Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Nafta

Naphtha (grieķu val.).
Šķidrs, eļļains un degošs derīgais izraktenis, kas ir komplicēts gaistošu un gāzveidīgu vielu maisījums. Tā galvenā sastāvdaļa ir dažādi ogļūdeņraži.

Naftu iegūst gandrīz vienīgi no urbumiem. Iegūtos naftas produktus lieto kā iekšdedzes motoru degvielu, kā smērvielas un kā izejvielu spirta, daudzu plastmasu un kaučuka sintēzei.

Vēsture. 1932.gadā naftas iegulas atklāja Bahreinā. Līdz ar Irāku un Persiju arī Arābija kļuva par vienu no galvenajām naftas piegādātājām pasaulē. Amerikāņu kompānijas Standart Oil un Texaco sāka cīņu par naftas koncesijām.
1933.gadā Ibn Saūds noslēdza naftas koncesijas līgumu ar amerikāņu naftas kompāniju Standart Oil uz 60 gadiem.
1933.gadā nafta tika uzieta arī Kuveitā.
Tomēr tikai 1945.gadā Tuvie Austrumi naftas eksporta daudzuma ziņā apsteidza ASV.
ASV naftas ieguvēju interesēs Tuvajos Austrumos nodibināja Arābu-amerikāņu naftas kompāniju (ARAMKO). Tas bija vadošo amerikāņu naftas kompāniju konsorcijs. To radīja tādēļ, ka prognozes vēstīja, ka ASV iegūtā nafta nespēs segt amerikāņu iekšējās vajadzības.
1950.gadā turpinājās jaunu naftas atradņu atklāšana Tuvajos Austrumos. Saūda Arābija, Kuveita u.c. centās panākt koncesiju pārskatīšanu ar Rietumvalstīm. Tā kā arābu prasības kopumā aprobežojas ar 50% prasību no peļņas, tad rietumvalstis uzskatīja tās par pieņemamām un koncesijas pārskatīja.
1951.gadā Irānā pieauga neapmierinātība ar koncesijām un šiītu kaujinieks nogalināja Irānas premjeru ģenerālirazmaru. Valstī pat sākās sacelšanās. Aprīlī medžliss par premjerministru nozīmēja opozīcijas partijas "Nacionālā fronte" līderi Mohamedu Mosadiku. neskatoties uz aizrobežu protestiem, Mosadiks paziņoja par Irānas naftas iegulu nacionalizāciju. Lielbritānija, kas bija stipri atkarīga no irāņu naftas, ieviesa naftas normēšanu.
1954.gadā šahs Mohameds Reza pārskatīja britu naftas koncesiju noteikumus "nacionalizācijas stilā."
1954.gadā tika izveidots jauns starptautisks konsorcijs, kurā ietilpa amerikāņu, holandiešu un franču kompānijas. Tā rezultātā ASV kļuva par galveno naftas ieguvēju Tuvajos Austrumos.
Apmēram ap 1954.gadu arī tika „izpīpēts,” ka Tuvajos Austrumos atrodas ap 75% no visām pasaules naftas iegulām.
1957.gadā Saūda Arābija jaunu naftas atradņu dēļ uzbruka Omānai, kas šo uzbrukumu tomēr atsita Lielbritānijai piepalīdzot.
1958.gadā Lībijā atklāja naftu.
1960.gadā pēc Saūda Arābijas iniciatīvas Bagdādē tika organizēta Naftas eksportētāju organizācija (OPEK). Tās uzdevums bija koordinēt naftas cenas un aizsargāt naftas eksportētāju valstu intereses. Kartelī sākumā iestājās Saūda Arābija, Irāka, Irāna, Kuveita un Bahreina.
1968.gadā Saūda Arābijas naftas rūpniecības ministrs šeihs Jamani apgalvoja, ka Saūda Arābijai piederot 20% „Arābu-amerikāņu naftas sabiedrības” (ARAMKO) akciju un klāt vēl tie ienākumi no naftas pārdošanas, kas tai jau ir bijuši. Jamani kļuva par „Arābu valstu – naftas eksportētāju organizacijas” (OAPEC) dibināšanas iniciatoru. Tas daļēji sašūpoja to uzticību, kas tika panakta OPEC ietvaros.
Visa 1971.gada laikā OPEC savu dalībvalstu interesēs sekoja ienākumu daļas palielināšanai, tā rezultātā jēlnaftas cena pasaules tirgos palielinājās divkārt. Ta paša gada decembrī pulkvedis Kadafi (nāca pie varas 1969.gadā) ekspropriēja British Petroleum aktīvus Lībijā.
1972.gadā, sekojot Lībijas piemēram, arī Irāka nacionalizēja savas naftas iegulas, tā kaitējot Rietumu naftas kompānijām.
1973.gadā Oktobra kara laika starp žīdiem un arābiem OPEC pasludināja aizliegumu (embargo) naftas piegādei ASV. Līdz ar to notika spējš naftas cenas lēciens un enerģētiskā krīze pasaulē.
24.oktobrī karš beidzās pēc tam, kad PSRS piedraudēja ar intervenci arābu pusē. Oktobra kara rezultātā ANO aicināja uz 1967.gada 242.rezolūcijas pielietošanu. Starptautiskie pūliņi stabila miera sasniegšanai Izraēla uzņēma apgriezienus. Lai gan arābu naftas ražotaji mīkstināja embargo, augstas cenas uz naftu saglabājās - dēļ tā mazajām Eiropas valstīm draudēja maksātnespēja.
Toties bagātība straumēm tecēja uz Tuvajiem Austrumiem. Saūda Arābija par 20% apmierināja ASV naftas patēriņu un sāka ieaicināt darbaspēku no nabadzīgākām valstīm, piemēŗam, Pakistānas. Ieguvusi gandrīz vai neizmērojamus naudas līdzekļus „Pasaules musulmaņu līga” ņēmās kampaņveidīgi būvēt mošejas pa visu pasauli.
1973.gada decembrī ar OIK atbalstu Džidā (Saūda Arābija) nodibināja „Islāma attīstības banku,” kuras uzdevums būtu ar „naftas dolāriem” finansēt projektus ne tik bagātās musulmaņu valstīs.
1973.gadā OPEC valstis, protestējot pret ASV atbalstu Izraēlai Pastardienas kara laikā, vairs nepiegādāja naftu ASV. Dēļ ogļūdeņražu deficīta ASV pilnīgi atteicās no naftas eksporta un radīja stratēģisko naftas rezervi.
1975.gadā kaujinieka Karlosa Šakāļa (īstā vārdā - Iļjiča Ramiresa Sančesa) vadītie kaujinieki iebruka OPEC konferencē Vīnē un sagrāba par ķīlniekiem vairāk nekā 60 personas, to vidū 11 naftas ministrus.
1976.gada decembrī Saūda Arābija izstājās no OPEC. Augstās naftas cenas, kas bija četrkāršojušās no 1972.gada, sāka kristies.
Pavisam neapmierināta ar ēģiptiesu-žīdu noslēgto miera līgumu Kempdeividā 1978.gadā bija Saūda Arābija, kas īslaicīgi samazināja naftas piegādes, ar to atkal izraisot naftas cenu kāpšanu.
1980.gada 22.septembrī Irāka apsūdzēja Irānu pārrobežu artilērijas apšaudēs un sāka plaša mēroga iebrukumu, kas izvērtās 8 gadus ilgā irākiešu-irāņu karā 450 km garā frontē. Kara laikā nozīmīga metode bija naftas urbumu iznīcināšana visā ienaidnieka teritorijā.
1983.gadā OPEC bija ar mieru samazināt cenas neattīrītai naftai. Saūda Arābija ieguva tiesības ražot naftu saskaņā ar pasūtījumiem. Citas valstis – OPEC dalībnieces, sekoja tās piemēram. Tādējādi jēlnaftas cenas par prieku Rietumiem kritās.
Pēc tam, kad 1988.gadā Irākas-Irānas kara laikā irāņi apšaudīja amerikāņu karakuģi, ASV kara flote iznīcināja naftas pārstrādes bāzes Irānas piekrastē.
1989.gada decembrī Kuveita pieprasīja to atbrīvot no OPEC noteiktajām naftas ražošanas kvotām.
Nafta uz nebēdu tika izmantots kā ierocis Līča kara laikā (1990.-1991.g.), kad 1990.gada 25.janvārī Huseins lika Persijas līcī izliet kuveitoešu naftu – izveidojās naftas plankums 15 km diametrā. Atkāpjoties irākieši aizdedzināja vairāk nekā 500 naftas urbumus.
2011.gadā Sočos tika noslēgts līgums starp kremļa kontrolēto kompāniju Rosņeft un ASV lielāko naftas uzņēmumu Exxon Mobil par Krievijas Arktikas šelfa apguvi. Savukārt Krievijas kompānija ieguvusi tiesības piedalīties 6 apjomīgos projektos Meksikas līcī un Teksasā. Uzskata, ka krievu Arktikas teritorijā atrodas ap 100 miljardi barelu naftas.
Kamēr 2011.gadā risinājās cīņas Lībijā starp Muamāru Kadafi un dumpiniekiem, naftas cenas palēcās par 20%.
2015.gadā pēc 42 gadiem ASV atsāka naftas eksportu. Šai laikā amerikāņi bija izveidojuši vislielākās naftas rezerves pasaulē - 714 miljonus naftas barelu.

