Fiziķis apgalvo: seno dzīvību uz Marsa iznīcināja citplanētiešu izraisīts atomsprādziens

Senās dzīvības formas uz Marsa, pielietojot kodolieročus, iznīcināja citplanētieši! Ar šādu, pavisam traku un savādu hipotēzi nesen žurnālā „Cosmology and Astroparticle Physics” publicētajā rakstā „Evidence of a Massive Thermonuclear Explosion on Mars in past, The Cidonian Hypotesis and Fermi paradox” nācis klajā plazmas fiziķis un raķešu dzinēju speciālists Džons Brandenburgs (John Brandenburg). Viņš arī brīdina, ka arī uz Zemes pastāvošo dzīvību, tostarp cilvēci varētu līdzīgā veidā iznīcināt kāda augsti attīstīta citplanētu civilizācija. 

Lasīt tālāk ...

Atrasta līdz šim Zemei līdzīgākā citplanēta

Vai Visumā ir Zemei līdzīgas planētas? Šāds jautājums rodas, lasot ziņas par simtiem atklātu citplanētu.

Lasīt tālāk ...

Četras vietas mūsu Saules sistēmā, kur meklēt citplanētu dzīvības formas

Melna, burbuļojoša asfalta pildīts ezers ir vieta uz Zemes, kur, kā varētu iedomāties, zinātnieki vismazāk var cerēt atrast kādas dzīvības formas. Tomēr izrādās, ka šāds priekšstats ir maldīgs. Šī gada 7.augustā žurnālā "Science" publicētajā pētījumā apgalvots, ka nafta dzīvībai nemaz nav tik naidīga - par to liecina mikroorganismi, kas atrasti nelielos ūdens pilienos Trinidādas ar piķi (naftas smagākajām frakcijām) pildītajā Piča (Pitch) ezerā.

Šis atklājums, iespējams, rosinās pētniekus meklēt dzīvības formas uz planētām ar ekstrēmu vidi, uz kurām, kā līdz šim uzskatīja, tās eksistence principā nav iespējama. Mūsu pašu Saules sistēmā vien ir četras šādas vietas. 

Lasīt tālāk ...

Atklāta vecākā zināmā citplanēta, uz kuras iespējama dzīvības pastāvēšana

Vai varat iedomāties, ka dzīvība Visumā varēja rasties jau pirms 11,5 miljardiem gadu? Tikai divus miljardus gadus pēc paša Visuma dzimšanas? Fantastiski un neticami, taču 13 gaismas gadu attālumā astronomi atklājuši 11,5 miljardus gadus vecu eksoplanētu, uz kuras varētu būt dzīvībai labvēlīgi nosacījumi.

Lasīt tālāk ...

Iegūts apstiprinājums ūdens tvaika plūsmām no Jupitera pavadoņa Eiropas

NASA kosmiskā Habla teleskopa iegūtie netiešie pierādījumi par sporādiskām un dīvainām ūdens tvaika plūsmām no Jupitera mēneša Eiropas nesen guvuši jaunus, novērojumos balstītus apstiprinājumus. 

Lasīt tālāk ...

Astronomi citplanētas K2-18b atmosfērā atklāj ūdens tvaikus un, iespējams, pat mākoņus

Pēdējo gadu laikā astronomi arvien vairāk atklāj citplanētas, uz kurām hipotētiski varētu eksistēt dzīvība, taču nevienu no tām nevar uzskatīt par Zemi Nr.2. Tāda noteikti nav arī 2015.gadā Keplera kosmiskā teleskopa atklātā superzeme K2-18b, kura 110 gaismas gadu attālumā no Zemes riņķo ap sarkanu pundurzvaigzni.

Lasīt tālāk ...

Satelīts TESS 35 gaismas gadu attālumā atklājis par Zemi mazāku citplanētu

Satelīts TESS atklājis par Zemi mazāku citplanētu riņķojam ap M tipa sarkanu pundurzvaigzni L98-59, tikai 35 gaismas gadu attālumā no Zemes. Zvaigznes L98-59 masa ir tikai viena trešā daļa no mūsu Saules masas.

Lasīt tālāk ...

Divas potenciāli Zemei līdzīgas planētas atklātas riņķojam ap netālu zvaigzni

Potenciāli dzīvībai piemērotu citplanētu skaits netālu no Zemes ir lielāks, nekā zinātnieki līdz šim atļāvās domāt, teikts nesen žurnālā “Astronomy and astrophysics” publicētajā pētījumā. Pētnieku komanda, tēlaini izsakoties, “mūsu kosmiskajā pagalmā” atklājuši divas Zemes tipa citplanētas, kas turklāt atrodas tieši tādā zonā, kas pieļauj šķidra ūdens eksistenci uz to akmens virsmām.

Lasīt tālāk ...

Kāpēc Encelādam ir apakšzemes okeāns? Jauns pētījums izskaidro atšķirības starp Saturna mēnešiem

Jaunākais pētījums, kurā pētnieki mēģina atrisināt Saturna mēnešu mīklas, varētu arī sniegt atbildi uz jautājumu, kāpēc viens no tiem – Encelāds – varētu būt dzīvībai piemērots (Sk.: Uz Saturna pavadoņa Encelāda varētu būt dzīvības pastāvēšanai labvēlīgi apstākļi, aliens.lv, 09.04.2019.).

Lasīt tālāk ...

Viena trešā daļa no atklātajām citplanētām ir “ūdens pasaules”

Kad 1992.gadā astronomi atklāja pirmās citplanētas riņķojām ap citām zvaigznēm, zinātnieki vēlējas izpētīt to uzbūvi un beidzot atrast atbildi uz mūžseno jautājumu par ārpuszemes dzīvības eksistences iespējamību.

Saprotams, ka šādā kontekstā zinātniekiem lielākā interese ir tieši par Zemes tipa planētām, respektīvi par planētām ar cietu akmens virsmu. Un patiešām astronomiem, izmantojot Keplera kosmisko teleskopu un Gajas (Gaia) satelītu, izdevies atklāt tā sauktās superzemes, akmens planētas, kas ir vairākas reizes lielākas par Zemi. Analizējot iegūtos datus, Hārvardas universitātes vadītā astronomu komanda konstatēja, ka liela daļa no superzemēm burtiski ir “ūdens pasaules.”

Lasīt tālāk ...