudz tuvāks Tapromas bareljefā atveidotajam tēlam nekā stegozaurs. Ja jāizšķiras starp abiem, tad, neskatoties uz ūdensbuļļa ragiem, kas reljefa izvirzījumiem "stegozaura" galvas augšpusē līdzinās labāk nekā degunradža ausis, kopumā akmenī grieztā dzīvnieka ķermeņa forma daudz tuvāka ir tieši degunradzim. Grūtības zināmā mērā sagādā vienīgi degunradža rags, kas attēlā nav redzams. Tomēr, kā zināms, Āzijas degunradžiem rags ir krietni mazāks nekā to Āfrikas brālēniem, bet mazuļiem raga faktiski nav vispār. Tāpēc, ja pieļaujam, ka tēlnieks varēja attēlot Sumatras degunradža mazuli, kuram aizmugurē, tāpat kā citiem dzīvniekiem līdzīgos griezumos atveidotas džungļu augu lapas (kuras ļoti iespējams kāds XX gs. II puses restaurators "pielabojis," lai tās vairāk izskatītos pēc stegozaura muguras bruņu plāksnēm), tad stegozaura versija (pie nosacījuma, ka paraugs bijis fosilizēts skelets vai tā daļa) labākā gadījumā atbīdāma otrā plānā. 

Augšējā attēlā: mākslinieka fantāzija par tēmu - stegozauri pastaigājas Ankorā kopā ar kmeru mūkiem. Avots: blogspot.com.

Pirmo reizi publicēts 31.01.2013.