Naftas etaloni. Par etalona šķirni naftas tirdzniecībā izvēlēta Brent markas nafta, ko iegūst Ziemeļjūrā. Pārējo naftas marku cenas iegūst pareizinot Brent ar attiecīgu koeficientu, ir tāda tabula.
Naftas daudzumu mēra barelos ("muca" - angļu val.), 1 barels - 158,988 litri.

Naftas katastrofas.
1978.g. Francijas piekraste. Eiropā lielākā naftas noplūde. No grimušā tankkuģa jūrā izplūda 230 000 t naftas.
1979.g. Meksikas līcis. Lielākā katastrofa pasaulē. Sprādzienā uz naftas ieguves platformas ūdenī nokļuva aptuveni miljons tonnu naftas.
1989.g. Aļaskas piekraste. Nogrima naftas ieguves platforma un jūrā izplūda 38 000 t naftas.
2010.g. Meksikas līcis. ASV Luiziānas pavalsts piekrastē eksplodēja un nogrima British Petroleum naftas ieguves platforma. Katru diennakti jūrā ieplūda 1600 t naftas.

Šodien. 2012.gada sākumā ASV un Eiropa vienojās par aizliegumu Irānā iegūtās naftas eksportam ar mērķi apturēt Irānas kodolprogrammu. Irāna Eiropai piegādā ap 18% nepieciešamās naftas, eksportē kopumā ap 2 miljoniem barelu dienā. Kopējais ieguvums 4,07 miljoni barelu dienā, 1,81 miljoni barelu dienā – iekšējais pieprasījums. 

Saites.
Ģeoloģija.