Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Kampučija

Valsts Indoķīnas pussalā.

Galvaspilsēta - Pnompeņa.

Vēsture. 
Amerikāņu un dienvidvjetnamiešu iebrukums (1970.g.). Par iebrukumu Kampučijā sauc militāro operāciju sēriju, ko veica amerikāņi ar Dienvidvjetnamas armijas palīdzību 1970.gada vasarā. Kampučijas kampaņa tiek uzskatīta par vienu no lielākajiem Vjetnamas kara notikumiem. Sabiedrotie guva zināmus militārus panākumus, lai gan par to nozīmību vēl tiek diskutēts. Pašā ASV sabiedrība šo iebrukumu uztvēra neviennozīmīgi, un pēc tā sākās studentu nemieri.
Saskaņā ar Ženēvas konvenciju Kampučija bija neitrāla valsts, taču daudzskailīgo konfliktu rezultātā Vjetnamas teritorijā bija skaidrs, ka valsts tā vai citādi tiks ievilkta karadarbībā. Galu galā Kampučijas valdība sarāva diplomātiskās attiecības ar ASV un sāka atbalstīt komunistus. Formāli Kampučija turpināja saglabāt neitralitāti, un prezidents Džonsons nevarēja dot pavēli iebrukt tajā, aizliedza veikt jebkādas darbības svešajā zemē, kas bija izdevīgi komunistiem.
Tomēr 1970.gadā Kampučijā izraisījās pilsoņu karš. Valsts vadība atsāka satuvināšanos ar ASV un deva atļauju amerikāņiem veikt militārās operācijas Kampučijas teritorijā. Drīzumā Kampučijā notika valsts apvērsums un pie varas nāca amerikāņu ielikteņi. Komunistu situācija pasliktinājās - tos sāka izspiest no Kampučijas. Hošimina līdzgaitnieki izvērsa pretošanās darbību Kampučijas teritorijā pret valsts vadību. Tolaika ASV valdošajās aprindās tika pieņemts lēmums palīdzēt proamerikāniski noskaņotajai Kampučijas valdībai un Ričards Niksons deva pavēli iebrukumam Kampučijā. 
Amerikāņi grasījās izpildīt virkni uzdevumu: atbalstīt valdību, iznīcināt ziemeļvjetnamiešu nometnes, atrast un iznīcināt galveno komunistu štābu, pārliecināties par "vjetnamizācijas" politikas iedarbību, nodemonstrēt Hošiminam, ka krš vēl nav beidzies. Šāds notikumu pavērsiens izraisīja nebijušu saviļņojumu ASV, sākās studentu nemieri. Cilvēli uzskatīja, ka Niksons eskalē jaunu kara posmu, lai gan savas prezidenta kampaņas laikā bija solījis "panākt mieru." Visā valstī dedzināja virsnieku sagatavošanas nometnes, policisti šāva uz studentiem, kas ne reizi vien noveda pie bojā gājušajiem. Tomēr bija arī tie, kas prezidenta politiku atbalstīja - Ņujorkā norisinājās simttūkstošu demonstrācija kara atbalstam.
Militārie rezultāti bija diskutabli. Kambodžas iebrukumā gāja bojā vairāk kā 400 amerikāņu un ap 1000 dienvidvjetnamiešu karavīru.Komunisti zaudēja vairāk kā 13 000 cilvēku, lai gan daudzi šo skaitli uzskata par palielinātu. Iebrukums aizkavēja ziemeļvjetnamiešu lielu uzbrukumu, kuri bija spiesti pārgrupēties. Neskatoties uz liela skaita karabāzu, nometņu un materiālo rezervju iznīcināšanu, amerikāņu ģenerāļi uzskatīja, ka galvenās un stratēģiski svarīgākās ziemeļvjetnamiešu bāzes iznīcinātas netika.
Sarkano kmeru laiks (1975.-1979.g.). Kambodžas komunistu partja jeb sarkanie kmeri onāca pie varas 1975.gadā. Uzskata, ka šai laikā sarkanie kmeri nogalināja ap 1,7 miljonus cilvēku (precīzi nav zināms, bet uzskata ka tas ir dipazonā no 1,4–2,2. miljoniem cilvēku). Jāņem vērā, ka tolaik bija ap 7,5 miljonu kambodžiešu. Vismaz 200 000 no viņiem tika nozūmēti un aprakti tā sauktajos nāves laukos vairākās vietās valstī. Lai taupītu munīciju, viņus noglināja izmantojot āmuru, cirvjus, lāpstas un noasinātas bambusa nūjas. Daudzi upuri gāja bojā no spīdzināšaas, bada vai smaga piespiedu darba.
1978.gadā saspīlētu attiecību rezultātā Pola Pota armija iebruka Vjetnamā. Uzbrukums tika atsists un Vjetnama devās pretuzbrukuma, kā rezultatā sarkano kmeru režīms tika gāzts.
Sarkanie kmeri un reliģija. Reliģija tika pilnīgi aizliegta. Valstī nepalika neviena paša kristieša - tika nogalināti visi 60 000, visas baznīcas tika nopostītas. No musulmaņiem izdzīvoja tikai 4, kas bija paslēpušies džungļos, bet visas 114 mošejas tika sagrautas. paglābās tikai daži desmiti tūkstoši budistu, kurus tomēr pastāvīgi vajāja. 
Pilsoņu karš (?–1998.g.). 1979.gada 7.janvārī Pnompeņā ienāca Vjetnamas karaspēks un gāza sarkano khmeru režīmu. Vjetnama okupēja Kambodžu uz vairāk nekā 10 gadiem.
Sarkano kmeru noziedznieku vajāšana. Režīma vadonis Pols Pots mira dabiskā nāvē. Pret četriem vārdā nenosauktiem kmeru līderiem notiek izmeklēšana – domājams tie ir valsts vadītājs Kieu Samphans, Nuons Čea un ārlietu ministre Ienga Sari. Kambodžas tribunāls izveidots pēc ilgstošām pārrunām starp ANO un Kampučijas valdību. Līdz šim bija apcietināts viens no režīma līderiem Kangs Keks Leu, pazīstams kā Dučs. Viņš vadīja bēdīgi slaveno Tuolslengas cietumu Pnompeņā, kur pirms nāves tika spīdzināti 16 000 cilvēku. 2007.gada septembrī apcietināja 82 gadus veco Nuonu Čea. Uzskata, ka pavēles Dučam deva tieši viņš.

Aplūkojamie objekti.
Pnompeņa.

      Karaļa pils.
      Sudraba pagoda.
      Wat Phnom stūpa.
      Toul Saleng.
Genocīda muzejs, kas veltīts sarkano khmeru asiņainajam valdīšanas periodam.

Tonle Sap. Indoķīnas lielākais ezers.
Peldošais ciemats.
Simerapa. Otra lielākā Kampučijas pilsēta.

Ankoras svētnīcu komplekss. Grandiozs un apbrīnojums seno kmeru ķēninu veikums.
Kumelas plakankalnes celtnes.

Saites.
Kmeri.
Kampučiešu ķēniņu saraksts.